Bioloģiskos ieročus veido divi komponenti: bioloģiskie aģenti un to nogādes līdzekļi.
Ar bioloģiskiem ieročiem iespējams veikt vairākus uzdevumus: iznīcināt cilvēkus, mājdzīvniekus, lauksaimniecības sējumus; padarīt nederīgu lietošanai pārtiku, naftas produktus, atsevišķus bruņojuma elementus (bojājot gumijas starplikas, lodējumu vietas, paātrinot metāla koroziju un tamlīdzīgi).
Bioloģiskajiem ieročiem ir šādas īpatnības – tiem nav garšas, smaržas un krāsas –, tāpēc to klātbūtni nav iespējams noteikt bez speciāliem mērinstrumentiem. Bioloģisko ieroču lietošanas pazīmes neparādās uzreiz, bet pēc slēptā perioda (no dažām stundām līdz vairākām dienām); tiem ir dažāda kontaktspēja, t. i., atkarībā no slimības tie izplatās pa gaisu, tiek pārnēsāti ar kukaiņu kodumiem vai tiek nodoti caur asinīm u. tml.; tiem piemīt dažāda letalitāte, t. i., viena slimība nonāvē līdz 100 % inficēto, citas tikai padara cilvēkus rīcības nespējīgus uz noteiktu laiku. Atsevišķu slimību izraisītāji var saglabāt savu noturību gan augstā (~ 60° C), gan zemā (-25°C) temperatūrā. Nelabvēlīgos apkārtējās vides apstākļos tie var iekapsulēties un saglabāt bīstamību ļoti ilgi (piemēram, Sibīrijas mēra sporas uz vairākiem gadu desmitiem). Bioloģiskā saindējuma zonu ir grūti prognozēt, tādēļ bioloģisko ieroču lietošana var skart arī to lietotāja bruņotos spēkus un civiliedzīvotājus.
Slimības parādīšanās un izplatības gadījumā ir grūti noteikt, vai cēlonis ir dabisks vai mākslīgs. Bioloģiskās vielas nokļūst cilvēka ķermenī četros veidos: caur elpošanas ceļiem; caur gremošanas traktu ar saindētu ūdeni vai pārtiku; caur ādu ar slimības pārnēsājošu kukaiņu kodieniem; caur vaļējām brūcēm un gļotādām.
Ir identificētas bīstamākās slimības, t. s. dirty dozen, kuru izraisošie mikroorganismi vai toksīni var visefektīvāk tikt izmantoti kā bioloģiskie ieroči. Baktērijas: Bacillus anthracis (Sibīrijas mēra izraisītājs), Yersinia pestis (mēra izraisītājs), Francisella tularensis (tularēmijas izraisītājs), Burkholderia mallei/pseudomallei, Brucella spp., Coxiella burnetii, Salmonella spp., Shigella spp., Escherichia coli, Rickettsia prowazekii, Chlamydia psittaci. Vīrusi: Variola major (bakas), Filoviridae spp. (Marburgas un Ebola vīrusi), Arenaviridae spp. (Lassa un Mačupo vīrusi), Alphavirus spp. (encefalīts). Toksīni: baktērijas Clostridium botulinum toksīns – botulīns (izraisa botulismu), parastā rīcinauga Ricinus communis toksīns – ricīns, baktērijas Clostridium perfringens – alfa toksīns, baktēriju Staphylococcus spp. toksīni. Lauksaimniecības sējumu iznīcināšanai var tikt izmantoti siseņi, kolorado vaboles un tamlīdzīgi.
Lai paildzinātu bioloģisko līdzekļu dzīvotspēju un iedarbību, tiek veidotas bioloģiskās receptūras – bioloģiskā līdzekļa un dažādu preparātu apkopojums, kas rada bioloģiskajam līdzeklim labvēlīgu vidi.
Bioloģiskajiem ieročiem ir trīs galvenās pielietošanas metodes: aerosolā, transmisīvā un diversiju metode. Aerosolajā metodē izmanto divus paņēmienus: sprādzienu un izsmidzināšanu. Sprādziena paņēmienu veic ar artilērijas šāviņiem un mīnām, kā arī aviācijas bumbām. Šis paņēmiens ir ērts un vienkāršs, taču eksplozijas rezultātā iet bojā liela daļa bioloģisko līdzekļu, tāpēc par efektīvāku paņēmienu uzskata bioloģisko līdzekļu izsmidzināšanu no speciāliem aerosolu ģeneratoriem. Transmisīvajā metodē izmanto speciālas aviācijas bumbas un konteinerus, kuros ievietoti slimības izraisoši dzīvnieki un insekti. Diversiju metodē izmanto slimību izraisošo mikroorganismu vai toksīnu izplatīšanu cilvēku pulcēšanās vietās (sabiedriskajā transportā, tirdzniecības un kultūras ēkās un tamlīdzīgi). Efektīvākie paņēmieni ir slimību izraisītāju izplatīšana caur ventilācijas sistēmām, kā arī inficējot pārtikas krājumus un ūdens avotus.
Divi vīrieši aizsargdrēbēs pie brīdinājuma zīmes par Lielbritānijas valdības bioloģisko ieroču aģenta Anthrax (Sibīrijas mēris) izmēģinājumiem Grināra salā Skotijas piekrastē.