Ģertrūdes ielas teātris (ĢIT) ir nevalstisks profesionāls projektu teātris, kas kopš 2009. gada rudens darbojas Ģertrūdes ielā 101a un šo gadu laikā izveidojies par vienu no spēcīgākajiem neatkarīgajiem teātriem Latvijā, piedāvājot gan jaunu, gan atzītu teātra režisoru un laikmetīgās dejas horeogrāfu iestudējumus un pozicionējot sevi kā atvērtu radošo platformu dažādu eksperimentālu māksliniecisko ieceru realizācijai. ĢIT mākslinieciskais vadītājs kopš 2015. gada ir režisors Andrejs Jarovojs, teātra producente ir Maija Pavlova.

ĢIT izveidojies no neatkarīgās teātra apvienības UnitedIntimacy, ko 2002. gadā dibināja režisors Viesturs Kairišs. Pēc V. Kairiša aiziešanas no apvienības tajā turpināja darboties producente M. Pavlova un režisors A. Jarovojs. Apvienība darbojās bez pastāvīgas spēles telpas, iestudējot izrādes dažādās Rīgas vietās.

2009. gada rudenī UnitedIntimacy meklēja telpas Rīgā, kur izrādīt slovēņu horeogrāfa Branko Potočana (BrancoPotachan) un A. Jarovoja fiziskā teātra iestudējumu “Vīru lietas” (Maennersache), kas pirmizrādi piedzīvoja festivālā Slovēnijā. Vieta tika atrasta iekšpagalma namā Ģetrūdes ielā 101a, kas 1954. gadā celts Remontceltniecības pārvaldei Nr. 2 un kurā atradās arī aktu zāle. 27.10.2009. jaunā telpa tika atklāta ar “Vīru lietu” Latvijas pirmizrādi, un šis datums tiek uzskatīts arī par ĢIT dzimšanas dienu.

Pirmajos darbības mēnešos UnitedIntimacy pievienojās režisoru Kristas Burānes un Mārtiņa Eihes radošais tandēms “Nomadi”, kas arī meklēja telpas saviem projektiem, un kopīgi tika izdomāts nosaukums – Ģertrūdes ielas teātris. Gan UnitedIntimacy, gan “Nomadi” šajās telpās turpināja veidot izrādes, līdz “Nomadi” izlēma darboties citur.

Teātra sākotnē piedalījušās arī citas neatkarīgās teātra apvienības un mākslinieki: Vara Klausītāja “Zīmējumu teātris”, Elīnas Gaitjukevičas un Sintijas Siliņas apvienība “Dejas Anatomija”, režisori Kārlis Krūmiņš un Valters Sīlis. Tieši K. Krūmiņa diplomdarba izrāde “Svētceļnieks” 2010. gadā kļuva par pirmo ĢIT iestudēto izrādi un saņēma Latvijas Kultūras akadēmijas teātra festivāla “Patriarha rudens” galveno balvu.

Mūsdienās ĢIT ir viens no spēcīgākajiem nevalstiskajiem teātriem Latvijā, kas sezonā piedāvā 4–6 jauniestudējumus – gan Latvijas režisoru un teātra mākslas studentu izrādes, gan starptautiskus sadarbības projektus un viesizrādes. Teātris uzsvaru liek uz eksperimentālas formas izrādēm pieaugušajiem, un tā repertuārā atrodas gan oriģināldramaturģijas, gan pasaules literatūras un dramaturģijas klasikas iestudējumi. ĢIT ir arī vienīgais Latvijas teātris, kurā regulāri tiek iestudētas laikmetīgās dejas izrādes.

Kopš dibināšanas teātrī izrādes veidojuši režisori Ģirts Šolis, Mārtiņš Eihe, Inga Tropa, Arnita Jaunsubrēna, Valters Sīlis, Regnārs Vaivars, Mārcis Lācis, Elīna Cērpa, Kārlis Krūmiņš, Vladislavs Nastavševs un citi.

A. Jarovojs ir latviešu režisors un ĢIT vadītājs (kopš 2015). 2004. gadā absolvēja Latvijas Kultūras akadēmijas Teātra mākslas maģistra programmu, 2005. gadā kļuva par teātra United Intimacy režisoru, savukārt 2006. gadā nodibināja laikmetīgās mākslas biedrību “Tarba”, kas ir ĢIT juridiskā organizācija. Režisējis izrādes ĢIT, Liepājas teātrī, United Intimacy, Jaunajā Rīgas teātrī un Latvijas Nacionālajā teātrī un darbojies arī kā teātra žurnāla “Teritorija” redkolēģijas biedrs. Ievērojamākās izrādes ĢIT: “Āda” (2011), “Rondo” (2015).

M. Pavlova bija teātra vadītāja no 2009. līdz 2014. gadam, no 2014. gada ir teātra producente.

Izrādes: Sergejs Uhanovs, “Melnā sperma” (2015, režisors V. Nastavševs, “Spēlmaņu nakts” balva kategorijā “Labākais režisors” un nominācijas kategorijās “Gada mazās formas izrādes” un “Gada kostīmu mākslinieks”; laikraksta “Diena” gada balva kultūrā 2016. gadā); “Leģionāri. Diskusija ar kaušanos” (2011, režisors Valters Sīlis, “Spēlmaņu nakts” balva kategorijā “Gada latviešu autora darba iestudējums” un nominācijas kategorijās “Gada režisors” un “Gada aktieris” (Kārlis Krūmiņš)); “Rondo”, 2015, pēc Artura Šniclera lugas motīviem, režisors A. Jarovojs; “Spēlmaņu nakts” nominācija kategorijā “Gada mazās formas izrāde”).

Teātris sniedzis viesizrādes Zviedrijā, Vācijā, Francijā, Itālijā, Krievijā, Ukrainā un citur.