Ekonomikas un kultūras augstskola (EKA) ir starpnozaru augstskola, kura īsteno profesionālās un akadēmiskās studiju programmas koledžas, bakalaura un maģistra līmenī latviešu un angļu valodā, apvienojot sociālo, humanitāro un eksakto zinātņu sfēras.

EKA pamatmērķi un uzdevumi definēti augstskolas satversmē. Pēc Ministru kabineta rīkojuma EKA pirmā satversme stājās spēkā 06.02.2003., bet otrā satversme – 11.10.2017. (zaudēja spēku 14.02.2023.). Augstskolas satversme nosaka, ka EKA galvenais mērķis un uzdevumi ir kvalitatīvas, starptautiskajām prasībām atbilstošas, uz zinātniskiem un praktiskās pieredzes pamatiem veidotas un praktiskai izmantošanai derīgas augstākās izglītības nodrošināšana.

Būtiska augstskolas darbības izaugsmes un attīstības sastāvdaļa ir ilgtermiņa un vidējā termiņa mērķu formulēšana, kas tiek atspoguļoti EKA darbības stratēģijās. EKA attīstības stratēģijā 2024.–2028. gadam augstskola izvirzījusi četrus vidējā termiņa stratēģiskos mērķus – kvalitatīvas studijas, zinātne un jaunrade, sadarbība un zināšanu pārnese, efektīva pārvaldība. Izvirzot par mērķi kvalitatīvas studijas, EKA plāno studiju piedāvājuma paplašināšanu, satura, metodoloģiju un formu modernizēšanu. Mērķis “Zinātne un jaunrade” ietver zinātniskās kapacitātes stiprināšanu, iesaistot pētniecībā un jaunradē jaunus zinātniekus, studējošos un nozaru profesionāļus. Mērķis “Sadarbība un zināšanu pārnese” vērsts uz EKA ekosistēmas stiprināšanu Latvijā un starptautiskā mērogā, kā arī uz akadēmiskā personāla un studējošo aktīvu iesaisti inovācijas un zināšanu pārneses procesā. Īstenojot efektīvu pārvaldību, tiks nodrošināta augstskolas procesu digitalizācija, cilvēkresursu attīstība, studiju un zinātnes internacionalizācija un zināšanu pārneses modeļa pilnveide.

Viens no EKA darbības pamatuzdevumiem ir zinātniskās pētniecības īstenošana atbilstoši EKA definētajiem prioritārajiem pētniecības virzieniem. Lai sasniegtu mērķus zinātnes un pētniecības attīstībai, augstskola izstrādā arī zinātniskās darbības stratēģijas. Saskaņā ar EKA Zinātnes un radošās darbības attīstības stratēģiju 2024‒2028 augstskola noformulējusi prioritāros pētījumu virzienus: ilgtspējīga attīstība, sociālās uzņēmējdarbības ekosistēmas veidošana, izglītības tehnoloģijas un vadība, izglītības un kompetenču nākotne, korporatīvā sociālā atbildība, intelektuālā kapitālā vadīšana, labbūtība dzīvē un darbā, sporta tiesības, zīmola identitāte un zīmola vērtības radīšana, digitālo spēļu pētījumi.

EKA veidota kā starpnozaru augstskola, apvienojot humanitāro, sociālo un eksakto zinātņu studijas. Mērķtiecīgi attīstot un paplašinot jaunās augstskolas darbību, 08.02.2001. EKA ieguva valsts akreditāciju. Akreditācijas rezultātā EKA ieguva valsts atzītas augstskolas statusu un tiesības īstenot akreditētas studiju programmas un izsniegt valstiski atzītus diplomus par augstākās izglītības iegūšanu. Beztermiņa valsts akreditācija EKA kā augstskolai tika piešķirta 16.11.2006.

Augstskola ilgstoši izmantoja telpas Valērijas Seiles ielā 1-5 (agrāk Lomonosova iela) Rīgā. Ar mērķi nodrošināt augstskolas stratēģisko attīstību un īstenot modernu studiju un zinātniskās pētniecības vidi, EKA 2019. gadā sāka realizēt projektu jaunu un mūsdienīgu augstskolas telpu ar specializētām auditorijām un laboratorijām iekārtošanu Pērnavas ielā 62, Rīgā. Jaunajās augstskolas telpās EKA atrodas kopš 2022. gada.

EKA ir fizisku personu dibināta autonoma institūcija. EKA dibinātāji ir Vjačeslavs Surkovs, Aleksandrs Surkovs, A. Surkova un M. Kormanova. Tās juridiskais statuss ir sabiedrība ar ierobežotu atbildību. EKA darbību regulē tādi normatīvie akti kā Augstskolu likums, Izglītības likums, Profesionālās izglītības likums, Zinātniskās darbības likums, kā arī EKA satversme.

EKA studiju īstenošanai sākotnēji tika organizētas trīs nodaļas – Ekonomikas nodaļa, Kultūras nodaļa un Svešvalodu nodaļa ‒, kurās tika īstenotas pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmas, otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmas, akadēmiskā un profesionālā bakalaura studiju programmas un akadēmiskās maģistrantūras studiju programmas. EKA attīstoties un pieaugot studentu skaitam, 21. gs. otrās desmitgades otrajā pusē augstskolā tika veiktas strukturālās reformas. EKA likvidēja studiju nodaļas, un augstskolas struktūru organizēja, piedāvājot studiju novirzienus ar praktiski un akadēmiski orientētām studiju programmām. 2015./2016. gadā EKA tika organizēti seši studiju novirzieni – “Vadība, administrēšana un nekustamā īpašuma pārvaldība”, “Ekonomika”, “Mākslas”, “Tulkošana”, “Tiesību zinātne”, “Informācijas tehnoloģija, datortehnika, elektronika, telekomunikācija, datorvadība un datorzinātne”. 2024. gadā EKA piedāvā četrus studiju novirzienus – “Vadība, bizness”, “Dizains, kultūra”, Tiesību zinātnes”, “IT” – ar 14 studiju programmām. Studijas tiek nodrošinātas gan pilna, gan nepilna laika formātā, kā arī klātienes un tālmācības studijas e-studiju veidā. Studijas tiek piedāvātas latviešu un angļu valodā.

Lai nodrošinātu izglītības pieejamību Latvijas reģionos, kā arī ar mērķi izvērst augstskolas darbību, EKA 07.07.2003. izveidoja filiāli Daugavpilī, kura savu darbību vairs neturpina.

Studentu skaita ziņā EKA ir viena no lielākajām privātajām augstskolām Latvijā. Pēc augstskolas izveides bija vērojams stabils un pakāpenisks studējošo skaita pieaugums. 2001./2002. gadā EKA mācījās 775 studenti, bet vislielāko studentu skaitu EKA sasniedza 2007./2008. gadā, kad augstskolā studēja 1608 personas. Sākot ar 21. gs. pirmās desmitgades otro pusi EKA studentu skaits pastāvīgi samazinājies, atspoguļojot vispārējo tendenci Latvijā. Studentu straujo sarukumu iespējams skaidrot gan ar demogrāfisko situāciju, gan ar cilvēku ekonomisko stāvokli. Ievērojamu studējošo daļu veido ārvalstu studenti (2019. gadā ārvalstu studenti veidoja 21 % no EKA studējošajiem), tāpēc studentu skaitu ietekmē arī starptautiskā politiskā situācija. Studentu skaitu EKA, tāpat kā citās privātajās augstskolās, ietekmējis arī Krievijas pretlikumīgais iebrukums Ukrainā. Kopš 2022. gada EKA ievērojami samazinājies studējošo skaits no Krievijas, Baltkrievijas un citām Neatkarīgo Valstu Sadraudzības (NVS) valstīm, kas veidoja ievērojamu daļu no EKA ārvalstu studentiem. Zīmīga EKA specifika ir ievērojams nepilna laika studijās studējošo skaita pārsvars. 2015./2016. gadā studentu skaits augstskolā saruka līdz 1001. No tiem 359 studēja pilna laika studiju programmās, bet 633 – nepilna laika studiju programmās. Pēdējos gados tomēr vērojams neliels studējošo skaita pieaugums. 2016./2017. gadā EKA mācījās 1080 studenti (36 % – pilna laika studenti, 64 % – nepilna laika studenti), 2018./2019. gadā – 1101(40 % – pilna laika studenti, 60 % – nepilna laika studenti). 2021./2022. gadā EKA mācījās 1117 studenti, un tā bija sestā lielākā privātā augstskola Latvijā. 2023./2024. gadā augstskolā mācījās 1283 studenti.

EKA augstākā amatpersona ir rektors ar pilnvaru termiņu uz pieciem gadiem. Rektora iecelšanu amatā apstiprina Ministru kabinets. EKA vadījuši pieci rektori un rektora vietas izpildītāji: Alīna Ļitviņenko (1998–2005), Uldis Osis (rektora vietas izpildītājs 2005–2007), Vladimirs Dubra (2007–2011), Gunta Veismane (rektora vietas izpildītāja 2011–2016) un Oksana Lentjušenkova (rektora vietas izpildītāja 2016–2018), kura ir EKA rektore kopš 2019. gada.