Soļošanā visu soļošanas laiku tiek izpildītas vienas un tās pašas kustības, katrs nākamais cikls ir iepriekšējā atkārtojums. Šo ciklu pamatā ir tā sauktais soļošanas reflekss ar jau no mazotnes apgūtām iešanas kustībām. Ejot cilvēks visu laiku saglabā kontaktu ar zemi. Kustības soļošanā ir stereotipiskas, tās norit automātiski ar centrālās nervu sistēmas dinamiskā stereotipa palīdzību. Tādēļ soļošanas laikā cilvēks savu uzmanību var novērst no kustību izpildes un sekot notikumiem apkārt, sarunāties.

Sporta soļošana un soļošana (ātra pastaiga) nav viens un tas pats. Soļošana (ātra pastaiga) ir ieteicama cilvēkiem ar paaugstinātu ķermeņa masu, pēc traumām, pēc atveseļošanas no slimībām.

No fizisko vingrinājumu vai sporta fizioloģijas viedokļa intensīva vai forsēta soļošana ir visvienkāršākais un labākais veids, kā trenēt sirds asinsvadu sistēmu. Soļošana intensīvā vai forsētā režīmā vai ļoti ātra soļošana ir grūtāks pasākums nekā lēna skriešana, bet soļošanas efektivitāte ir ievērojami lielāka par skriešanu, jo soļošanā tiek iesaistīts vairāk muskuļu grupu nekā skrienot. Tas optimizē sirds muskuļa un asinsvadu treniņu.

Zināms, ka jau 19. gs. sākumā Eiropas ārsti pacientiem ar noteiktām slimībām izrakstīja regulāras pastaigas gar jūru, pa augstienēm un kalnu kūrortiem.

Attīstoties tehnoloģijām un dzīves līmenim, cilvēkiem arvien mazāk nākas sevi nodarbināt ejot, soļojot, skrienot. Pētījumos noskaidrots, ka briti vidēji dienā noiet pusjūdzi (0,8 km). Tāpat noskaidrots, ka vidējais gada laikā noietais attālums britiem no 250 jūdzēm (410 km) 1975.–1976. gadā samazinājies līdz 186 jūdzēm (300 km) 2000. gadā. Daži eksperti lēš, ka šobrīd cilvēks ik dienu sadedzina par līdz pat 700 kalorijām mazāk nekā pirms 30 gadiem. Tā kā mūsdienu dzīvē nepieciešams maz fizisku aktivitāšu, tās kļuvušas par brīvā laika pavadīšanas veidu. Pastaigām un riteņbraukšanai veltītais laiks samazinājies par 26 %.

Soļošana ir rekomendējama treniņu procesa sākumā un personām ar paaugstinātu ķermeņa masu. Ja ķermeņa svars ir 60 kg, tad, soļojot ar ātrumu 4 km/h, stundas laikā var iztērēt 155 kalorijas, savukārt, soļojot ar ātrumu 7km/h, stundas laikā var iztērēt 290 kalorijas.

Soļošanas (pastaigas) priekšrocības:

• regulāra soļošana (pastaiga) 30 minūtes dienā var samazināt audzēju veidošanos varbūtību zarnās par 30%;
• vismaz pusstundas pastaiga katru dienu paātrinātā tempā labvēlīgi ietekmē sirds un asinsvadu sistēmu, pazeminot asinsspiedienu;
• aktīva apakšstilbu muskuļu kontrakcija ejot palīdz saglabāt kāju asinsvadu tonusu un samazina apakšējo ekstremitāšu varikozo vēnu iespējamību. Lai novērstu šo slimību, pietiek ar pusstundas pastaigu dienā;
• adrenalīna un kortizola līmeņa pazemināšanās un endorfīnu daudzuma palielināšanās asinīs pavada jebkādu fizisko slodzi, ieskaitot staigāšanu. Tādējādi pat īsa pastaiga var labvēlīgi ietekmēt garastāvokli fizioloģiskā līmenī;
• kalcija absorbcijai organismā nepieciešamas fiziskas aktivitātes. Tādējādi pastaigas ir būtiskas, lai stiprinātu kaulu skeletu un visu muskuļu un skeleta sistēmu: arī kalcijs tiek labāk absorbēts, un saites tiek nostiprinātas ar pastāvīgu slodzi;
• pastaigas, lai arī tas nav visintensīvākais vingrinājums, tomēr palielina ķermeņa kaloriju patēriņu. 200–300 kilokalorijas, kas patērētas stundas laikā, staigājot ātrā tempā, palīdz saglabāt vispārējo formu un pat zaudēt svaru tiem, kas to vēlas.

Pastaigas ir labi piemērotas kā sports tiem, kas vēlas zaudēt svaru, bet nevar aktīvi pārvietoties. Liekais svars bieži izraisa muskuļu un skeleta sistēmas slimības, pārlieku lielu slodzi uz kāju locītavām. Ar šādu klīnisko ainu skriešana, spēka sporta veidi nav ieteicami, un dažādas kardioslodzes un fiziskā sagatavotība var būt nozīmīgs pārbaudījums nesagatavotam ķermenim.

Sporta terapijas sākumā cilvēkiem ar lieko svaru ieteicams peldēties un staigāt (soļot) – svara zaudēšanai un ķermeņa pakāpeniskai adaptācijai pirms papildu slodzes uzsākšanas. Pozitīvu efektu ķermenim dod pat staigāšana telpās, vienā vietā, kas ļauj izveidot saudzējošu režīmu un pakāpeniski palielināt ķermeņa izturību. Vienīgais iespējamais veids, kā soļošana, staigāšana joprojām var nodarīt kaitējumu, ir mēģinājums pārvietoties pa slidenu virsmu, piemēram, ledu.

Lai soļotu vai aktīvi staigātu, nepieciešami apavi ar mīkstu augšējo virsmu, neslīdošu, triecienu absorbējošu, izteiktu S veida zoli, kas palīdz pēdai veikt dabisku atspērienu. Ar soļošanu var nodarboties, ejot pa trotuāriem, parku celiņiem, gājēju takām ar līdzenu virsmu.