Nosaukums cēlies no angļu valodas vārda to bob ‘šūpoties’, kas apzīmē braucēju kustības, un sleigh ‘kamanas’.

Bobsleja sacensības tiek rīkotas vairākās disciplīnās – vīriešu divniekiem un četriniekiem, sieviešu divniekiem un monobobiem, kā arī tiek rīkotas sacensības parabobslejā. Ārpus ziemas sezonas tiek rīkotas sacensības starta ieskrējienos.

Divnieka ekipāžu veido pilots un bremzētājs, četrinieku ekipāžu – pilots, bremzētājs un divi stūmēji.

Monobobā startē tikai pilots, monobobs trasē dodas bez starta ieskrējiena. Šī disciplīna sākotnēji tika ieviesta, lai dotu iespēju sacensties jauniešiem un sportistiem ar ierobežotām iespējām.

Kopš 2014. gada četrinieku sacensībās var piedalīties arī sieviešu vai jauktu dzimumu ekipāžas, taču atšķirīgo fizisko iespēju dēļ šīs iespējas netiek pilnībā izmantotas.

Sportisti sacenšas vairākos braucienos – olimpiskajās spēlēs un pasaules čempionātos četros, citās sacensībās parasti divos braucienos. Rezultāti tiek fiksēti ar precizitāti līdz sekundes simtdaļai. Atsevišķos braucienos sasniegtie rezultāti tiek summēti.

Kamanu ātrumu ietekmē ekipāžas starta ieskrējienā iegūtais paātrinājums. Ieskrējiena garums – apmēram 50 m. Slidas sākotnēji slīd pa iestrādātām gropēm, starta posma slīpums dažādās trasēs atšķiras. Ieskrējiena laikā bobslejisti secīgi ielec kamanās, cenšoties pastiprināt kamanu kustības inerci. Brauciena laikā pilots vada bobsleja kamanu trajektoriju, izmantojot stūres sistēmu, kas griež priekšējās slieces. Kamanu ātrumu ietekmē gan pilota meistarība, gan ekipāžas darbības, virāžās ietekmējot kamanu līdzsvarojumu, gan arī ledus kvalitāte. Bremzētāja pienākums ir pavilkt bremžu sviru pēc finiša līnijas šķērsošanas (distancē bremzes lietot aizliegts).

Oficiālajās Starptautiskās Bobsleja un skeletona federācijas (International Bobsleigh and Skeleton Federation, IBSF) sacensībās tiek fiksēti konkrētās trases rekordi starta ieskrējienā un vienā nobraucienā.

Bobsleja kamanas trašu beigu posmā attīsta ātrumu 130–140 km stundā (neoficiāls pasaules rekords – 201 km stundā). Braucienu laikā sportisti ir pakļauti smaguma spēka pārslodzei, rupju kļūdu gadījumā kamanas var apgāzties, apdraudot sportistu drošību. Savulaik bobsleja sacensību laikā kritieni notika bieži, pasaules čempionātu vēsturē fiksēti seši sportistu nāves gadījumi. Moderno trašu būvniecībā tiek ievēroti augsti drošības standarti, kas būtiski samazina negadījumu risku.

Bobsleja kamanu korpusu sākotnēji veidoja no metāla, mūsdienās – no kompozītmateriāliem. Konstrukcija tiek veidota pēc iespējas aerodinamiska, lai maksimāli samazinātu gaisa pretestību brauciena laikā. Zem korpusa piestiprināti divi pāri tērauda vai vieglmetālu slieču (slidu).

Četrinieka kamanām jābūt maksimums 3,80 m garām, divnieku – 2,70 m garām. Platums vienāds – 0,67 m. Maksimālā svara ierobežojums – vīriešu četriniekam 630 kg, vīriešu divniekam 390 kg, sieviešu divniekam 340 kg (visiem – ieskaitot ekipāžu). Kamanu konstrukciju un slieču (slidu) materiālus un apstrādi reglamentē tehniskie noteikumi, kuru ietvaros konstruktori un būvētāji attīsta tehnoloģijas.

Sacensībās ar monobobiem sportisti startē IBSF akceptēta ražotāja izgatavotās kamanās. Monoboba minimālais svars – 162 kg (bez sportista), maksimālais svars – 247 kg (ar sportistu).

Modernās trases tiek veidotas no betona, ko klāj mākslīgi sasaldēts ledus. Trasei jābūt vismaz 1200–1300 m garai, tajā jābūt vismaz 15 virāžām, tai skaitā vienam labirintam (trim secīgi novietotām virāžām bez garām taisnēm starp tām).

Daudzas bobsleja trases tiek izmantotas arī sacensībām skeletonā un kamaniņu sportā.

Vizināšanās un arī sacenšanās braucienos dažādas konstrukcijas kamanās daudzās ziemeļu valstīs bijusi populāra izklaide vairāku gadsimtu garumā, bet bobslejs kā organizēts ziemas sporta veids 19. gs. beigās sāka attīstīties Šveices kalnu kūrortā Sanktmoricā, kuras tuvumā 1884. gada ziemā tika iekārtota īpaša trase. Pirmās kamanas tika izgatavotas, pielāgojot preču pārvadāšanai un bērnu izklaidei izmantotus braucamos. Vispopulārāko konstrukciju veidoja divas koka karkasa (skeletona) kamanas, kas tika sastiprinātas ar dēli un papildinātas ar stūrēšanas iekārtu.

1887. gadā tika nodibināts “Sanktmoricas Bobsleja klubs” (St. Moritz Tobogganing Club), 01.01.1904. pirmo reizi atklāta bobsleja trase Sanktmoricā-Čelerīnā. 19. un 20. gs. mijā bobslejs pakāpeniski izplatījās citos Alpu kalnu kūrortos, vairākās Eiropas valstīs, kā arī Ziemeļamerikā. Sacensības tika rīkotas dažāda garuma un platuma trasēs, izmantojot dažādas kamanas.

1921. gadā Starptautiskās Olimpiskās komitejas (franču Comité International Olympique, CIO, angļu International Olympic Committee, IOC) kongresā Lozannā tika nolemts 1924. gadā Parīzē paredzētajās vasaras olimpiskajās spēlēs sarīkot “Ziemas sporta nedēļu” (Semaine des Sports d’Hiver). Spēļu tuvošanās stimulēja starptautisku ziemas sporta veidu jumtorganizāciju izveidi. 23.11.1923. Parīzē, piedaloties Amerikas Savienoto Valstu (ASV), Francijas, Kanādas, Lielbritānijas un Šveices pārstāvjiem, tika nodibināta Starptautiskā Bobsleja un tobogana federācija (Fédération Internationale de Bobsleigh et de Tobogganing, FIBT), kas 06.2015. mainīja nosaukumu, kļūstot par IBSF.

Bobsleja sacensības sākotnēji notika tikai dabīgā ledus trasēs. 1968. gadā tika atklāta rekonstruētā Kēnigszē trase – pirmā ar mākslīgā ledus segumu. Turpmākajos gados bobsleju attīstošajās valstīs tika uzceltas jaunas vai rekonstruētas vecās trases, nodrošinot iespējas rīkot sacensības uz mākslīgā ledus. Trašu celtniecību veicināja bobsleja stabilās pozīcijas ziemas olimpisko spēļu programmā, jo trase ir obligāts priekšnoteikums spēļu sarīkošanai. Vienlaikus tas sadārdzina ziemas olimpisko spēļu rīkošanu, turklāt pēc to norises vairākām trasēm nav rasts tālākais pielietojums un tās netiek izmantotas, raisot diskusijas par šādu izmaksu lietderību. 21. gs. 20. gados IBSF sacensības rīko 18 trasēs 11 valstīs (ASV, Austrijā, Francijā, Korejas Republikā, Krievijā, Ķīnā, Latvijā, Japānā, Kanādā, Šveicē un Vācijā). Tikai vienā trasē – Sanktmoricā – starptautiskās sacensības joprojām notiek uz dabīgā ledus.

Sievietēm sākotnēji bija atļauts startēt vīriešu ekipāžu sastāvā, bet kā atsevišķa disciplīna sieviešu bobslejs attīstās kopš 1998. gada.

2010. gadā tika izveidota IBSF parabobsleja komiteja. 05.2014. IBSF tika oficiāli piešķirts Starptautiskās Paralimpiskās komitejas (International Paralympic Committee, IPC) atzītas Starptautiskās Parabobsleja un Paraskeletona federācijas (International Federation for Para Bobsleigh and Para Skeleton) statuss ar atbilstošām tiesībām un privilēģijām.

Reizi četros gados bobslejisti sacenšas ziemas olimpiskajās spēlēs. Katru gadu, izņemot olimpiskos gadus, notiek pasaules čempionāti, katru gadu – Pasaules kausa izcīņa vairākos posmos, no kuriem vienā tiek izcīnītas Eiropas čempionāta medaļas, kā arī Eiropas kausa izcīņa, interkontinentālā kausa izcīņa un Ziemeļamerikas kausa izcīņa. Katrā valstī tiek rīkoti nacionālie čempionāti un citas sacensības.

Pasaules čempionāti vīriešu četrinieku ekipāžām notiek kopš 1930. gada, divnieku ekipāžām – kopš 1931. gada. Kopš 1947. gada sacensības abās disciplīnās katru gadu tiek organizētas vienā trasē.

Pirmais pasaules čempionāts sieviešu bobslejā notika 2000. gadā, kad sacentās divnieku ekipāžas. 2021. gadā pirmo reizi programmā bija sacensības ar monobobiem.

No 2007. līdz 2019. gadam pasaules čempionātos rīkotas jaukto komandu sacensības, summējot vīriešu un sieviešu bobsleja ekipāžu, kā arī skeletonista un skeletonistes sasniegtos rezultātus.

Pasaules kausa ieguvēji tiek noskaidroti kopš 1985. gada sezonas, kad dažādās trasēs notiekošas sacensības pirmo reizi tika apvienotas Pasaules kausa izcīņas seriālā (Bobsleigh World Cup), summējot atsevišķos posmos sasniegtos rezultātus. No novembra līdz februāra beigām tradicionāli tiek aizvadīti 7–8 posmi. Par izcīnītajām vietām katrā posmā piloti saņem noteiktu skaitu punktu, kas sezonas beigās tiek summēti, noskaidrojot uzvarētājus komandu vērtējumā.

Eiropas čempionāts bobslejā vīriešu divnieku ekipāžām pirmo reizi sarīkots 1929. gadā, bet regulāri notiek kopš 1965. gada, četriniekiem – kopš 1967. gada, sieviešu divnieka ekipāžām – kopš 2004. gada, sieviešu monobobiem kopš 2022. gada. 21. gs. Eiropas čempionāta medaļas tiek sadalītas kādā Pasaules kausa izcīņas posmā, šajā konkurencē vērtējot tikai Eiropas valstu ekipāžas.

Vīriešu un sieviešu bobsleja divnieku sacensības kopš 2012. gada iekļautas Jaunatnes ziemas olimpisko spēļu (Youth Olympic Games) programmā.

Bobsleja sacensības bija iekļautas jau pirmo ziemas olimpisko spēļu programmā 1924. gadā Šamonī. 1924. un 1928. gada ziemas olimpiskajās spēlēs sacentās bobsleja piecnieku ekipāžas, pēc tam lielās ekipāžas samazināja līdz četriem dalībniekiem. Kopš 1932. gada ziemas olimpiskajām spēlēm Leikplesidā notiek sacensības arī divnieku ekipāžām. Vienīgais izņēmums – 1960. gads, kad Skvovelijas ziemas olimpisko spēļu rīkotāji atteicās no bobsleja trases būvniecības, lai samazinātu izmaksas.

Sieviešu divnieku sacensības ziemas olimpisko spēļu programmā pirmo reizi iekļāva 2002. gadā, sacensības ar monobobiem – 2022. gadā.

Starptautiskās bobsleja sacensības organizē un pārrauga, kā arī bobsleja noteikumus izstrādā un apstiprina IBSF. Tās galvenā mītne atrodas Lozannā, Šveicē. IBSF apvieno 74 valstu nacionālās federācijas.

Starptautiskās bobsleja sacensības tiek rīkotas tikai nacionālo izlašu līmenī.

Panākumiem bagātākā valsts ir Vācija, kuras sportisti izcīnījuši visvairāk zelta medaļu olimpiskajās spēlēs (16), pasaules čempionātos (52) un Eiropas čempionātos (57). Vēl 41 zelta medaļu vācu sportisti augstākā līmeņa sacensībās izcīnījuši, no 1964. līdz 1988. gadam startējot Vācijas Federatīvās Republikas (VFR, attiecīgi 1, 10 un 8) un Vācijas Demokrātiskās Republikas (VDR, attiecīgi 5, 8, 9) komandās.

Otra panākumiem bagātākā bobsleja komanda ir Šveice – 10 tituli olimpiskajās spēlēs, 32 – pasaules čempionātos, 30 – Eiropas čempionātos.

Olimpisko čempionu titulu izcīnījuši arī ASV (8), Kanādas (5), Itālijas (4), Austrijas, Padomju Sociālistisko Republiku Savienības (Jānis Ķipurs), Latvijas (Oskars Melbārdis, Jānis Strenga, Arvis Vilkaste, Daumants Dreiškens) un Lielbritānijas bobslejisti.

Olimpiskajām medaļām bagātākie bobslejisti ir stūmējs Kevins Kuške (Kevin Kuske) no Vācijas – četras zelta un divas sudraba medaļas, izcīnītas no 2002. līdz 2018. gadam, kā arī piloti Volfgangs Hope (Wolfgang Hoppe), kas pārstāvēja VDR/Vāciju – 2 zelta, 3 sudraba, 1 bronzas medaļa no 1984. līdz 1994. gadam, un Eudženio Monti (Eugenio Monti) no Itālijas – pa divām zelta, sudraba un bronzas medaļām no 1956. līdz 1968. gadam.

Četras zelta medaļas izcīnījuši arī Vācijas ekipāžu pilots Frančesko Frīdrihs (Francesco Friedrich) un stūmējs Torstens Margiss (Thorsten Margis), kuri kļuvuši par čempioniem gan divniekā, gan četriniekā 2018. un 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs, kā arī Vācijas pilots Andrē Lange (Andre Lange), kurš kļuva par divkārtēju čempionu divniekā (2006, 2010) un četriniekā (2002, 2006).

Vienās ziemas olimpiskajās spēlēs gan divniekā, gan četriniekā uzvarējuši piloti Andreass Ostlers (Andreas Ostler, Vācija, 1952), E. Monti (Itālija, 1968), Meinhards Nēmers (Meinhard Nehmer, VDR, 1976), V. Hope (VDR, 1984), A. Lange (Vācija, 2006) un F. Frīdrihs (Francesco Friedrich, Vācija, 2018, 2022).

Sieviešu konkurencē trīs olimpiskās zelta medaļas izcīnījusi Keilija Hamfrīza (Kaillie Humphries, Kanāda/ASV, 2010–2022), divas – Hetera Moiza (Heather Moyse; Kanāda, 2010–2014).

Pasaules čempionātos visvairāk zelta medaļu izcīnījis F. Frīdrihs – 14 (2011–2023). Par deviņkārtējiem pasaules čempioniem kļuvuši T. Margiss (2015–2023) un E. Monti (1957–1966), astoņkārtējiem – A. Lange (2000–2009) un Kristofs Langens (Christoph Langen, Vācija, 1991–2004). Sieviešu konkurencē par septiņkārtēju pasaules čempioni kļuvusi Sandra Prokofa-Kiriasis (Sandra Prokoff-Kiriasis, Vācija, 2003–2013), pieckārtēju – K. Hamfrīza (2008–2023).

Eiropas čempionātos visvairāk zelta medaļu izcīnījis A. Lange – 8 (2000–2010). Par septiņkārtējiem Eiropas čempioniem kļuvuši F. Frīdrihs, K. Langens, Martins Puce (Martin Putze, Vācija, 2005–2016) un Gustavs Vēders (Gustav Weder, Šveice, 1987–1994). Sieviešu konkurencē par seškārtēju Eiropas čempioni kļuvusi S. Prokofa-Kiriasis (2005–2014).

Pasaules kausa izcīņas kopvērtējumā sešas reizes uzvarējis F. Frīdrihs (2017–2023), pa četrām reizēm A. Lange (2001–2008) un Pjērs Lidērs (Pierre Lueders, Kanāda, 1993–2006).

Pasaulē slavenākā bobsleja sacensību norises vieta ir 01.01.1904. atklātā trase Sanktmoricā-Čelerīnā, kas darbojas līdz mūsdienām. Trase katru gadu tiek veidota no jauna, pamatā izmantojot dabīgā ledus klučus (tikai dažām virāžām ir betonēts pamats). Tā ir 1962 m gara, tajā ir 19 virāžu, augstuma starpība starp starta un finiša vietu – 130 m (visos rādītājos – 2. vieta starp pasaules trasēm). Sanktmoricas trasē notikušas divu ziemas olimpisko spēļu sacensības (1928, 1948), kā arī 20 pasaules čempionāti.

Pasaulē garākā bobsleja trase (1975 m) atrodas Ķīnā, Jancjinas apgabalā. Tā uzbūvēta 2022. gada ziemas olimpiskajām spēlēm.

Vislielākā augstuma starpība starp starta un finiša vietu – 148 m – ir Vistleras trasē Kanādā, kur risinājās 2010. gada ziemas olimpiskās spēles.

Visvairāk virāžu – 20 – ir Leikplesidas trasē ASV. Šajā pilsētā notikušas ziemas olimpiskās spēles 1932. un 1980. gadā, taču trase vairākkārt pārbūvēta un pašreizējā variantā darbojas kopš 2000. gada.

Tradīcijas, bobsleja popularitāte un trases kvalitāte par tradicionālākajām starptautisko bobsleja sacensību norises vietām padarījušas Sanktmoricu, Vācijas ziemas sporta centrus Kēnigzē (trase cieta 2021. gada plūdos un tiek rekonstruēta), Vinterbergu un Altenbergu, Austrijas pilsētas Insbrukas tuvumā esošo Īglsu. Pasaules kausa izcīņas posmi Ziemeļamerikā pārmaiņus notiek olimpiskajās trasēs ASV pilsētās Leikplesidā un Pārksitijā, kā arī Kanādas pilsētās Vistlerā un Kalgari.

Bobsleja popularitāti pasaulē pozitīvi ietekmēja 1993. gadā uzņemtā spēlfilma “Karstgalvji” (Cool Runnings), kuru režisēja Džons Turteltobs (Jon Turteltaub). Tai pamatā bija reāli notikumi – bobsleja debitantu Jamaikas sportistu pieredze, gatavojoties un startējot ziemas olimpiskajās spēlēs 1988. gadā Kalgari. Braukšana ar bobsleja kamanām epizodiski integrēta dažādās spriedzes filmās, piemēram, filmās par Džeimsu Bondu – “Viņas augstības slepenajā dienestā” (On Her Majesty’s Secret Service, 1969), “Tikai tavās acīs” (For Your Eyes Only, 1981).