Elektroenerģētikas galvenie virzieni ir energoresursu ieguve, to pārstrāde enerģijā un pārvade, sadale, piegāde un tirdzniecība.
Visu veidu elektroenerģijas ražošanas, pārvades, sadales un apgādes saistību vienā veselumā un darba režīmu kopību sauc par elektroenerģētisko sistēmu. Elektroenerģētiskā sistēma ražo, pārvada, sadala, pārveido elektrisko enerģiju. Atsevišķas elektroenerģētikas sistēmas apvienojas, izveidojot rajonu, valstu u. c. elektroenerģētiskās sistēmas. Atsevišķu elektroenerģētisko sistēmu apvienošana saistīta ar elektroenerģijas drošuma un elektroenerģijas kvalitātes paaugstināšanu. Elektroenerģijas ražošanai, strādājot apvienotā elektroenerģētiskā sistēmā, samazinās nepieciešamā rezerves jauda.
Elektroenerģijas ražošana notiek dažāda tipa elektrostacijās, kur dažāda veida enerģiju pārveido elektriskajā enerģijā: hidroelektrostacijās (HES), termoelektrocentrālēs (TEC), atomelektrostacijās (AES) un citās. Pamazām lielāku popularitāti iegūst atjaunojamie elektroenerģijas avoti, piemēram, Saules, vēja, zemes iekšējā siltuma, paisuma un bēguma enerģija. Parasti tās atrodas enerģijas krājumu atrašanās vietu tuvumā.
Jebkura sprieguma gaisvadu, piekarkabeļu un/vai kabeļu elektroietaisi, kura paredzēta elektroenerģijas pārvadei un sadalei noteiktā attālumā, sauc par elektrolīniju. Atkarībā no nominālā sprieguma elektrolīnijas dala pārvades un sadales elektrolīnijās, bet atkarībā no izpildījuma – gaisvadu, kabeļu, piekarkabeļu un augstsprieguma līdzstrāvas līnijās.
Elektropārvades līnijas nodrošina elektroenerģijas pārvadi no elektrostacijām līdz slodžu barošanas centriem. Pārvades līniju nominālie spriegumi ir 110 kV, 150 kV, 220 kV, 330 kV un 400 kV. Elektrosadales līnijas nodrošina elektroenerģijas piegādi sadales tīklu transformatoriem. Sadales elektrolīniju nominālie spriegumi ir 0,4 kV, 0,6 kV, 6 kV, 10 kV, 20 kV un 35 kV. Elektrolīniju iedalījums pēc sprieguma vērtības ir: superaugsta sprieguma līnijas (500 kV, 750 kV, 1150 kV); augstsprieguma līnijas (110 kV, 330 kV, 400 kV); vidējā sprieguma līnijas (6–35 kV) un zemsprieguma līnijas (0,23–0,66 kV). Attiecīgi elektrolīnijas kopā ar transformatoriem veido superaugsta sprieguma tīklus; augstsprieguma tīklus; vidējā sprieguma tīklus un zemsprieguma tīklus. Elektrolīniju iedalījums pēc strāvas veida ir maiņstrāvas (alternating current, AC) un līdzstrāvas (direct current, DC).
Transformatoru apakšstacijas dala divās daļās – paaugstinošās un pazeminošās. Apakšstacijas pārveido un sadala elektrisko enerģiju. Ja apakšstacijā notiek maiņstrāvas pārveidošana līdzstrāvā, tad šādas apakšstacijas sauc par taisngriežu apakšstacijām. Elektroietaisi, ar kuru tiek sadalīta elektriskā enerģija pie viena un tā paša sprieguma bez tā transformācijas, sauc par sadales punktu.
Elektroenerģijas patērētāji ir ietaises vai mehānismi, kuri pārveido elektrisko enerģiju citos enerģijas veidos: siltuma, gaismas, mehāniskajā, ķīmiskajā un tā tālāk. Elektroenerģijas lietotājs ir juridiska vai fiziska persona, kam ir līgumattiecības ar elektroapgādes uzņēmumu par elektroenerģijas piegādi tās elektroenerģijas patērētājiem.