Purva dzērvenes, to izmantošana un bioaktīvās vielas, salīdzinot ar lielogu dzērvenēm, ir pētītas maz. Kultivētās lielogu dzērvenes ir saņēmušas īpaši lielu uzmanību, jo to ražošanas apjomi dzērveņu izmantošanu padara aktuālu un šīs ogas tiek plaši patērētas, turpretī purva dzērvenes netiek kultivētas. Savvaļā tās ir atrodamas purvos, kas var būt grūti pieejami. Ogu ievākšana pārsvarā notiek ar rokām.
Purva dzērvenes ir plaši izmantotas Austrumeiropas un Ziemeļeiropas tautas medicīnā. Neskatoties uz to, pētījumi, kur ir izpētīts šo ogu potenciālais pielietojums, balstoties uz bioaktīvo vielu profilu, ir salīdzinoši maz. Dzērveņu sugās ir atklāti aptuveni 10 000 dažādi augu izcelsmes savienojumi. Purva dzērvenēs galvenās vielu grupas ar bioloģisko aktivitāti ir fenola savienojumi (antociāni, flavonoīdi, fenolskābes, C vitamīns). Fenola savienojumi ir nozīmīgi, jo tie pasargā augu no dažādiem vides faktoru izraisītiem stresiem, tai skaitā mikroorganismu uzbrukumiem. Purva dzērvenēs esošo savienojumu aktivitāte ir saistīta ar antioksidatīvām īpašībām – ogās esošās vielas spēj efektīvi saistīt brīvos radikāļus, kas cilvēka organismā izraisa oksidatīvo stresu un nelabvēlīgi ietekmē šūnās notiekošos procesus. C vitamīns ir viens no plaši pazīstamiem antioksidantiem, kas tiek lietots slimības un profilakses nolūkos. Latvijā veidotas purva dzērveņu šķirnes “Septembra” ogās ir atrasta īpaši augsta vitamīna C koncentrācija. Papildus augstajai vitamīna C koncentrācijai purva dzērvenēs tajās ir atrodama arī augsta polifenolu koncentrācija. Polifenoli galvenokārt tiek lietoti kā spēcīgi antioksidanti. Purva dzērveņu ogu spiedpaliekās ir atrastas vairākas vērtīgas vielas, piemēram, kafijskābe, kvercetīns, hlorogēnskābe, benzoskābe, epikatehīns u. c. Purva dzērvenēs ir atrasta arī polifenolu apakšgrupai piederoša vielu grupa – procianidīni. Šīs vielas ir polifenolu polimēri, kas plaši tiek pievienoti dažādiem medikamentiem, kas tiek lietoti, lai ārstētu urīnceļu iekaisumus. Procianidīniem nonākot iekaisušos urīnceļos, tie neļauj baktērijai (E.coli) piestiprināties urīnceļu sieniņām, tāpēc neveidojas iekaisums. Arī tradicionālajā medicīnā tiek ieteikts lietot dzērveņu (vai brūkleņu) sulu un tēju, lai ārstētu dažādas slimības, kas saistītas ar urīnizvadi. Procianidīni ir atrodami arī citos produktos un augos, piemēram, šokolādē vai vīnogās, bet šajos produktos atrodamie B-tipa procianidīni ir mazāk efektīvi. Būtiski ir uzsvērt arī iespējamos sinerģiskos efektus starp augsto polifenolu un procianidīnu saturu ogās, kas nodrošina īpašu dzērveņu efektivitāti pret bakteriālām urīnceļu infekcijām.
Augstā polifenolu daudzveidība šajās ogās nodrošina plašu izmantošanas potenciālu. Ir demonstrēta purva dzērveņu ekstraktu iedarbība pret mutes dobuma, krūts, prostatas un zarnu vēža šūnu līnijām, samazinot to dzīvotspēju. Tiem piemīt pretiekaisuma īpašības. Ogās esošie lipīdi (ogu tauki, eļļas) var palīdzēt novērst sirdsslimību riskus. Ogu lipīdos ir atrodami dažāda veida augu izcelsmes steroli, triterpenoīdi un vērtīgas omega taukskābes.
