Bridžu pie galda spēlē četri spēlētāji, kas veido divu partneru pārus, kuri spēlē kopā un kuriem ir vienādas intereses, skaitot rezultātu. Spēles mērķis ir pāra apņemšanās paņemt kādu konkrētu stiķu skaitu, par ko saņemt punktus. Pretinieku uzdevums ir šo apņemšanos izjaukt. Svarīgi ir ievērot balansu starp savām iespējām un vēlmēm. Jo augstāks apsolījums, jo lielāks laimests, bet grūtāka realizācija.

Spēle sastāv no divām pamata sastāvdaļām. Pirmā ir solīšana, kurā spēlētāji, izmantojot pieaugošu likmi, sola paņemt konkrētu stiķu skaitu, ja trumpju masts būs viņu izvēlēts (spēle var būt arī bez trumpju masta). Pozitīvus punktus var iegūt tikai par tiem stiķiem, kurus ir apsolīts paņemt solīšanas laikā. Par sava solījuma neveiksmīgu izpildi oponenti saņem punktus sev. Ja oponentiem ir pārliecība, ka piesolītais spēles līmenis ir pārāk augsts, tie var pacelt likmes, lietojot kontru, bet solītāji, lietojot rekontru, var vēlreiz paaugstināt likmes, ja ir pārliecināti par savu panākumu. Kad solīšana beigusies, tas pāra spēlētājs, kurš pirmais nosauca gala trumpju mastu, kļūst par izspēlētāju, bet viņa partnera kārtis nonāk galdā jeb “dummy” un izspēlētājs mēģina izpildīt nosolīto apņemšanos, toties aizsargi jeb “vistotāji” mēģina šo apņemšanos traucēt. Gājienu veic tas spēlētājs vai galds, kurš paņēmis pēdējo stiķi. Pēc gājiena kādā mastā pārējo spēlētāju pienākums ir spēlēt kārti tajā pašā mastā, bet, ja tādas nav, tad jebkuru citu kārti. Beigās 13 stiķi sadalās starp izspēlētāju un “vistotājiem” un var saskaitīt, vai solītā apņemšanās ir izpildīta vai nav.

Bridžs tiek dalīts divos lielos pamatvirzienos, kuriem ir vienādi noteikumi, bet atšķiras rezultātu skaitīšana un spēles norise. Sadzīves jeb robera bridžs ir sadzīves kāršu spēle, kam nepieciešami tikai četri cilvēki un papīra lapa rezultātu pierakstam. Kārtis tiek maisītas un dalītas ar rokām, un sadalījumi netiek saglabāti. Punkti par uzvarētiem kontraktiem tiek rakstīti zem svītras, bet pārējie punkti virs svītras. Kad zem svītras viens no pāriem ir savācis divas reizes pa 100 punktiem, robers beidzas, un tiek saskaitīts rezultāts. Klubos šo bridža veidu bieži spēlē uz naudas likmēm.

Sporta jeb sacensību bridžā tiek izmantots sadalījumu saglabāšanas princips, kas ļauj visiem sacensību dalībniekiem izspēlēt vienus un tos pašus sadalījumus un salīdzināt savus rezultātus. Tā kā spēle šajā gadījumā ilgst tikai vienu sadalījumu, katrā no tiem tiek saskaitīts gala rezultāts uzreiz, un tiek sākts jauns sadalījums. Sporta bridžā var būt komandu turnīri, kur komandu veido vismaz četri cilvēki, kā arī pāru turnīri, kur katrs pāris cenšas iegūt pēc iespējas labāku rezultātu attiecībā pret citiem spēlētāju pāriem. Kā retākais spēles veids tiek organizēti individuālie turnīri, kad spēles laikā tiek mainīti partneri katram nākamajam sadalījumam.

Spēlei var pietikt ar 52 kāršu kavu (2, 3, 4, 5, 6, 7, 8, 9, 10, J, Q, K, A) un papīru ar rakstāmo rezultātu fiksēšanai. Sporta bridžam nepieciešami arī kāršu maciņi vai kāršu kastes sadalījumu saglabāšanai. Kāršu maciņi vai kastes ir ar četrām iedaļām, kas atzīmēti ar burtiem N/E/S/W atbilstoši debess pusēm (North/East/South/West). Uz maciņa vai kastes atzīmēts arī sadalījuma numurs, dalītājs jeb spēlētājs, kurš izpildīs pirmo solījumu, kā arī speciālie sporta bridža apzīmējumi, kas norāda, vai šajā sadalījumā kāds no pāriem ir vai nav bīstamā situācijā jeb “zonā”. Spēlei vislabākie ir kvadrāta galdi ar mīkstu auduma pārklājumu centrā, to izmēri ir standartizēti starptautiskām sacensībām. Mazākiem turnīriem organizatori izvēlas galdus, kas pēc iespējas ērtāki spēlētājiem. Galdus jānovieto spēles zālē pietiekami izretoti, lai spēlētāji netraucētu citus, jo visbiežāk turnīros tiek spēlēti vienādi sadalījumi visā zālē. Lai saskaitītu turnīru rezultātus, organizatoriem un tiesnešiem nepieciešams dators ar speciālu programmatūru. Agrāk rezultātus ievadīja datorā manuāli, bet tagad to bieži veic paši spēlētāji ar speciālām rezultātu ievades mašīnām jeb “Bridge Mate”. Tas ievērojami atvieglo tiesnešu darbību un operatīvi spēj nodrošināt turnīru dalībniekus ar aktuālajiem rezultātiem. Viens no svarīgākajiem aprīkojumiem, ko novieto uz galda, ir solīšanas kaste jeb bidding box. Tā ir speciāla kastīte, kas ir katram spēlētājam uz galda un kurā ir pieejami visi iespējamie kontraktu solījumi, solījuma izlaišanas kartīte jeb pass, kā arī speciālās “kontras” un “rekontras”. Solīšanas laikā spēlētāji pēc kārtas izdara solījumus pieaugošā secībā. Solīšana beidzas brīdī, kad pēc pēdējā solījuma uz galda nonāk trīs pass kartītes. Solīšanas kaste palīdz spēlētājiem solīšanas laikā atcerēties iepriekšējos solījumus un samazina sarunu daudzumu pie spēles galda. Lielos starptautiskos turnīros ir nepieciešams papildu tehniskais aprīkojums. Tā kā vienlaicīgi jāgatavo liels daudzums vienādu sadalījumu, to ir ļoti grūti darīt manuāli. Tāpat pastāv ievērojams cilvēka kļūdu risks. Lielos turnīros kāršu dalīšanu veic speciāla kāršu dalāmā mašīna, kas atpazīst kāršu kodus un ar speciālas programmas palīdzību sadala kārtis atbilstošos kāršu kastes nodalījumos. Tāpat spēles galdi tiek speciāli aprīkoti ar slīpu starpsienu, lai spēles laikā nebūtu redzams partneris un līdz minimumam tiktu samazināta nelegālas informācijas nodošana starp partneriem. Pastāv iespēja kāršu kastes aizvietot ar mobilām kāršu dalāmajām mašīnām, kas tiek novietotas uz katra galda. Ir bijuši pilotprojekti, kuros kārtis tika aizvietotas ar planšetdatoriem. Jau ilgāku laiku spēlēt bridžu var arī tiešsaistes platformās, kur gan kārtis, gan solīšanas kastes ir digitāli simboli uz datora, planšetes vai pat viedtālruņa ekrāna.

Spēle pašreizējā izskatā zināma kopš 1925. gada, kad Herolds Vanderbilts (Harold Stirling Vanderbilt) publicēja pirmos kontrakta bridža noteikumus, kas ar nelieliem labojumiem ir spēkā arī šodien. Bridža pirmsākumi meklējami jau 16. gs., kad parādījās vairākas kāršu spēles ar 52 kāršu kavu, bet visnozīmīgākās kāršu spēles, kas bija tiešie bridža priekšteči, bija divas ‒ vists un biričs. Vistā arī spēlētājiem tika iedalītas 13 kārtis, un tie, spēlējot pāros, mēģināja paņemt pēc iespējas vairāk stiķu. Trumpju masts tika lozēts, un rezultātu skaitīšana bija pietiekami vienkārša. Nākamā spēle, ko uzskata par tiešo bridža priekšgājēju, bija biričs, kura pirmie zināmie noteikumi publicēti 1886. gadā grāmatā “Biričs jeb krievu vists" (Biritch, or Russian Whist). Saskaņā ar citu versiju bridžu izdomājuši britu karavīri Krimas kara laikā.

Pirmās nopietnās sacensības sporta bridžā notika 20. gs. 30. gados ‒ 1930. gadā tika organizēts Angloamerikāņu mačs, bet 1931. gadā Kalbertsona‒Lenca mačs, kas izraisīja lielu interesi un, pateicoties Elija Kalbertsona (Ely Almon Culbertson) autoritātei, sekmēja sporta bridža tālāku attīstību. Viņa “Bridža zilā grāmata” (Contract Bridge Blue Book, 1930) kļuva par bestselleru uz daudziem gadiem.

Eiropas čempionāti tiek aizvadīti jau kopš 1932. gada. Līdz Otrajam pasaules karam notika astoņi čempionāti, no kuriem četros uzvarēja Austrijas izlase, divos Ungārijas izlase, un pa vienai uzvarai tika Francijas un Zviedrijas izlasēm. Eiropas čempionātos katru valsti pārstāv viena izlase, un čempionāts ir kvalifikācijas posms Bermudu kausam un Eiropas čempionu līgai. Čempionāti norisinās reizi divos gados. Pirmais čempionu tituls sieviešu komandām izcīnīts 1935. gadā. Pirmās sacensības senioru komandām notika 1995. gadā, bet jauktajām komandām ‒ 2019. gadā. Open ieskaitē visveiksmīgākā bijusi Itālijas izlase, kas no 1951. līdz 2018. gadam spējusi uzvarēt 20 reizes. Sieviešu komandām veiksmīgākā komanda līdz šim bijusi Lielbritānijas (vēlāk Anglijas) izlase ar 15 uzvarām. Senioru ieskaitē ar piecām uzvarām līderi ir Francijas komanda, bet pirmo Jaukto pāru komandu čempionu titulu izcīnīja Zviedrijas izlase. Pirmās sudraba medaļas šajā ieskaitē 2019. gadā izcīnīja Latvijas izlase (Jeļena Alfejeva, Maija Romanovska, Kārlis Rubins un Mārtiņš Lorencs).

1950. gadā ‒ astoņus gadus pirms Pasaules Bridža federācijas (World Bride Federation) dibināšanas ‒ pirmo reizi tika izcīnīts Bermudu kauss. Pirmo reizi kauss tika izcīnīts un sākotnēji tika organizēts kā privāts turnīrs, kas notika Hamiltonā, Bermudu salās, un Bermudu Bridža federācija (Bermuda Bridge Federation) nodrošināja galveno balvu ‒ kausu. Pirmie uzvarētāji bija Amerikas Savienoto Valstu (ASV) izlase, kas savstarpējos mačos uzvarēja Lielbritānijas un Eiropas izlases. Turpmākajos gados sacensību formāts ir vairākas reizes mainīts, un mūsdienās šajās sacensībās pārstāvētas 24 nacionālas izlases, kas tiek atlasītas zonālās atlases sacensībās atbilstoši katrai zonai piešķirtai kvotai. Eiropu jeb “Zonu 1” 2019. gada čempionātā pārstāvēja astoņas komandas. Līdz šim visvairāk uzvaru (19) ir Amerikas ASV komandai, tai seko Itālija ar 15 uzvarām, Polija, Francija un Nīderlande ir uzvarējuši divas reizes, un pa vienai uzvarai ir Lielbritānijas, Norvēģijas, Islandes un Brazīlijas komandām.

Kopš 1974. gada sieviešu komandas cīnās par Venēcijas kausu un izspēlē šo kausu pēc līdzīgas shēmas kā Bermudu kausu. Arī šajās sacensībās visveiksmīgākās bijušas ASV izlases, bet panākumus guvušas arī Lielbritānijas, Francijas, Nīderlandes, Ķīnas, Vācijas un Zviedrijas komandas.

2001. gadā šīm sacensībām pievienojās Senioru kauss jeb d’Orsi senioru trofeja. Sacensības nosauktas par godu ilggadējam Pasaules Bridža federācijas prezidentam Ernesto d’Orsi (Ernesto d’Orsi). Veiksmīgākā izlase arī šajā turnīrā ir ASV izlase, bet uzvaras ir izcīnījuši arī Francijas, Anglijas un Dānijas seniori.

Kopš 2019. gada notiek jaukto pāru Uhaņas kauss. Pirmie šo sacensību uzvarētāji bija Krievijas izlase. Paralēli šīm galvenajām sacensībām norisinās arī Starpvalstu jaukto komandu kauss, kur dalībnieki drīkst būt no jebkuru valstu spēlētājiem veidotas jaukto pāru komandas.  

Pasaules Bridža spēles (līdz 2004. gadam tās bija zināmas kā Pasaules Bridža olimpiāde) pirmo reizi organizētas 1960. gadā un notiek reizi četros gados, kas sakrīt ar olimpisko spēļu norises gadiem. Sacensībās piedalās katras valsts izlase. Jau no 1960. gada Open komandas (atvērtajā kategorijā, kurā drīkst startēt gan vīrieši, gan sievietes) izcīna Vanderbilta balvu (Vanderbilt Trophy), bet sieviešu komandas sacenšas par Torlontāno balvu (Torlontano Trophy). Kopš 2000. gada notiek Senioru kauss, bet kopš 2016. gada ‒ Pasaules jaukto komandu kauss. No 2016. gada šajās sacensībās tiek organizēti arī pasaules čempionāti Open pāriem, sieviešu pāriem, kā arī sieviešu pāriem un jauktajiem pāriem.

Pasaules Bridža čempionāts notiek kopš 1978. gada reizi četros gados, kas nesakrīt ar olimpiskajiem gadiem. Open komandas izcīna Rozenblūma kausu (Rosenblum Cup). Kopš 2006. gada čempionāta Veronā visas sacensības ir transnacionālas un visās sērijās var pieteikties jebkurš skaits komandu neatkarīgi no spēlētāju valstiskās piederības. Kopš 1994. gada čempionātā tiek izspēlēts Makkonelas kauss (McConnell Cup) sieviešu komandām. Tāpat 1994. gadā pirmo reizi tika izspēlēts pasaules čempionāts senioru komandām jeb Randa kauss (Rand Cup).

Kopš 1962. gada šajās sacensības notiek arī pasaules čempionāts Open un sieviešu pāriem, kopš 1966. gada ‒ jauktajiem pāriem, bet kopš 1990. gada ‒ senioru pāriem.

Pasaules Bridža federācija organizē arī vairākus pāru un komandu čempionātus dažādās junioru kategorijās ‒ U-26, U-21, U-16, kā arī U-26 sieviešu un jaukto pāru komandām un pāriem.

Kopš 2003. gada tiek organizēti Eiropas Atklātie čempionāti, kur iespējams piedalīties visiem bridžistiem neatkarīgi no valsts piederības, tai skaitā spēlētājiem arī ārpus Eiropas. Sacensības notiek dažādās kategorijās gan komandām, gan pāriem.

Tāpat kā pasaulē, arī Eiropā tiek organizēti dažādu vecuma grupu junioru komandu un pāru čempionāti. Eiropā ir daudz turnīru dažādām spēlētāju grupām un finansiālām iespējām. Slavenākie turnīri ar lielām naudas balvām ir Cavendish Invitational Teams and Pairs Monaco, kā arī Zviedru bridža festivāls (Swedish Bridge Festival), kas notiek Zviedrijas pilsētā Erebrū, Pulas Bridža festivāls Horvātijā, German Bridge Trophy Berlīnē.

Nozīmīgi ir arī Amerikas čempionāti, kas notiek trīs reizes gadā. Čempionātus organizē Amerikas Kontrakta bridža līga (American Contract Bridge League, ACBL). Katra čempionāta galvenais notikums ir komandu turnīrs 64 vadošajām komandām, kas izslēgšanas mačos noskaidro čempionus. Pavasara čempionātā tiek izcīnīta Vanderbilta trofeja. Rudens čempionāta galvenais notikums ir Reisingera trofejas (Reisinger Trophy, 1929.‒1965. gadā ‒ Čikāgas trofeja) izcīņa.

Pasaules Bridža federācija dibināta 18.08.1958. Oslo. Pašlaik organizācijā ir 116 valstis un vairāk nekā miljons aktīvo spēlētāju. Federācija organizē visus pasaules čempionātus, izstrādā un pilnveido sporta bridža noteikumus un ētikas kodeksu, apmāca un sertificē starptautiskās kategorijas tiesnešus, uztur federācijas spēlētāju klasifikāciju un piešķir meistaru titulus spēlētājiem, kas izpildījuši attiecīgos normatīvus.

Eiropas Bridža līga (European Bridge League, EBL) dibināta 1947. gadā Kopenhāgenā. Pašlaik līgas sastāvā ir 46 valstis un vairāk nekā 350 000 aktīvu spēlētāju. Līga vada sporta bridža dzīvi Eiropā un valstīs, kas pieskaitītas “Zonai 1”, organizē visu līmeņu Eiropas čempionātus, uztur spēlētāju klasifikāciju un piešķir Eiropas meistaru titulus.

Amerikas Kontrakta bridža līga dibināta 1937. gadā. Pašlaik tajā ir 165 000 aktīvo biedru. Līga organizē visus galvenos turnīrus Ziemeļamerikā, vada tiesnešu darbu, piešķir visu kategoriju meistarpunktus un meistaru titulus.

E. Kalbertsons ir viens no modernā bridža pamatlicējiem, kopā ar vēl diviem bridžistiem ‒ H. Vanderbiltu un Čārlzu Gorinu (Charles Henry Goren) ‒ bija starp pirmajiem, kas tika iekļauti Amerikas Bridža līgas Slavas zālē (American Contract Bridge Leagues Hall of Fame). 20. gs. 30 gados bija slavens ar saviem izaicinājuma mačiem, kurus uzvarēja pilnīgi visus. Šie mači tika plaši atspoguļoti tā laika presē, un naudas balvas tika ziedotas labdarībai. E. Kalbertsons ir trīskārtējs Amerikas Kontrakta bridža līgas čempions

Itāļu spēlētājs Džordžio Belladonna (Giorgio Belladonna) ir panākumiem bagātākais bridža spēlētājs vēsturē. No 1956. līdz 1983. gadam viņš izcīnīja 13 uzvaras un trīs sudraba medaļas Bermudu kausā, uzvarēja trijās Bridža olimpiādēs un izcīnīja vienu sudraba medaļu, desmit reizes uzvarēja Eiropas čempionātā un trīs reizes izcīnīja sudraba medaļas. Visi panākumi ir saistīti ar vienu no slavenākajām bridža komandām ‒ “Zilo komandu” (Blue Team) ‒, ko 1957. gadā izveidoja Karls Alberts Perū (Carl’Alberto Perroux), kurš bija tās kapteinis līdz pat 1966. gadam. Komandas izveides mērķis bija atgūt no Amerikas pasaules čempiona titulus Itālijai, kas arī tika ar uzviju realizēts. 1969. gadā komandas spēlētāji paziņoja par karjeras beigām, bet 1972. gadā atkal viena komandas daļa apvienojās, lai izcīnītu vēl trīs uzvaras Bermudu kausā un vienu olimpiādes čempiona titulu.

Roberts Hamens (Robert David “Bob” Hamman) ir pasaules lielmeistars. Karjeras laikā uzvarējis desmit Bermudu kausos, vienā Bridža olimpiādē un vienā pasaules čempionātā pāriem. Tāpat pasaules čempionātos izcīnījis 13 sudraba medaļas dažādās kategorijās. Amerikas Kontrakta bridža līgas čempionātos karjeras laikā izcīnījis 50 čempiona titulus. R. Hamena vārds nesaraujami saistīts ar komandu “Dalasas dūži” (Dallas Aces), ko 1968. gadā dibināja uzņēmējs un bridža entuziasts Aira Korns (Ira Corn). Komandas dibināšanas mērķis bija atņemt pasaules čempiona titulu “Zilajai komandai” un atgriezt to Amerikai. “Dalasas dūžus” var uzskatīt par pirmo profesionālo komandu bridža vēsturē, jo spēlētājiem tika nodrošināta gan alga, gan turnīru izdevumu segšana, gan treneru un pat datoranalītiķu palīdzība. Projekts bija ļoti veiksmīgs, un jau 1970. gadā komanda ieguva pirmo no trim Bermudu kausiem, bet pēc A. Korna nāves 1982. gadā komanda eksistenci pārtrauca.

Zia Mahmuds (ضیا محمود, Zia Mahmood) ir pasaules lielmeistars. Atpazīstamību ieguva 1981. gadā, kad nevienam nezināmā Pakistānas izlase izcīnīja sudraba medaļas Bermudu kausā. 1986. gadā Pakistānas komanda izcīnīja sudraba medaļas Rozenblūma kausā. Šie abi panākumi joprojām ir lielākie sasniegumi bridža spēlētājiem ārpus Eiropas un Amerikas. Pārstāvot ASV, Z. Mahmuds ir izcīnījis Bermudu kausu un uzvaru pasaules jaukto komandu čempionātā, kā arī 22 Amerikas Kontrakta bridža līgas čempionu titulus. 2007. gadā iekļauts Amerikas Kontrakta bridža līgas Slavas zālē.

Bridžs ir pieminēts vairākos literatūras un kinomākslas darbos. Viena no slavenākajām grāmatām, kuras galvenie notikumi saistīti ar bridžu, ir Agatas Kristi (Agatha Mary Clarissa Christie) romāns “Kārtis galdā” (Cards on the table, 1936). Romāna sižeta pamatā ir mājas saimnieka Šaitana slepkavība viesību laikā, kamēr četri izmeklētāji un četri aizdomās turamie spēlē bridžu. Erkils Puaro pēc bridža partiju pierakstiem spēj atrisināt slepkavības norisi un atrast vainīgo. 2005. gadā režisore Sāra Hārdinga (Sarah Harding) uzņēma filmu pēc šī romāna motīviem.

Romānos par slaveno britu slepeno aģentu Džeimsu Bondu, Aģentu 007, bridža tēmu izmantojis arī Ians Flemings (Ian Fleming). Romānā “Mēnessgājējs” (Moonraker, 1955), ko ekranizēja 1979. gadā, Aģents 007 spēlē bridžu pret ļaundari seru Hugo Draksu un speciāli iedala vienu no slavenākajiem E. Kalbertsona sadalījumiem, kurā ļaundarim ir gandrīz visas vecākās kārtis, bet viņš nevar paņemt nevienu stiķi un zaudē milzīgu naudas summu.