AizvērtIzvēlne
Sākums
Atjaunots 2023. gada 3. aprīlī
Māris Rīmenis

skeletons Latvijā

Skeletons ir olimpiskais ziemas sporta veids, kurā sportisti sacenšas ledus trasē, braucot kamanās guļus stāvoklī ar galvu pa priekšu.

Saistītie šķirkļi

  • bobslejs Latvijā
  • kamaniņu sports Latvijā
  • Latvijas lielākie panākumi sportā
  • sporta politika Latvijā
Tomass Dukurs ziemas olimpiskajās spēlēs Sočos. 2014.

Tomass Dukurs ziemas olimpiskajās spēlēs Sočos. 2014.

Fotogrāfs Romāns Kokšarovs. Avots: F/64 Photo Agency.

Satura rādītājs

  • 1.
    Īsa vēsture
  • 2.
    Nozīmīgākie sportisti
  • 3.
    Dalība olimpiskajās spēlēs
  • 4.
    Nozīmīgākās sacensības
  • 5.
    Nozīmīgākie treneri
  • Multivide 2
  • Saistītie šķirkļi
  • Tīmekļa vietnes
  • Kopīgot
  • Izveidot atsauci
  • Drukāt

Satura rādītājs

  • 1.
    Īsa vēsture
  • 2.
    Nozīmīgākie sportisti
  • 3.
    Dalība olimpiskajās spēlēs
  • 4.
    Nozīmīgākās sacensības
  • 5.
    Nozīmīgākie treneri
Īsa vēsture

Latvijā mūsdienu skeletonu oficiāli sāka attīstīt 1995. gadā, kaut zināmas arī senākas liecības par šī sporta veida pirmsākumiem. 1887. gadā ar kņaza Nikolaja Kropotkina atbalstu Siguldā tika izveidota trase, kur entuziastiem braukt ar speciālām kamanām. Sacensības skeletonā Siguldā norisinājās vismaz jau kopš 1913. gada.

05.03.1995. toreizējais Siguldas bobsleja un kamaniņu trases direktors Dainis Dukurs no Norvēģijas atveda trīs pirmās mūsdienu skeletona kamanas. Līdz tam Siguldas trasē nodarbojās tikai ar bobsleju un kamaniņu sportu. D. Dukurs kļuva par pirmo skeletona treneri. Kā mūsdienu Latvijas skeletona dzimšanas diena dokumentēts 12.03.1995., kad plkst. 14.45 ledus meistars Guntis Maksis Siguldas trasē veica pirmo braucienu.

D. Dukurs ņēma vērā ārzemju trasēs redzēto un pielietoja savas inženiera zināšanas jaunu kamanu būvē. Viņa konstruētās skeletona kamanas mūsdienās ir vienas no labākajām pasaulē. Pirmie Latvijas skeletonisti bija toreizējie Siguldas trases ledus meistari Ivars Puķītis un G. Maksis. 1996. gada februārī viņi startēja pasaules čempionātā Kalgari (Kanāda) ‒ I. Puķītis ieņēma 48. un G. Maksis 49. vietu. Pirmais Latvijas čempionāts skeletonā aizvadīts 09.03.1996. Tajā piedalījās trīs Latvijas sportisti un divi somi.

Nozīmīgākie sportisti

Pirmo reizi uz goda pjedestāla starptautiskā līmenī kāpa Tomass Dukurs ‒ 2001. gada decembrī Altenbergā viņš bija otrais Eiropas kausa posmā. 2002. gada janvārī Altenbergā Izaicinājuma kausa sacensībās Martins Dukurs ieņēma trešo vietu, pirmo reizi tiekot uz goda pjedestāla starptautiskā mērogā.

2003. gadā T. Dukurs uzvarēja Eiropas kausu sezonas kopvērtējumā, 07.02.2004. ieguva 1. vietu pasaules kausa Siguldas posmā. Tas bija pirmais tik lielais panākums Latvijai skeletonā. Jau nākamajā sezonā, 2004. gada decembrī, Siguldā notika vēl viens pasaules kausa izcīņas posms.

2007. gada februārī, Vinterbergas trasē izcīnot 3. vietu, M. Dukurs pirmo reizi karjerā tika uz goda pjedestāla pasaules kausa izcīņā. T. Dukurs 2007. gada februāra beigās izcīnīja bronzas godalgu Eiropas čempionātā Vācijas trasē Kēnigszē, Martins bija ceturtais. 2008. gada februārī Vinterbergā M. Dukurs izcīnīja pirmo uzvaru pasaules kausā. Kopš 2009./2010. gada sezonas M. Dukurs ieguvis astoņus pasaules kausus kopvērtējumā pēc kārtas, un tas ir rekords visā skeletona pastāvēšanas vēsturē. 2011. kalendārajā gadā M. Dukurs uzvarējis pilnīgi visās sacensībās – pasaules, Eiropas čempionātā, tāpat visos septiņos pasaules kausa izcīņas posmos. M. Dukurs ir seškārtējs pasaules čempions – tas ir unikāls sasniegums pasaules mērogā.

2017. gadā Siguldā pasaules junioru čempionātā Krists Netlaus izcīnīja sudraba godalgu, Ivo Šteinbergs ieņēma 4. vietu.

Sievietēm par pirmo Latvijas skeletonisti uzskata Undīni Vītolu. Viņa starptautiskās sacensībās debitēja 2006. gada novembrī Īglsas trasē Austrijā, izcīnot 14. vieta Eiropas kausa posmā.

Martins Dukurs ar tēvu Daini Dukuru ziemas olimpiskajās spēlēs Sočos. 2014.

Martins Dukurs ar tēvu Daini Dukuru ziemas olimpiskajās spēlēs Sočos. 2014.

Fotogrāfs Zigismunds Zālmanis.

Dalība olimpiskajās spēlēs

Soltleiksitijas ziemas olimpiskajās spēlēs 2002. gadā T. Dukurs ieguva 21. vietu. M. Dukurs savā olimpiskajā debijā Turīnas olimpiskajās spēlēs 2006. gadā Čezānas trasē ieņēma 7. vietu. 2010. gadā Vankūverā un 2014. gadā Sočos sudrabu ieguvis M. Dukurs. Abās šajās spēlēs ceturtais bija T. Dukurs. 2014. gadā olimpiskajās spēlēs Sočos Lelde Priedulēnai ieguva dalītu 14. vietu. 2016. gadā viņa kļuva par pasaules junioru čempioni. Phjončhanas ziemas olimpiskās spēles 2018. gadā M. Dukurs ieguva 4. vietu, T. Dukurs 5. vietu, L. Priedulēna ierindojās 7. vietā.

Nozīmīgākās sacensības

Siguldā notikuši trīs pasaules kausa posmi, pasaules junioru čempionāts 2017. gadā, vairāki Eiropas un Starpkontinentālo kausu posmi skeletonā.

Nozīmīgākie treneri

Pazīstamākie mūsdienu skeletona treneri Latvijā ir D. Dukurs, Mareks Mezencevs, Mihails Arhipovs.

Multivide

Tomass Dukurs ziemas olimpiskajās spēlēs Sočos. 2014.

Tomass Dukurs ziemas olimpiskajās spēlēs Sočos. 2014.

Fotogrāfs Romāns Kokšarovs. Avots: F/64 Photo Agency.

Martins Dukurs ar tēvu Daini Dukuru ziemas olimpiskajās spēlēs Sočos. 2014.

Martins Dukurs ar tēvu Daini Dukuru ziemas olimpiskajās spēlēs Sočos. 2014.

Fotogrāfs Zigismunds Zālmanis.

Tomass Dukurs ziemas olimpiskajās spēlēs Sočos. 2014.

Fotogrāfs Romāns Kokšarovs. Avots: F/64 Photo Agency.

Izmantošanas tiesības
Skatīt oriģinālu

Saistītie šķirkļi

  • bobslejs Latvijā
  • kamaniņu sports Latvijā
  • Latvijas lielākie panākumi sportā
  • sporta politika Latvijā

Autora ieteiktie papildu resursi

Tīmekļa vietnes

  • Latvijas Bobsleja un skeletona federācijas tīmekļvietne
  • Siguldas Bobsleja un kamaniņu trases tīmekļvietne
  • Tīmekļvietne “skeleton.lv”

Māris Rīmenis "Skeletons Latvijā ". Nacionālā enciklopēdija. (skatīts 04.12.2023)

Kopīgot


Kopīgot sociālajos tīklos


URL

Šobrīd enciklopēdijā ir 4176 šķirkļi,
un darbs turpinās.
  • Par enciklopēdiju
  • Padome
  • Nozaru redakcijas kolēģija
  • Ilustrāciju redakcijas kolēģija
  • Redakcija
  • Sadarbības partneri
  • Atbalstītāji
  • Sazināties ar redakciju

© Latvijas Nacionālā bibliotēka, 2023. © Tilde, izstrāde, 2023. © Orians Anvari, dizains, 2023. Autortiesības, datu aizsardzība un izmantošana