Latvijas teritorijā vizināšanās un sacensības ar bobsleja kamanām notikušas, sākot no 19. gs. beigām, kā arī 20. gs. 20. gados Siguldā un Rīgā (Āgenskalnā). 60. un 70. gados entuziasti būvēja bobsleja kamanas un veica izmēģinājuma braucienus kamaniņu trasē Cīrulīšos, nesaņemot centralizētās padomju sporta sistēmas atbalstu.
Bobsleja kā organizēta sporta veida vēsture Latvijā sākās 03.1980. pēc Padomju Sociālistisko Republiku Savienības (PSRS) Fiziskās kultūras un sporta komitejas lēmuma par bobsleja attīstīšanu PSRS. Latvijas treneri un sportisti bija guvuši panākumus kamaniņu sportā, tāpēc Latviju izraudzīja par vienu no PSRS bobslejistu sagatavošanas un bobsleja kamanu būves centriem. Par PSRS izlases galveno treneri iecēla Rolandu Upatnieku.
Pēc fiziskās sagatavotības testiem PSRS izlases pirmajā sastāvā 1980. gada vasarā iekļuva desmit Latvijas sportisti. 01.1981. septiņi pirmo reizi startēja Eiropas un pasaules čempionātos. Turpmāk Latvijas bobslejisti regulāri piedalījušies augstākā līmeņa starptautiskās sacensībās, līdz 1990. gada ziemai pārstāvot PSRS, bet kopš 1991. gada rudens – neatkarīgo Latviju.
Pirmās medaļas tika izcīnītas 1983./1984. gada sezonā. Eiropas čempionātā pilots Jānis Ķipurs un stūmējs Aivars Šnepsts ražošanas apvienībā VEF būvētajās kamanās izcīnīja 1., bet pilots Zintis Ekmanis un stūmējs Vladimirs Aleksandrovs no Krievijas – 3. vietu.
1984. gada ziemas olimpiskajās spēlēs Sarajevā startēja septiņi Latvijas sportisti. Vislabāko rezultātu – 3. vietu divniekā – sasniedza Z. Ekmanis kopā ar V. Aleksandrovu.
1985. gadā Z. Ekmanis izcīnīja bronzas medaļu pasaules čempionātā (kopā ar Nikolaju Žirovu no Krievijas) un kļuva par Eiropas čempionu (kopā ar V. Aleksandrovu). 1986. gadā Māris Poikāns un Ivars Bērzups izcīnīja 1. vietu pasaules kausa izcīņā divnieku ekipāžu kopvērtējumā.
1988. gadā J. Ķipurs kļuva par ziemas olimpisko spēļu čempionu divnieka ekipāžā (kopā ar Vladimiru Kozlovu no Krievijas) un izcīnīja 3. vietu četriniekā (kopā ar latviešu stūmējiem Gunti Osi, Juri Toni un V. Kozlovu), kā arī uzvarēja pasaules kausa izcīņā divnieku kopvērtējumā.
80. gados bobsleja attīstību organizēja Latvijas Fiziskās kultūras un sporta komiteja. 1981.‒1991. gadā bobsleja sekcijas darbojās VEF sporta klubā, Baltijas Kara apgabala sporta klubā – ASK, sporta biedrībā “Dinamo”, Republikāniskajā augstākās sporta meistarības skolā (RASMS). Šajā laikā ar bobsleju nodarbojās 50‒70 sportistu. Pēc 1991. gada bobslejistu treniņdarbs notiek Latvijas izlases ietvaros.
Kopš 1991./1992. gada sezonas Latvijas bobsleja izlase regulāri startē pasaules un Eiropas čempionātos un kausa izcīņās, kā arī ziemas olimpiskajās spēlēs.
Pilots Sandis Prūsis izcīnīja pirmo Eiropas čempiona titulu neatkarīgajai Latvijai – 2003. gadā četriniekā ar stūmējiem Mārci Rulli, Jāni Silarāju un Jāni Ozolu.
Pilots Jānis Miņins izcīnīja Eiropas čempiona titulu četriniekā 2008. gadā un neatkarīgajai Latvijai pirmo medaļu pasaules čempionātā (bronzu 2009. gadā), startējot ar stūmējiem Oskaru Melbārdi, Daumantu Dreiškenu un Intaru Dambi.
Pilots O. Melbārdis izcīnīja neatkarīgajai Latvijai pirmo olimpisko medaļu – sudrabu četriniekā Sočos (2014), startējot ar stūmējiem D. Dreiškenu, Arvi Vilkasti un Jāni Strengu. Starptautiskā Olimpiskā komiteja (International Olympic Committee) par dopinga noteikumu pārkāpumiem diskvalificējusi vairākus Krievijas bobslejistus, kas Sočos izcīnīja medaļas. Apelācijas instances neatcēla diskvalifikāciju, O. Melbārža četrinieks tika pasludināts par olimpiskajiem čempioniem, bet O. Melbārdis un D. Dreiškens saņēma bronzas medaļas par 3. vietu divnieku sacensībās. Šī ekipāža arī kļuvusi par Eiropas čempioni 2015. gadā un pasaules čempioni 2016. gadā. O. Melbārdis uzvarējis pasaules kausa izcīņas absolūtajā kopvērtējumā (2013, 2015), divnieku un četrinieku kopvērtējumā (2015).
1993.‒2008. gadā starptiskajās sacensībās startēja arī Latvijas sieviešu ekipāžas. 2017. gadā Arturs Klots kļuva par pasaules čempionu sacensībās ar monobobiem.
Bobslejā svarīgs panākumu priekšnoteikums ir inventāra – kamanu, to mehānismu, slieču – kvalitāte. Oriģinālas kamanas Latvijā tiek konstruētas un būvētas kopš bobsleja pirmsākumiem 20. gs. 80. gados. 21. gs. kamanas būvē Latvijas Bobsleja tehniskais centrs. Ar centra ražojumiem startē Latvijas, kā arī ASV, Kanādas, Japānas, Korejas, Šveices un citu valstu bobslejisti.