Gludenā čūska ir zalkšu dzimtas pārstāve, tā nav indīga. Atšķiras no citām Latvijas čūsku sugām ar gludām zvīņām, pārtiek pārsvarā no citiem rāpuļiem, it īpaši no ķirzakām. Latvijā ļoti reta, apdraudēta suga, kas iekļauta aizsargājamo sugu sarakstos. 

No otras savas ģints Eiropas sugas – dienvidu gludenās čūskas (Coronella girondica) – gludenā čūska diverģējusi vēlajā miocēnā vai agrajā pliocēnā. Gludenajai čūskai areālā ir vairākas ģenētiskā ziņā atšķirīgas ģeogrāfiskas grupas, kas savukārt diverģējušās agrajā pleistocēnā. Latvijas populācija ģenētiskajā ziņā ir ļoti tuva Ziemeļkaukāza, Dienvidkrievijas, Ukrainas un, domājams, Baltkrievijas populācijām un atšķirīga no Polijas un Zviedrijas populācijām. 

Samērā neliela čūska, kas sasniedz 60 cm garumu. Ķermeņa virspuse brūngana vai pelēcīga, ar 2–4 gareniskām plankumu rindām, kas virzienā uz asti saplūst neskaidrās joslās. Bieži tiek jaukta ar brūnas krāsas odzēm un glodenēm. No citām Latvijas čūsku sugām atšķiras ar gludām zvīņām (taču gludas zvīņas ir arī bezkāju ķirzakām – glodenēm). Vēderpuses krāsojums variē no pelēka līdz sarkanmelnam. 

Slēpti dzīvojoša un siltummīloša suga, kas bieži uzturas saules labi apspīdētā zemsedzē. Apdzīvo sausas dzīvotnes ar skraju koku stāvu un klajumiem, kas bieži atrodas lielākās klajās teritorijās (virsāji) vai to perifērijā (augstie purvi). Pārtiek pārsvarā no citiem rāpuļiem – ķirzakām –, dažreiz no nelielām čūskām, lielie īpatņi ēd arī nelielus zīdītājdzīvniekus (ciršļus un grauzējus). Atšķirībā no citām Latvijas čūskām, gludenajai čūskai piemīt spēcīga ķermeņa muskulatūra, savu medījumu tā nožņaudz. Ziemo no oktobra līdz aprīlim dažādās ejās augsnē, pārojas maijā. Mātītes vairojas reizi divos gados, ir oldzīvdzemdētājas, augusta otrajā pusē dzemdē 4–7 mazuļus plānā membrānveida apvalkā, kas pārplīst dzemdēšanas brīdī. Tēviņi sāk vairoties četru, bet mātītes piecu gadu vecumā; maksimālais dzīves ilgums dabā ir 18 gadi (parasti ievērojami mazāk). 

Eiropā plaši izplatīta suga, ar izklaidus novietotām atradnēm areāla ziemeļu daļā. Sugas areāla ziemeļu daļā reta suga. Latvijas populācija ir pilnībā izolēta, atrodas uz sugas kopējā areāla ziemeļu robežas, Igaunijā gludenā čūska nav sastopama. Latvijas populācijai tuvākās atrodas ap 300 km attālumā Lietuvas dienvidu daļā un Ālandu salās. Latvijā visas pašlaik zināmās gludenās čūskas atradnes ir īpaši aizsargājamās dabas teritorijās: Ķemeru Nacionālajā un Slīteres Nacionālajā parkā, dabas parkā “Engures ezers”, aizsargājamo ainavu apvidū “Ādaži”. 

Būtiskas nozīmes mijiedarbībā ar cilvēku nav. 

Latvijas kopējais populācijas lielums ir 350–1200 īpatņi. Kādreiz suga regulāri bija sastopama Rīgas pilsētas pašreizējās administratīvajās robežās, kur izzudusi 20. gs. otrajā pusē, un pagājušā gadsimta laikā gludenās čūskas apdzīvotā platība Latvijā samazinājusies vismaz par trešdaļu. Lielākais īpatņu skaits (100–600) pašlaik ir atrodams Ķemeru Nacionālajā parkā. Gludenajai čūskai piemīt samērā vājas izplatīšanās spējas. Tas apgrūtina īpatņu migrāciju caur sugai nepiemērotām dzīvotnēm (tādām kā meži ar slēgtu koku stāvu, apdzīvotas vietas un ceļu tīkls) un paaugstina populāciju ģenētiskās degradācijas riskus. Siltummīloša suga, kuras dzīvotnes apdraud aizaugšana ar krūmiem un kokiem. 

Latvijā, saskaņā ar pēdējo reto un apdraudēto sugu izvērtējumu pēc Starptautiskās Dabas un dabas resursu aizsardzības savienības (International Union for Conservation of Nature and Natural Resources, IUCN) kritērijiem (2023), gludenā čūska iekļauta apdraudētu sugu (endangered) kategorijā. Iekļauta Eiropas Kopienas Sugu un biotopu direktīvas IV pielikumā (īpaši aizsargājamas Kopienas intereses sugas), Latvijas Republikas Ministru kabineta Īpaši aizsargājamo sugu sarakstā (MK noteikumi Nr. 396 no 14.11.2000.) un to sugu sarakstā, kuru aizsardzībai veidojami mikroliegumi (MK noteikumi Nr. 940 no 18.12.2012.). 

Lielākajā areāla daļā, arī Latvijā, nominālpasuga C. a. austriaca, pasuga C. a. acutirostris ir sastopama Portugālē, bet C. a. fitzingeri – Sicīlijā.