Juris Tone ir astoņkārtējs Latvijas čempions vieglatlētikā, Padomju Sociālistisko Republiku Savienības (PSRS) un Latvijas izlases dalībnieks bobslejā. Kalgari ziemas olimpisko spēļu bronzas medaļas ieguvējs Jāņa Ķipura pilotētās četrinieka ekipāžas sastāvā, triju ziemas olimpisko spēļu dalībnieks.

1979. gadā absolvējis Rīgas 4. vidusskolu. Sportisko vecāku iespaidā agri sācis trenēties vieglatlētikā (pirmā trenere Gunta Zaķe, karjeras turpinājumā – Uldis Kurzemnieks). Specializējās un labākos rezultātus sasniedza īsajā sprintā un tāllēkšanā.

1983. gadā izvirzījās par vienu no Latvijas labākajiem vieglatlētiem, izcīnot trīs Latvijas čempiona titulus (100 m skrējienā – 10,2 sekundes, tāllēkšanā – 7,69 m un 4x100 m stafetē), kā arī PSRS Tautu spartakiādes sacensībās sasniegdams divus Latvijas rekordus – tāllēkšanā (8,07 m; rekords labots tikai pēc 33 gadiem) un 4x100 m stafetē (39,31 sekunde – rekords nav labots joprojām). Spartakiādē tāllēkšanas sacensībās J. Tone izcīnīja 6. vietu – tas bija viņa labākais rezultāts PSRS augstākā līmeņa sacensībās vieglatlētikā.

Nākamajos gados J. Tone kļuva par Latvijas PSR čempionu 4x100 m stafetē (1984) un 100 m skrējienā telpās (1985), taču PSRS valdošās konkurences apstākļos šie rezultāti nedeva iespēju piedalīties starptautiskās sacensībās ārpus PSRS robežām.

Plašākas perspektīvas pavērās bobslejā, kur stūmēju pozīcijās bija vajadzīgi ātri skrējēji ar eksplozīvu jaudu. Papildus iespējai piedalīties Pasaules un Eiropas čempionātos tas garantēja labu materiālo nodrošinājumu un iespēju regulāri izbraukt uz ārzemēm. Sportistam ar vieglatlētikā ieliktu stabilu fiziskās sagatavotības pamatu ceļš līdz PSRS izlases pamatsastāvam bija īss. Tie bija pārliecinoši argumenti, lai bobslejs kļūtu par prioritāti daudziem vieglatlētiem, arī J. Tonem. Tomēr vieglatlētiku J. Tone nepameta pavisam – jau būdams PSRS bobsleja izlases dalībnieks, J. Tone izcīnīja Latvijas čempiona titulus 100 m skrējienā (1987, 1988) un 4x100 m stafetē (1987).

1986. gada vasarā J. Tone tika uzņemts PSRS bobsleja izlasē (galvenais treneris – Rolands Upatnieks). Oktobrī kopā ar Zinti Ekmani uzvarēja starptautiskajās sacensībās starta estakādē “Dzintara bobs”, un kļuva par Z. Ekmaņa ekipāžas biedru arī ziemā. 1987. gada Pasaules čempionātā Sanktmoricas trasē pēc kritiena treniņbraucienā J. Tone nevarēja startēt divnieku sacensībās, savukārt četriniekā tika sasniegta 15. vieta (pilots Z. Ekmanis, stūmēji arī Otomārs Rihters un Aivars Trops). Pavasarī Siguldas trasē Z. Ekmanis/ J. Tone izcīnīja PSRS čempionu titulu.

Olimpiskās sezonas ievadā J. Toni iekļāva PSRS izlases pirmajā četriniekā, kura pilots bija J. Ķipurs, bet citi stūmēji – Guntis Osis un Vladimirs Kozlovs (Владимир Евгеньевич Козлов). Jaunā ekipāža VEF bobsleja centrā sagatavotajās bobsleja kamanās Pasaules kausa izcīņas posmos Īglsā un Kēnigszē izcīnīja 4. vietu – tie bija labākie sasniegumi četriniekos kopš PSRS izlases iesaistīšanās starptautiskajās sacensībās.

Uz ziemas olimpiskajām spēlēm Kalgari gan braukts bez īpašām ilūzijām par medaļu izcīnīšanu, taču togad olimpiskajā trasē J. Ķipurs bija labākais pilots, bet viņa ekipāžas partneri palīdzēja uzrādīt lieliskus rezultātus starta ieskrējienā. Četru braucienu summā tika izcīnīta 3. vieta, priekšā palaižot tikai pa vienai Šveices un Vācijas Demokrātiskās Republikas ekipāžu.

1989. gada sezonā J. Tone atgriezās Z. Ekmaņa ekipāžā. Pirmajos Pasaules kausa izcīņas posmos divreiz tika izcīnīta 4., vienreiz 5. vieta, taču šis divnieks netika pieteikts Pasaules un Eiropas čempionātiem, PSRS izlases vadībai aizbildinoties, ka olimpiskā cikla sākumā jādod iespēja pieredzi krāt jaunajiem pilotiem. Sezonas beigās ekipāža Z. Ekmanis/J. Tone izcīnīja 2. vietu PSRS kausa izcīņas sacensībās un Latvijas PSR čempionātā.

1990. gada sezonā J. Tone Pasaules kausa izcīņas posmos startēja gan kopā ar Z. Ekmani, gan Sandi Prūsi (3. vieta Červinjā). Sezonas svarīgākajās sacensībās divnieka ekipāža Z. Ekmanis/J. Tone bija PSRS izlases līdere, izcīnot 2. vietu Eiropas čempionātā un 4. vietu Pasaules čempionātā. Četrinieka ekipāžas sastāvā J. Tone Eiropas čempionātā ieņēma 7. vietu (pilots Z. Ekmanis), bet Pasaules čempionātā 6. vietu (pilots J. Ķipurs). Martā Siguldā J. Tone kopā ar Z. Ekmani kļuva par PSRS tautu spartakiādes čempioniem.

1991. gada ziemā J. Tone kopā ar citiem labākajiem Latvijas bobslejistiem atteicās pārstāvēt PSRS izlasi.

Starptautisko sacensību apritē J. Tone atgriezās 1992. gada sezonā, neatkarību atguvušās Latvijas izlases sastāvā startējot Māra Poikāna, Z. Ekmaņa un S. Prūša pilotētajos četriniekos (treneris Jānis Skrastiņš). Ziemas olimpiskajās spēlēs Albērvilā, Laplaņas trasē, S. Prūša pilotētais četrinieks ar stūmējiem J. Toni, Ivaru Bērzupu un Adri Plūksnu izcīnīja 14. vietu.

J. Tone bija viens no Latvijas bobsleja izlases četrinieku ekipāžu pilotiem arī nākamajā olimpiskajā ciklā. Ziemas olimpiskajās spēlēs Lillehammerē 1994. gadā J. Tone startēja S. Prūša ekipāžā kopā ar A. Plūksnu un O. Rihteru, sasniedzot 19. vietu.

Sportista gaitas beidza 1994. gadā – pēc ziemas olimpiskajām spēlēm.