Latvijas teritorijā savvaļā ir reģistrētas sešas baložveidīgo putnu sugas. No tām piecas Latvijā arī ligzdo. Baložveidīgie putni ir gan gājputni, gan nometnieki. Ligzdo dažādos mežos un apdzīvotās vietās.

Baložveidīgo putnu kārtā ietilpst viena baložu dzimta (Columbidae), kopā 350 sugas. Latvijā sastopamas sešas baložveidīgo putnu kārtas sugas. 

Latvijā sastopamie baložveidīgie ir vidēja lieluma putni. Baložveidīgajiem ir īss knābis, samērā neliela galva un īsas kājas, tomēr tās ir labi piemērotas staigāšanai pa zemi. Baložveidīgie putni ir labi lidotāji, un tiem ir spēcīgi attīstīti krūšu muskuļi. Jaunus mazuļus baložveidīgie putni baro ar guzas pienu – biezpienam līdzīgu substanci, kas veidojas abu dzimumu pieaugušo putnu guzā. Latvijā sastopamo baložveidīgo putnu apspalvojuma pamatkrāsa lielākoties ir pelēka vai sārti brūna.

Latvijā sastopamie baložveidīgie putni pārtiek galvenokārt no dažādām sēklām, bet ēd arī ogas un citu augu valsts barību.

Viena suga – austrumu ūbele – Latvijā ir reta ieceļotāja (līdz šim novērota tikai vienu reizi), bet pārējās sugas šeit ligzdo. Lauku balodis, meža balodis un parastā ūbele ir gājputni. Parastā ūbele pārziemo Āfrikā, bet lauku un meža balodis – lielākoties Eiropas dienvidu un centrālajā daļā, nelielā skaitā arī Latvijā. Lielā skaitā lauku un meža baloži novērojami caurceļošanas laikā. Mājas balodis un gredzenūbele ir nometnieki.

Baložveidīgo putnu dzīvotnes Latvijā ir dažādas. Lauku balodis ligzdo dažādos mežos, arī apdzīvotu vietu apstādījumos. Meža balodis apdzīvo galvenokārt vecus priežu mežus. Lauku balodis (pēcligzdošanas laikā – arī meža balodis) barojas arī uz laukiem. Parastā ūbele ligzdo nelielos meža puduros, mežmalās pļavu un lauku tuvumā. Savukārt mājas balodis un gredzenūbele ligzdo apdzīvotās vietās. 

Baložveidīgie putni ir monogāmi, vismaz uz konkrēto ligzdošanas sezonu. Ligzdu būvē abu dzimumu putni. Ligzda visbiežāk veidota no zariņiem, bet var izmantot arī citus augu materiālus. Meža balodis, kas ligzdo koku dobumos, ligzdu var neveidot vispār. Lauku balodis, gredzenūbele un parastā ūbele ligzdu būvē kokos, mājas balodis – bēniņos, pažobelēs un citās vietās dažādās būvēs.

Dējumā baložveidīgajiem lielākoties ir divas olas. To krāsa ir balta. Atkarībā no sugas gadā var būt no viena līdz pieciem perējumiem. Mājas balodis var ligzdot visu gadu. Olas perē gan tēviņi, gan mātītes. Mazuļi ir ligzdbēgļi. Sākumā abi vecāki tos baro ar guzas pienu, bet pakāpeniski pāriet uz sēklām un citu augu valsts barību.

Lauku un mājas baloži Latvijā iekļauti medījamo putnu sarakstā.

Mājas baloža un gredzenūbeles populācijas Latvijā uzrāda samazinājumu ilgtermiņā. Parastās ūbeles populācijā novērojama īstermiņa lejupslīde. Meža baloža populācijas tendences ir neskaidras, bet lauku baloža populācija ir stabila. Parastā ūbele un gredzenūbele klasificētas kā nacionālā līmenī apdraudētas.

Populāciju lejupslīdes iemesli nav pētīti, taču ticami, ka mājas baložu populācija samazinājusies ligzdvietu pieejamības samazinājuma dēļ. Savukārt parastās ūbeles populācija samazinās arī visā Eiropā un tiek skaidrota ar dzīvotņu degradāciju, tai skaitā lauksaimniecības intensitātes kāpumu.

Trijām no Latvijā sastopamajām baložveidīgo sugām – meža balodim, gredzenūbelei un meža balodim – populācijas pieaug. Austrumu ūbeles populācija ir stabila, bet divām sugām – klinšu balodim (kura forma ir mājas balodis) un parastajai ūbelei – pasaules populācijas sarūk. Parastā ūbele atzīta par globāli apdraudētu.

Neviena no Latvijā sastopamajām baložveidīgo sugām nav īpaši aizsargājama Eiropas Savienībā.

Meža balodis ir vienīgā Latvijā īpaši aizsargājamā baložveidīgo suga.