Datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošana ir viena no apstrādes rūpniecības nozarēm. Vērtējot pēc ražošanas tehnoloģiskās intensitātes, tā pieder pie augsti tehnoloģiskajām apakšnozarēm. Nozares uzņēmumi veic datoru un to iekārtu, sakaru iekārtu, elektronisko komponentu, plaša patēriņa un sadzīves elektronisko iekārtu un to daļu, mēraparatūras, medicīnisko iekārtu, optikas instrumentu, pulksteņu, magnētisko un optisko nesēju u. c. ražošanu.

20. gs. 20.–30. gados Latvijā attīstījās sakaru iekārtu ražošana. Rīgā 1919. gadā izveidoja Latvijas Pasta un telegrāfa departamenta galveno darbnīcu, kura nodarbojās ar telefona un telegrāfa aparātu, telefona komutatoru, manuālo centrāļu un radiouztvērēju izgatavošanu un remontu. 1928. gadā darbnīca tika pārcelta uz agrākajām rūpnīcas “Union” telpām. 1919.–1929. gadā darbnīca saražoja produkciju 7,2 miljonu latu vērtībā (lielākā produkcijas grupa – 42 000 telefona aparātu). Uzņēmuma strādnieku skaits sasniedza 1000.

1932. gadā uz darbnīcas bāzes izveidoja Valsts elektrotehnisko fabriku (VEF). VEF ražoja automātiskās telefona centrāles, radiouztvērējus un raidītājus, radiostacijas militārām vajadzībām, fotoaparātus (“Minox”), fotopapīru, dažādas optiskās ierīces (arī militārām vajadzībām). VEF 20. gs. 30. gados bija lielākais Latvijas un viens no lielākajiem Baltijas valstu rūpniecības uzņēmumiem. 1939. gadā VEF strādāja 3458 darbinieki, uzņēmums saražoja produkciju 15 miljonu latu vērtībā. Līdzās VEF ar sakaru iekārtu ražošanu un remontu Latvijā nodarbojās vairāki desmiti uzņēmumi, no kuriem nozīmīgākie bija Ābrama Leibovica foto–radio centrāle (dibināta 1926. gadā) un A. Apsīša un F. Žukova radioražošanas kompānija (dibināta 1933. gadā).

Padomju okupācijas laikā privātos uzņēmumus nacionalizēja. Pēc Latvijas nonākšanas Vācijas okupācijas varā VEF nodaļas kļuva par vairāku lielo nacistiskās Vācijas koncernu filiālēm (AEG, “Osram”, “Zeiss”, “Telefunken”), pildot galvenokārt militāro pasūtījumu.

Pēc Otrā pasaules kara VEF atjaunoja savu darbību. Padomju okupācijas laikā VEF kļuva par vienu no lielākajiem Latvijas uzņēmumiem. Līdzās militārajai produkcijai (raķešu un kosmiskās aizsardzības sistēmu sastāvdaļas, kara kuģu un atomzemūdeņu sakaru sistēmas u. c.) tajā ražoja plaša spektra civilo produkciju, t. sk. radio aparātus, telefonus, tranzistoruztvērējus, medicīnisko aparatūru, datorus un dažādu sadzīves tehniku. 1945. gadā darbu uzsāka Rīgas radiorūpnīca (vēlākā A. S. Popova Rīgas radiorūpnīca, RRR). Līdzās radio aparātiem tā ražoja radiolokācijas stacijas u. c. militāro produkciju. 1963. gadā militārām vajadzībām domātās komutācijas tehnikas ražošanai (iepriekš to ražoja VEF) izveidoja rūpnīcu “Komutators”.

1959. gadā Rīgā atklāja pirmo elektronisko iekārtu ražošanas uzņēmumu Latvijā – Rīgas pusvadītāju aparātu rūpnīcu (RPAR). To būvēja lielā steigā, un pirmajos darbības gados RPAR nespēja izpildīt ne plānotos kvantitatīvos, ne kvalitatīvos rādītājus. RPAR ražoja diodes un tranzistorus, bet no 1962. gada arī mikroshēmas.

Elektronikas ražošanas nozare ir zināšanu ietilpīga, tādēļ tās vajadzībām veidoja gan atsevišķus pētnieciskos centrus, gan konstruktoru birojus lielāko uzņēmumu sastāvā: VEF Zinātniskās pētniecības institūts (dibināts 1952. gadā) un “Radiotehnikas” konstruktoru birojs “Orbīta” (dibināts 1960. gadā), “Komutatora” speciālais konstruktoru birojs “Impulss” (dibināts 1971. gadā), RPAR konstruktoru birojs (dibināts 1962. gadā). 1960. gadā Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas Zinātņu akadēmijas ietvaros nodibināja Elektronikas un skaitļošanas tehnikas institūtu (ESTI). 20. gs. 60. gadu sākumā ESTI uzbūvēja Latvijā pirmo ciparu elektronisko skaitļojamo mašīnu (datoru). Institūts turpināja darbu pie ciparu skaitļošanas tehnikas, elektronisko elementu, sevišķi pusvadītāju, elektronisko testēšanas sistēmu u. c. attīstības. Institūtam bija liela nozīme kibernētikas attīstībā Padomju Sociālistisko Republiku Savienībā (PSRS). ESTI radīja arī mikroprocesoru sistēmas, kuras 20. gs. 70. gadu sākumā izmantoja PSRS Mēness programmā. 70. gados institūts strādāja arī pie augstas precizitātes mēraparātu radīšanas citām Kosmosa programmām. 80. gados ESTI guva ievērojamus panākumus datortīklu attīstības jomā, radot nepieciešamo programmatūru un elektronisko aparatūru. Institūts radīja pirmo datu pārraides tīklu PSRS (AKADEMNET), savienojot atsevišķas institūcijas lokālā datortīklā. ESTI sastāvā bija darbnīca, kas izgatavoja daļu no nepieciešamās aparatūras. Līdzās ESTI ar elektronu skaitļotāju projektēšanu nodarbojās arī Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas Zinātņu akadēmijas Fizikas institūts.

1966. gadā uz RPAR 4. konstruktoru biroja bāzes dibināja Rīgas mikroaparātu zinātniski pētniecisko institūtu (RMZPI), pie kura izveidoja arī ražotni (no 1977. gada – rūpnīca “Invertors”). 1971. gadā RPAR un RMZPI reorganizēja, izveidojot ražošanas apvienību “Alfa”, kura kļuva par vienu no lielākajiem integrālo mikroshēmu ražotājām PSRS. Pirms PSRS sabrukuma ražošanas apvienībā strādāja apmēram 11 000 darbinieku. “Alfas” ražotās mikroshēmas izmantoja galvenokārt militārā kompleksa un kosmosa nozares vajadzībām (līdz 90 % no saražotā). Ražošanas apvienības attīstībā tika ieguldīti ļoti lieli līdzekļi, kas ļāva ilgstoši palielināt produkcijas izlaidi par 20–30 % gadā. 1985. gadā “Alfa” saražoja 180 miljonus tranzistoru un 70 miljonus integrālo mikroshēmu.

Elektronisko iekārtu ražošanu un montāžu (galvenokārt militārām vajadzībām) veica arī VEF un vairāki citi Latvijas uzņēmumi (RRR, “Ellar”, “Etalons”). VEF radītās datorizētās sistēmas izmantoja sporta sacensībās (t. sk. 1980. gada Maskavas olimpiskajās spēlēs), medicīniskās aparatūras ražošanā un citur. Fabrika ražoja arī burtu–ciparu tablo, kurus izmantoja sporta un transporta infrastruktūras objektos u. c.; izstrādāja arī vairākus datoru modeļus (“VEF Ormika”, “VEF Mikro” sērija), kā arī izstrādāja un ražoja plaša spektra medicīnas aparatūru.

Elektronikas, sakaru un optisko iekārtu ražošanas nozare padomju okupācijas laikā bija ievērojami attīstījusies. Pēc Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas nozarē bija nodarbināti apmēram 65 000 strādnieku, tika saražoti apmēram 25 % no apstrādes rūpniecības produkcijas. Latvijā 1990. gadā saražoja 2,5 miljonus telefona aparātu, 1,5 miljonu radiouztvērēju (t. sk. 258 000 magnetolu), 320 000 pulksteņu un citu produkciju.

PSRS sabrukums nozīmēja plānveida saimniecības sabrukumu, militāro pasūtījumu zaudēšanu un nepieciešamību adaptēties brīvā tirgus apstākļos. Jaunie apstākļi radīja dziļu krīzi nozarē. Radio, televīzijas un sakaru iekārtu un aparātu ražošanā produkcijas kopapjoma indekss salīdzināmās cenās saruka no 100 punktiem 1990. gadā līdz 8 punktiem 1995. gadā. 20. gs. 90. gadu sākumā darbu pārtrauca ražošanas apvienība “Alfa”, kuru neveiksmīga privatizācijas procesa rezultātā (neizdevās atrast stratēģisko investoru) likvidēja. Netika realizēta iecere par nacionāla zinātniski tehniskā kompleksa izveidošanu, apvienojot reorganizētos pētnieciskos centrus un uzņēmumus “Alfa”, VEF un citus. Darbu turpināja tikai atsevišķas struktūrvienības, kuras reorganizēja mazākos uzņēmumus, ievērojamākais ir Rīgas pusvadītāju aparātu rūpnīca “Alfa RPAR”, kas arī mūsdienās turpina ražot dažāda veida mikroshēmas.

1992. gada sākumā Rūpniecības un enerģētikas ministrija vairākos uzņēmumos sadalīja ražošanas apvienību “Radiotehnika”. 1995. gadā arī uzņēmums VEF tika sadalīts vairākos uzņēmumos, meklējot iespējas veidot kopuzņēmumu ar ārzemju firmām. Lielāko daļu šo uzņēmumu pakāpeniski likvidēja, tomēr daži turpināja strādāt, piemēram, akustisko iekārtu ražotājs “VEF Radiotehnika RRR”. Veiksmīgāku reorganizāciju piedzīvoja rūpnīca “Komutators”, 1992. gadā izveidojot uzņēmumu “Dambis”. Salīdzinoši vieglāk 20. gs. 90. gadu pārmaiņām pielāgojās medicīnisko aparātu, precīzijas un optisko instrumentu un pulksteņu ražošanas uzņēmumi (saražotās produkcijas indeksi: 1990. gadā – 100, 1992. gadā – 65, 1994. gadā – 105), kuru daļa nozares struktūrā gan bija salīdzinoši neliela.

20. gs. 90. gadu 2. pusē elektronikas ražošanas nozarē tika dibināti vairāki jauni uzņēmumi. 1996. gadā dibināja uzņēmumu “Mikrotīkls” (“MikroTik”), kas no 2002. gada sāka ražot tīkla iekārtas. 1999. gadā nodibināja vēl divus nozīmīgus nozares uzņēmumus: “Hanzas Elektronika” (no 2015. gada – “HansaMatrix”) un “SAF Tehnika”. 2000.–2005. gadā radio, televīzijas un sakaru iekārtu un aparatūras ražošanas apjomi vairāk nekā trīskāršojās (no 6,4 līdz 20,6 miljoniem latu). Nozares attīstību būtiski veicināja ārvalstu investīciju piesaistīšana. 2003. gadā “Hanzas Elektronika” atklāja jaunu ražotni Ogrē, kuru 2005. gadā būtiski paplašināja un modernizēja, izmantojot arī Eiropas Savienības struktūrfondu līdzfinansējumu. Struktūrfondu finansējumu izmantoja arī “Dambis” u. c. uzņēmumi. 2007. gadā “Hanzas Elektronika” atvēra jaunu ražotni Ventspilī. Līdz pat 2008. gadam nozare turpināja strauju attīstību, vienlaikus efektivizējot ražošanu un samazinot nodarbināto skaitu.

Elektronikas nozare samērā viegli pārdzīvoja globālo ekonomisko krīzi – tās izlaide samazinājās tikai 2009. gadā un jau 2010. gadā ievērojami pārsniedza pirmskrīzes līmeni. Krīzi izdevās pārvarēt, pateicoties darbaspēka ievērojamai optimizācijai un jaunu eksporta noieta tirgu atrašanai. Krīzes laikā nozares saražotās produkcijas eksporta daļa pieauga no 80 % līdz 90 %. Pirmskrīzes nodarbinātības apjomu nozare atkal sasniedza tikai 2016. gadā, vienlaikus izlaides apjomus kāpinot vairāk nekā trīs reizes. Darba samaksa pirmskrīzes līmenī atgriezās 2013. gadā, bet pēdējos gados ir strauji augusi, ievērojami apsteidzot citas apstrādes rūpniecības nozares.

Datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošana piedzīvoja strauju izaugsmi 2014.–2015. gadā, galvenokārt to veicināja SIA “Mikrotīkls” sekmīgā darbība. 2015. gadā nozarē darbojās 154 uzņēmumi, kuros strādāja 1772 darbinieki, un uzņēmumu izlaide sasniedza 250 miljonus eiro. Datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošana nodarbināto skaita ziņā ir viena no mazākajām Latvijas apstrādes rūpniecības nozarēm (1,6 % no kopējā strādājošo skaita), bet izlaides ziņā (4,6 %) ieņem piekto vietu aiz kokapstrādes, pārtikas, metālapstrādes un nemetālisko minerālu ražošanas. Nozare izceļas ar izteiktu orientāciju uz eksportu (tiek eksportēti vairāk nekā 90 % no saražotā), augstu pievienotās vērtības radīšanu, augstu darba samaksu, augstu komerciālo rentabilitāti un dinamisku attīstību. 2014. gadā nozares radītā pievienotā vērtība pārsniedza 69 miljonus eiro, kas, ņemot vērā nelielo nodarbināto skaitu, to ierindoja pirmajā vietā starp apstrādes rūpniecības nozarēm.

Latvijā datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanas nozarē pēc nodarbināto skaita strādā tikai mazie un vidējie uzņēmumi. Pēc apgrozījuma un peļņas rādītājiem par lielo uzņēmumu var uzskatīt tikai SIA “Mikrotīkls” (2016. gadā apgrozījums – 223 miljoni eiro, peļņa – 66 miljoni eiro). “Mikrotīkls” ir viens no nozīmīgākajiem informācijas un komunikāciju tehnoloģiju uzņēmumiem Latvijā. Tas ražo elektroniskās komunikācijas sistēmas (maršrutētājus), izstrādā programmatūru un sniedz pakalpojumus. 2016. gadā SIA “Mikrotīkls” bija nodarbināti 173 cilvēki. Uzņēmuma apgrozījums uz katru nodarbināto sasniedza gandrīz 1,3 miljonu eiro, bet peļņa – 383 000 eiro. “HansaMatrix” izstrādā, projektē un ražo elektroniskās komponentes. 2015. gadā uzņēmumā strādāja 237 cilvēki. “HansaMatrix” kapitāldaļas no 2016. gada kotējas “Nasdaq Riga” biržā. “SAF Tehnika” ražo mikroviļņu datu pārraides iekārtas un mērierīces. 2016. gadā uzņēmumā strādāja 184 cilvēki. A/s “SAF Tehnika” kapitāldaļas no 2004. gada kotējas “Nasdaq Riga” biržā.

Nozares ietekme uz tautsaimniecību ir neliela, jo tās daļa kopējā ekonomikas apjomā ir niecīga.

Nozares nozīmīgākā profesionālā organizācijas ir Latvijas Elektrotehnikas un elektronikas rūpniecības asociācija (dibināta 1995. gadā). Tā apvieno uzņēmumus, izglītības un pētniecības iestādes, kas darbojas elektronikas, elektrotehnikas, optisko iekārtu, informācijas tehnoloģiju, elektronisko sakaru, aviācijas un kosmosa tehnoloģiju jomā. Uzņēmumi “Z-Light” (elektromedicīnisko iekārtu un optiskās šķiedras ražošana) un “ISP Optics Latvia” (optisko instrumentu ražošana) pārstāvēti Latvijas Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības asociācijā (dibināta 1994. gadā).