Purva dzērveņu suga pieder pie Vaccinium ģints, ēriku (Ericaceae) dzimtas, viršu (Ericales) rindas, divdīgļlapju (Magnoliopsida) klases, segsēkļu (Magnoliophyta) nodalījuma, augu (Plantae) valsts.

Angļu valodā šī suga tiek saukta par mazo dzērveni (small cranberry), pretēji plaši kultivētajai lielogu jeb Amerikas dzērvenei (large cranberry, American cranberry jeb Vaccinium macrocarpon L.). Latviešu valodā tiek lietots nosaukums “purva dzērvene” vai “lielā dzērvene”, kas bieži var radīt apjukumu un veicināt neprecīzu sugas noteikšanu.

Vairākas dzērveņu sugas ir tuvu radnieciskas un grūti izšķiramas pēc to fenotipiskajām īpašībām. Vairākos avotos tiek izdalīta atsevišķa dzērveņu apakšģints (Oxycoccus), bet vispārpieņemts ir dzērveņu sugas Vaccinium ģintī. Iespējamā dzērveņu izcelšanās tiek datēta aptuveni miocēna periodā (apmēram 15 miljoni gadu pirms mūsu ēras). Purva dzērvenes Latvijā bieži veido audzes ar citu dzērveņu sugu – sīko dzērveni (Vaccinium microcarpum L.).

Purva dzērvenes virszemes daļa veido līdz 1 m garas, ložņājošas pavedienveida stīgas, kuru augstums var būt līdz 8 cm. Uz stīgām pamīšus izkārtotas olveidīgas lapas, kas pie stublāja piestiprinās ar mazu kātiņu. Lapas no virspuses ir tumši zaļas, rudenī var iekrāsoties sarkanīgi brūnas. Purva dzērvene zied jūnijā un jūlijā. Ziedam ir četras balti sārtas vainaglapas; nokarenie ziedi atrodas uz paceltiem ziedkātiem. Augļi nogatavojas septembrī, veidojot apaļas, sarkanas ogas, kam ir skābeni rūgta garša. Pēc salnām ogas paliek saldākas, un tās uz auga spēj saglabāties pat līdz pavasarim.

Abas Latvijā savvaļā augošās sugas ir iespējams atšķirt pēc ogu izmēra – purva dzērvenes ogas ir lielākas (līdz 1,1 cm purva dzērvenei, 5–8 mm sīkajai dzērvenei). Purva dzērvenes ziedkāts ir apmatots, tās lapas vidusdaļa ir paplatināta, savukārt sīkajai dzērvenei ziedkāti ir gludi un lapas – trīsstūrveida, ar platāko daļu pie lapas kātiņa. Purva dzērvenēm vienkopus veidojas 2–6 ziedkāti, bet sīkajai dzērvenei tikai viens. Sīko dzērveņu ogas visbiežāk nenolasa to mazā izmēra dēļ.

Purva dzērvenes ir plaši izplatītas visā Ziemeļu puslodes mērenajā klimata joslā. Purva dzērvenes visbiežāk aug mitruma piesātinātās augsnēs ar zemu slāpekļa saturu, piemēram, sūnu purvos (it īpaši sfagnu), pārejas purvos vai mitros, purvainos mežos. Purva augsne ir īpaši labvēlīga purva dzērveņu augšanai. Tā ir skāba, un tajā ir sabalansēts barības vielu daudzums – slāpekli augs uzņem, pateicoties simbiozei ar mikorizu. Purva dzērvenes šajos biotopos sastopamas visā Latvijas teritorijā.

Purva dzērvenes, to izmantošana un bioaktīvās vielas, salīdzinot ar lielogu dzērvenēm, ir pētītas maz. Kultivētās lielogu dzērvenes ir saņēmušas īpaši lielu uzmanību, jo to ražošanas apjomi dzērveņu izmantošanu padara aktuālu un šīs ogas tiek plaši patērētas, turpretī purva dzērvenes netiek kultivētas. Savvaļā tās ir atrodamas purvos, kas var būt grūti pieejami. Ogu ievākšana pārsvarā notiek ar rokām.

Purva dzērvenes ir plaši izmantotas Austrumeiropas un Ziemeļeiropas tautas medicīnā. Neskatoties uz to, pētījumu, kur ir izpētīts šo ogu potenciālais pielietojums, balstoties uz bioaktīvo vielu profilu, ir salīdzinoši maz. Dzērveņu sugās ir atklāti aptuveni 10 000 dažādu augu izcelsmes savienojumu. Purva dzērvenēs galvenās vielu grupas ar bioloģisko aktivitāti ir fenola savienojumi (antociāni, flavonoīdi, fenolskābes, C vitamīns). Fenola savienojumi ir nozīmīgi, jo tie pasargā augu no dažādiem vides faktoru izraisītiem stresiem, tai skaitā mikroorganismu uzbrukumiem. Purva dzērvenēs esošo savienojumu aktivitāte ir saistīta ar antioksidatīvām īpašībām – ogās esošās vielas spēj efektīvi saistīt brīvos radikāļus, kas cilvēka organismā izraisa oksidatīvo stresu un nelabvēlīgi ietekmē šūnās notiekošos procesus. C vitamīns ir viens no plaši pazīstamiem antioksidantiem, kas tiek lietots slimību gadījumos un profilakses nolūkos. Latvijā veidotās purva dzērveņu šķirnes “Septembris” ogās ir atrasta īpaši augsta vitamīna C koncentrācija. Papildus augstajai vitamīna C koncentrācijai tajās ir atrodama arī augsta polifenolu koncentrācija. Polifenoli galvenokārt tiek lietoti kā spēcīgi antioksidanti. Purva dzērveņu ogu spiedpaliekās ir atrastas vairākas vērtīgas vielas, piemēram, kafijskābe, kvercetīns, hlorogēnskābe, benzoskābe, epikatehīns un citas. Purva dzērvenēs ir atrasta arī polifenolu apakšgrupai piederoša vielu grupa – procianidīni. Šīs vielas ir polifenolu polimēri, kas plaši tiek pievienoti dažādiem medikamentiem, kas tiek lietoti, lai ārstētu urīnceļu iekaisumus. Procianidīniem nonākot iekaisušos urīnceļos, tie neļauj baktērijai (E.coli) piestiprināties urīnceļu sieniņām, tāpēc neveidojas iekaisums. Arī tradicionālajā medicīnā tiek ieteikts lietot dzērveņu (vai brūkleņu) sulu un tēju, lai ārstētu dažādas slimības, kas saistītas ar urīnizvadi. Procianidīni ir atrodami arī citos produktos un augos, piemēram, šokolādē vai vīnogās, bet šajos produktos atrodamie B-tipa procianidīni ir mazāk efektīvi. Būtiski ir uzsvērt arī iespējamos sinerģiskos efektus starp augsto polifenolu un procianidīnu saturu ogās, kas nodrošina īpašu dzērveņu efektivitāti pret bakteriālām urīnceļu infekcijām.

Augstā polifenolu daudzveidība šajās ogās nodrošina plašu izmantošanas potenciālu. Ir demonstrēta purva dzērveņu ekstraktu iedarbība pret mutes dobuma, krūts, prostatas un zarnu vēža šūnu līnijām, samazinot to dzīvotspēju. Tiem piemīt pretiekaisuma īpašības. Ogās esošie lipīdi (ogu tauki, eļļas) var palīdzēt novērst sirdsslimību riskus. Ogu lipīdos ir atrodami dažāda veida augu izcelsmes steroli, triterpenoīdi un vērtīgas omega taukskābes.

Purva dzērvenes ir plaši izplatītas visā Ziemeļu puslodē un nepieder pie apdraudētām sugām. NatureServe noteiktais saglabāšanās statuss šai sugai ir G5 (drošs). Purva dzērvene veido stabilas populācijas, kur nelielā daudzumā aug arī sīkā dzērvene.

Purva dzērvenei nav invazīvas vai aizsargājamas sugas statuss.

Kopumā purva dzērveņu lietošana tiek uzskatīta par drošu. Lietojot uzturā pārmērīgi daudz dzērveņu vai to produktus (piemēram, sulu), var veidoties nierakmeņi un gremošanas trakta traucējumi, jo dzērvenēs ir augsts organisko skābju saturs.