AizvērtIzvēlne
Sākums
Atjaunots 2022. gada 22. novembrī
Margarita Sokolova

tramplīnlēkšana Latvijā

Saistītie šķirkļi

  • tramplīnlēkšana
Ivars Pāvuliņš LPSR čempionātā tramplīnlēkšanā ieguva 2. vietu. Sigulda, 1963. gads.

Ivars Pāvuliņš LPSR čempionātā tramplīnlēkšanā ieguva 2. vietu. Sigulda, 1963. gads.

Fotogrāfs Tālis Pāvuliņš. Avots: Tāļa Pāvuliņa privātais arhīvs.

Satura rādītājs

  • 1.
    Īsa vēsture
  • 2.
    Nozīmīgākās sacensības
  • 3.
    Medaļu ieguvēji Latvijas čempionātos tramplīnlēkšanā
  • 4.
    Nozīmīgākās organizācijas
  • 5.
    Nozīmīgākie sportisti
  • 6.
    Ievērojamākie darbinieki
  • Multivide 9
  • Saistītie šķirkļi
  • Tīmekļa vietnes
  • Kopīgot
  • Izveidot atsauci
  • Drukāt

Satura rādītājs

  • 1.
    Īsa vēsture
  • 2.
    Nozīmīgākās sacensības
  • 3.
    Medaļu ieguvēji Latvijas čempionātos tramplīnlēkšanā
  • 4.
    Nozīmīgākās organizācijas
  • 5.
    Nozīmīgākie sportisti
  • 6.
    Ievērojamākie darbinieki
Īsa vēsture

Pamatus lēkšanā ar slēpēm no tramplīna 1932. gadā licis “Universitātes sports”, uzbūvējot Lielā Šmerļa tuvumā (Bābelītes kalnos) pirmo tramplīnu. Sporta veids strauji kļuva populārs tā laika jauniešu vidū. 1933. gada 5. februārī Cēsīs, “Cīrulīšos”, notika Cēsu kūrorta komitejas rīkotās sacensības lēkšanā ar slēpēm no tramplīna. Par sacensību uzvarētāju kļuva cēsinieks Oto Kalējs. Sacensības vēroja apmēram 1500 skatītāju.

Arī Ogres pilsēta iesaistījās tramplīnlēkšanas kustībā, un 1934. gadā Ogres Zilajos kalnos tika uzbūvēts tramplīns, uz kura norisinājās sacensības. 1963. gadā Ogrē, pie Ogres vidusskolas (tagad Ogres 1. vidusskola), uzcelts 20 metru jaudas tramplīns.

Pēc Otrā pasaules kara nopostītu un arī nolaistu tramplīna būvju dēļ lēkšana ar slēpēm no tramplīna divas sezonas nenotika.

20. gs. 60. gados sporta veids piedzīvoja uzplaukums ‒ 1963. gadā trenera darbu sāka Mihails Jakovļevs, kurš 60. gados gados aktīvi iesaistījās lēkšanas ar slēpēm no tramplīna un ziemeļu divcīņas attīstībā, ilgus gadus darbojoties ne tikai kā treneris, bet arī Distanču slēpošanas un biatlona federācijas Lecēju un divcīņnieku komitejas priekšsēdētājs. M. Jakovļeva vadībā notika strauja sporta veida attīstība, sporta veida entuziasti būvēja tramplīnus un rīkoja sacensības, tika izveidotas izlases komandas gan pieaugušo gan junioru līmenī. 1966. gadā Siguldā tika uzstādīts pirmais mākslīgais segums tramplīnam (segums tika iegādāts 1956. gadā un bija plānots Šmerļa tramplīnam Rīgā, tomēr pēc tam, kad desmit gadus bija nostāvējis noliktavā, tas tika izmantots uz Siguldas tramplīna).

Viens no tā laika izcilākajiem lēkšanas pārstāvjiem Latvijā bija Tālis Pāvuliņš, kurš 1971. gadā Bakuriani, Gruzijā, Padomju Sociālistisko Republiku Savienības (PSRS) kausa izcīņas sacensībās iegūstot 15. vietu, uz 90 metru jaudas tramplīna sasniedza 102 metru attālumu, vienlaikus sasniedzot Latvijas rekordu. 1971. gada rekords vēl joprojām ir nepārspēts. 

Tālis Pāvuliņš Siguldas mākslīgā seguma tramplīnlēkšanas trasē. 1970. gads.

Tālis Pāvuliņš Siguldas mākslīgā seguma tramplīnlēkšanas trasē. 1970. gads.

Fotogrāfs Artūrs Kaža. Avots: Tāļa Pāvuliņa privātais arhīvs. 

1978. gadā Valmierā notika pēdējās sacensības lēkšanā ar slēpēm no tramplīna un ziemeļu divcīņā pirms otrā lielā pārtraukuma. Pārtraukumu izraisīja divas ļoti siltas ziemas sezonas, kad gandrīz nebija sniega, kā arī galvenā trenera M. Jakovļeva aiziešana no sporta.

Tikai 2006. gada janvārī tramplīnlēkšanas treneris Modris Krūze, kopā aicinot bijušos domubiedrus, lēkšanas ar slēpēm no tramplīna un ziemeļu divcīņas entuziastus, nolēma sporta veidu atjaunot. Viņš kopā ar bijušo lēcēju Pēteri Ozoliņu sāka tramplīna būvniecību savā piemājas apbūves gabalā. 2007. gada pavasarī tika atklāts Ogres tramplīnu komplekss, kurš sastāv no trim tramplīniem – 15, 10 un 5 metru jaudas tramplīna (K15, K10 un K5). Tramplīni ir aprīkoti ar mākslīgo segumu, kas sniedz iespēju trenēties arī bezsniega periodā.

Latvijas pārstāvji gan vīriešu, gan sieviešu konkurencē neveiksmīgi ir startējuši pasaules čempionātos. 2015. gadā Kristaps Nežborts nespēja kvalificēties pamatsacensībām pasaules čempionātā Falunā, Zviedrijā, un ierindojās 57. vietā 59 dalībnieku konkurencē un 2017. gada pasaules čempionātā Lahti, Somijā, ieņēma pēdējo, 53. vietu. Savukārt sieviešu konkurencē Šarlote Šķēle 2017. gada pasaules čempionātā tika diskvalificēta slēpju garuma dēļ.

Šobrīd Latvijā labākā lēcēja ar slēpēm no tramplīna ir Aelita Krasiļščikova. Viņas augstākais starptautiskais sasniegums ir 2021. gada FIS Alpu kausa (FIS Alpen cup) 6. vieta ciemiņu klasē (Gästeklasse). 

Nozīmīgākās sacensības

Latvijas meistarsacīkstes un LPSR čempionāti tramplīnlēkšanā notika no 1933. gada līdz 1974. gadam. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas čempionāti nav notikuši. 

Medaļu ieguvēji Latvijas čempionātos tramplīnlēkšanā

Latvijas čempionātus (meistarsacīkstes) līdz 1940. gada okupācijai un vācu okupācijas laikā organizēja sabiedriskās sporta organizācijas, bet padomju okupācijas laikā ‒ valsts sporta organizācijas. Padomju okupācijas laikā 1941. gadā un no 1945. gada to nosaukums bija Latvijas padomju sociālistiskās republikas (LPSR) meistarsacīkstes (no 60. gadiem ‒ LPSR čempionāts).

Nereti sacensības norisinājās paralēli, izcīnot divus titulus ‒ 60. un 70. gados meistarsacīkstes notika kopā ar LPSR kolhozu (vēlāk ‒ lauku) brīvprātīgās sporta biedrības “Vārpa” čempionātu. Citus gadus varēja notikt reizē ar LPSR arodbiedrību spartakiādi (piemēram, 1967. gadā), LPSR ziemas sporta spēlēm (piemēram, 1969. gadā) un citām sacensībām.

Visas Latvijas tramplīnlēkšanas meistarsacīkstes norisinājās vienlaicīgi ar Latvijas ziemeļu divcīņas meistarsacīkstēm. Lielākā daļa tramplīnlēcēju nākamajā dienā turpināja sacensības distanču slēpošanas trasē, iegūstot rezultātu ziemeļu divcīņā. Parasti tramplīnlēkšanā tika veikts mēģinājuma lēciens (ar to noteica ieskrējiena garumu) un divi obligātie ieskaites lēcieni tramplīnlēkšanas sacensībām. Ceturtais lēciens bija ieskaites lēciens nākamās dienas ziemeļu divcīņas sacensībām. Tramplīnlēkšanas sacensības parasti norisinājās slēpošanas meistarsacīkšu laikā.

1935., 1939., 1942., 1946., 1949., 1961. gadā kara apstākļu un sniega trūkuma dēļ sacensības nenotika. 1973. gadā sniega trūkuma dēļ sacensības notika ziemas sporta veidu centrā Otepē, Igaunijas Padomju Sociālistiskajā Republikā (PSR). 1967.‒1971. gadā Siguldā uz mākslīgā seguma tramplīna notika arī LPSR čempionāti vasaras tramplīnlēkšanā. 1974. gadā notika pēdējais LPSR tramplīnlēkšanas čempionāts, jo sporta veidu pārtrauca uzturēt pēdējā tramplīnlēkšanu finansējusī biedrība “Vārpa”.

Medaļu ieguvēji Latvijas čempionātos tramplīnlēkšanā

Pēc Vitolda Šutova, Dainas Kraukstas, Tāļa Pāvuliņa, Andra Zeļenkova materiāliem sagatavoja Nacionālās enciklopēdijas redakcija.

Vieta

Vārds, uzvārds

Pārstāvētā komanda

Punkti

Lēciena tālums

26.01.1933. Sigulda (seši dalībnieki)

1.

Oto Kalējs

Cēsu Sporta biedrība (CSB)

276,2

25,5 m

2.

Kurts Liberts

“Universitātes sports” (US)

261,5

24,5 m

3.

Aleksandrs Celms

Sigulda

237,7

24,5 m

18.02.1934. Sigulda

1.

Oto Kalējs

CSB

219,8

32,5 m, 33,5 m, 36 m

2.

Kurts Liberts

US

215,2

33,5 m, 34,5 m, 35,5 m

3.

K. Polmanis

Union

205,3

29,5 m,

29,0 m,

28,5 m

20.02.1936. Sigulda

1.

Aleksandrs Celms

Rīgas Slēpotāju klubs (RSK)

324,7

35 m

2.

Kurts Liberts

US

321,0

34 m

3.

A. Cirke

Armijas sporta klubs (ASK)

308,6

31 m

28.02.1937. Sigulda

1.

Oto Kalējs

US

340,3

38,0 m,

38,5 m, 37,0 m

2.

Aleksandrs Celms

RSK

332,2

37,0 m,

36,0 m,

38,0 m

3.

Jānis Meņģelis

Latvijas Vanagu Siguldas novads

285,6

27,5 m,

29,0 m,

34,0 m

23.01.1938. Sigulda (15 dalībnieki)

1.

Aleksandrs Celms

RSK

222,8

42,0 m,

41,0 m

2.

Visvaldis Brodelis

10. Cēsu aizsargu pulka sporta klubs

216,1

3.

Kurts Liberts

212,5

Sacensībās piedalījās arī Somijas sportists Heiki Hovi (Heikki Hovi), kurš ieguva 223,9 punktus, izpildot 38,0 m un 46,0 m tālus lēcienus.

28.01.1940. Sigulda

1.

Visvaldis Brodelis

10. Cēsu aizsargu pulka sporta klubs

337,7

37,0 m,

40,0 m,

44,0 m

2.

Aleksandrs Celms

RSK

310,2

30,0 m,

36,5 m,

39,0 m

3.

Viktors Sils

US

307,0

34,0 m,

34,5 m,

36,0 m

02.02.1941. Sigulda

1.

Aleksandrs Celms

Sarkanās armijas Rīgas nams (SARN; krievu RDKA)

329,2

37,0 m,

39,0 m,

39,5 m

2.

A. Daņilovs

Metāla un elektrotehniskās rūpniecības arodbiedrība (MERSA)

303,0

40,5 m,

25,5 m,

38,0 m

3.

Viktors Sils

Universitātes fizkultūras kolektīvs (UFK)

38,0 m

21.02.1943. Sigulda (astoņi dalībnieki)

1.

Aleksandrs Celms

RSK

147,7

31,0 m,

33,5 m,

33,5 m

2.

K. Bērziņš

Siguldas Sporta biedrība

141,9

30,5 m,

31,5 m

3.

Visvaldis Brodelis

CSB

140,8

29,0 m,

33,5 m

19.02.1944. Gaiziņkalns (četri dalībnieki)

1.

Viktors Zakovičs

Latvijas Sporta biedrība (LSB)

205,4

25,5 m,

20,0 m,

21,0 m

2.

Tobiass Ozoliņš

Valmieras Sporta biedrība

198,2

20,0 m,

19,0 m,

21,0 m

3.

Kuročkins

RSK

177,2

18,5 m,

19,0 m,

18,5 m

1945. gads. Šmerlis (Rīga)

1.

Aleksandrs Celms

“Dinamo”

290

17,0 m,

18,0 m

2.

Laimonis Vējiņš

“Dinamo”

16,0 m,

16,0 m

3.

J. (C.?) Zaļkalns

“Dinamo”

16,0 m,

16,0 m

1947. gads. Cēsis (12 dalībnieki)

1.

Aleksandrs Celms

“Dinamo”

151,5

30,0 m

2.

Viktors Zakovičs

147,5

3.

Tobiass Ozoliņš

143,0

12.02.1948. Cēsis

1.

Viktors Zakovičs

LPSR Fiziskās kultūras institūta sporta klubs (LVFKI SK)

148,5

29,0 m

2.

Jānis Meņģelis

“Daugava”

149,0

3.

Jānis Tirāns

LVFKI SK

141,0

1950. gads. Gaiziņkalns (21 dalībnieks)

1.

Viktors Zakovičs

LVFKI SK

148,5

29,0 m

2.

Jānis Meņģelis

“Daugava”

149,0

3.

Jānis Tirāns

LVFKI SK

141,0

11.02.1951. Sigulda

1.

Aleksandrs Celms

Rīga

224,1

45,0 m,

47,0 m

2.

Viktors Zakovičs

221,4

44,5 m,

44,0 m

3.

Tobiass Ozoliņš

198,9

37,5 m,

38,0 m

09.03.1952. Sigulda

1.

Tobiass Ozoliņš

“Daugava”

38,0 m

2.

Viktors Zakovičs

“Spartaks”

3.

Aleksandrs Celms

“Daugava”

08.02.1953. Sigulda (19 dalībnieki)

1.

Aleksandrs Celms

“Rīga I”

218,0

38,5 m

2.

Tobiass Ozoliņš

“Rīga I”

215,7

3.

Uldis Krievāns

“Rīga II”

208,8

01.03.1954. Sigulda (23 dalībnieki)

1.

Tobiass Ozoliņš

“Daugava”

201,4

39 m

2.

Aleksandrs Celms

“Daugava”

199,4

38 m

3.

Ivars Meldris

“Daugava”

186,8

38 m

06.02.1955. Sigulda (vismaz 12 dalībnieki)

1.

Vladimirs Volkovs

LVFKI SK

215,7

40,5 m,

37,5 m

2.

Ivars Meldris

Cēsis

205,8

37,5 m,

39,5 m

3.

Aleksandrs Celms

“Daugava”

202,1

02.1956. Sigulda

1.

Aleksandrs Celms

“Daugava”

210,0

37,5 m, 39,0 m

2.

Kārlis Aizupietis

“Vārpa”

205,9

39,5 m,

38,0 m

3.

Ivars Meldris

“Daugava”

202,6

38,0 m,

37,5 m

09.02.1957. Gaiziņkalns (11 dalībnieki)

1.

Aleksandrs Celms

“Daugava”

211,0

29,5 m

2.

Uldis Krievāns

“Dinamo”

194,5

25,5 m

3.

Vladimirs Volkovs

LVFKI SK

191,5

25,5 m

31.01.1958. Sigulda (20 dalībnieki)

1.

Uldis Krievāns

“Dinamo”

182,0

2.

Aleksandrs Celms

“Daugava”

171,8

3.

Ivans Kurkasovs

“Daugava”

169,9

11.02.1959. Sigulda (38 dalībnieki)

1.

Juris Grīnbergs

“Vārpa”

205,3

42,0 m,

43,5 m

2.

Ēriks Drīliņš

LVFKI SK

205,2

40,5 m,

43,5 m

3.

Jānis Kalniņš

“Vārpa”

189,9

41,5 m, 40,5 m

1960. gads. Sigulda (37 dalībnieki)

1.

Ēriks Drīliņš

Rīgas pilsētas Proletāriešu rajons

199,8

35,5 m,

37,0 m

2.

Juris Grīnbergs

Cēsis

199,6

35,5 m, 38,5 m

3.

Eduards Kolidzejs

Sigulda

197,6

36,5 m, 35,0 m

1962. gads. Sigulda (18 dalībnieki)

1.

Ēriks Drīliņš

“Vārpa”

219,0

51,5 m,

50,5 m

2.

Juris Grīnbergs

“Vārpa”

188,9

40,5 m,

42,5 m

3.

Mārcis Melderis

“Vārpa”

186,7

41,5 m,

40,5 m

22.03.1963. Sigulda (12 dalībnieki)

1.

Ēriks Drīliņš

“Vārpa”

250,0

54 m

2.

Ivars Pāvuliņš

“Vārpa”

237,0

3.

Agris Laķis

“Daugava”

198,9

08.02.1964. Pļaviņas (13 dalībnieki)

1.

Ēriks Drīliņš

Rīgas rajons

270,5

55,0 m, 55,5 m

2.

Ivars Pāvuliņš

Talsu rajons

220,5

55,0 m,

49,0 m

3.

Tālis Pāvuliņš

Rīgas pilsētas Ļeņingradas rajons

207,2

44,5 m,

48,5 m

03.1965. Pļaviņas

1.

Germans Počjokins

“Dinamo” (Daugavpils)

231,1

57,5 m,

57 m

2.

Pēteris Daniels

201,2

53 m

53 m

3.

Ēriks Drīliņš

197,4

56,5 m,

55,5 m

06.‒09.02.1966. Pļaviņas (25 dalībnieki)

1.

Ivars Pāvuliņš

Talsu rajons

215,5

52,5 m,

52,0 m

2.

Tālis Pāvuliņš

Rīgas pilsētas Proletāriešu rajons

215,2

52,0 m,

53,0 m

3.

Ēriks Drīliņš

Rīgas rajons

205,9

51,5 m,

51,0 m

03.02.1967. Sigulda. Lielais tramplīns

1.

Tālis Pāvuliņš

Rīgas rajons

223,75

65,5 m,

66,0 m

2.

Ivars Pāvuliņš

Talsu rajons

213,0

62,5 m,

67,0 m

3.

Ēriks Drīliņš

Rīgas rajons

211,2

65,0 m,

65,5 m

1968. gads. Pļaviņas

1.

Tālis Pāvuliņš

Rīgas rajons

225,0

60,5 m,

60,5 m

2.

Heiki Lēmets (Heiki Leemet)

ASK

216,9

3.

Tenu Haljands (Tõnu Haljand)

ASK

216,3

22.‒23.02.1969. Sigulda

Lielais tramplīns

1.

Tālis Pāvuliņš

Rīgas rajons

245,7

57,0 m, 57,5 m

2.

A. Stepanovs

Rīgas pilsētas Maskavas rajons

194,5

49,5 m, 48,0 m

3.

Ivars Pāvuliņš

Talsu rajons

191,5

48,5 m,

47,5 m

Mazais tramplīns

1.

Tālis Pāvuliņš

Rīgas rajons

225,6

39,5 m,

40,0 m

2.

Vambola Leiuss (Vambola Leius)

ASK

198,9

3.

Ivars Pāvuliņš

Talsu rajons

186,1

07.‒08.02.1970. Pļaviņas

Lielais tramplīns 08.02.

1.

Heiki Lēmets

ASK

189,4

53,5 m, 54,5 m

2.

Tālis Pāvuliņš

Rīgas rajons

3.

Ivars Pāvuliņš

Talsu rajons

Mazais tramplīns 07.02.

1.

Heiki Lēmets

ASK

227,8

25,5 m

2.

Ivans Afanasjevs

ASK

222,8

3.

Pēteris Daniels

“Vārpa”

218,8

14.03.1971. Pļaviņas

Lielais tramplīns

1.

Tālis Pāvuliņš

Rīgas rajons

230,7

57,5 m, 57,0 m

2.

Ivars Pāvuliņš

Talsu rajons

171,8

50,0 m, 51,0 m

3.

Oivo Jello (Oivo Jöllo)

ASK

171,8

50,0 m,

50,5 m

05.02.1972. Tukums, Milzkalne

Lielais tramplīns

1.

Tālis Pāvuliņš

“Vārpa”

230,7

35,0 m,

34,0 m

2.

Ēriks Drīliņš

207,6

32,5 m,

32,5 m

3.

Valērijs Kaķītis

200,08

30,5 m, 30,5 m

16.03.1973. Otepē (Igaunijas PSR)

Lielais tramplīns

1.

Garijs (Gavriils) Jakovļevs

“Vārpa”

2.

Tālis Pāvuliņš

Rīgas rajons

3.

Pēteris Voitjuļs

Stučkas rajons

Mazais tramplīns

1.

Tālis Pāvuliņš

Rīgas rajons

2.

Pēteris Voitjuļs

Stučkas rajons

3.

Garijs (Gavriils) Jakovļevs

“Vārpa”

08.‒09.02.1974. Pļaviņas, Mežezera apkārtne

Lielais tramplīns

1.

Tālis Pāvuliņš

Rīgas rajons

200,9

57,5 m, 57,0 m

2.

Valērijs Kaķītis

Rīgas rajons

175,1

3.

Garijs (Gavriils) Jakovļevs

Ogres rajons

163,5

Mazais tramplīns

1.

Tālis Pāvuliņš

Rīgas rajons

174,2

2.

Valērijs Kaķītis

Rīgas rajons

150,7

3.

Garijs (Gavriils) Jakovļevs

Ogres rajons

140,5

Četru tramplīnu turnejas parāde Talsos. 1964. gads.

Četru tramplīnu turnejas parāde Talsos. 1964. gads.

Fotogrāfs Pēteris Mārtinsons. Avots: Tāļa Pāvuliņa privātais arhīvs.

Brāļi Mihails (nr. 235) un Garijs (nr. 242) Jakovļevi un brāļi Tālis (nr. 237) un Ivars (nr. 245) Pāvuliņi pēc Tāļa Pāvuliņa uzvaras Četru tramplīnu turnejas Talsu posmā.

Brāļi Mihails (nr. 235) un Garijs (nr. 242) Jakovļevi un brāļi Tālis (nr. 237) un Ivars (nr. 245) Pāvuliņi pēc Tāļa Pāvuliņa uzvaras Četru tramplīnu turnejas Talsu posmā.

Fotogrāfs Pēteris Mārtinsons. Avots: Tāļa Pāvuliņa privātais arhīvs.

1967. gada LPSR čempionāta tramplīnlēkšanā 2. vietas ieguvējs Ivars Pāvuliņš. Sigulda.

1967. gada LPSR čempionāta tramplīnlēkšanā 2. vietas ieguvējs Ivars Pāvuliņš. Sigulda.

Fotogrāfs Pēteris Mārtinsons. Avots: Tāļa Pāvuliņa privātais arhīvs. 

Germans Počjokins Četru tramplīnu turnejā Otepē. Igaunija, 1969. gads.

Germans Počjokins Četru tramplīnu turnejā Otepē. Igaunija, 1969. gads.

Fotogrāfs Tālis Pāvuliņš. Avots: Tāļa Pāvuliņa privātais arhīvs. 

No kreisās: Vasilijs Drozdovs, Ēriks Drīliņš, Garijs Jakovļevs, Ivans Afanasjevs, Mihails Jakovļevs (treneris), Germans Počjokins un Tālis Pāvuliņš ar BSB "Vārpa" karogu pēc uzvaras PSRS arodbiedrību čempionātā Kavgolovā, Ļeņingradas apgabalā. 1969. gads.

No kreisās: Vasilijs Drozdovs, Ēriks Drīliņš, Garijs Jakovļevs, Ivans Afanasjevs, Mihails Jakovļevs (treneris), Germans Počjokins un Tālis Pāvuliņš ar BSB "Vārpa" karogu pēc uzvaras PSRS arodbiedrību čempionātā Kavgolovā, Ļeņingradas apgabalā. 1969. gads.

Fotogrāfs Pēteris Mārtinsons. Avots: Tāļa Pāvuliņa privātais arhīvs.

Garijs Jakovļevs Siguldas mākslīgā seguma tramplīnlēkšanas trasē. 1968. gads.

Garijs Jakovļevs Siguldas mākslīgā seguma tramplīnlēkšanas trasē. 1968. gads.

Fotogrāfs Artūrs Kaža. Avots: Tāļa Pāvuliņa privātais arhīvs.

Nozīmīgākās organizācijas

Nozīmīgākā organizācija tramplīnlēkšanā ir Latvijas Slēpošanas federācija (līdz 2016. gada 22. septembrim ‒ Latvijas Slēpošanas savienība).

Padomju okupācijas laikā norises slēpošanas sporta veidos koordinēja divas federācijas ‒ Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas (LPSR) Distanču slēpošanas un biatlona federācija un LPSR Frīstaila un kalnu slēpošanas federācija.

Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas 1992. gadā tika atjaunota Latvijas Slēpošanas savienības darbība, un tajā pašā gadā tā tika apstiprināta par Starptautiskās Slēpošanas federācijas biedru (Fédération internationale de ski et de snowboard, FIS).

Biedrība “Ogres stils” dibināta 2007. gadā ar mērķi atjaunot un attīstīt Latvijā tramplīnlēkšanu un ziemeļu divcīņu. Biedrības dibinātājs un vadītājs ir M. Krūze. 2013. gadā biedrība sāka attīstīt jaunu ‒ lielākas jaudas ‒ tramplīnu kompleksu Ikšķiles novada Krūzes kalnā. Pēc administratīvi teritoriālās reformas, Ikšķilei apvienojoties ar Ogres novadu, tramplīnu projekta attīstību pārņēma Ogres novada pašvaldība.

Arī biedrība “Lidojošais slēpotājs” (2006) dibināta ar mērķi atjaunot un attīstīt Latvijā tramplīnlēkšanu un ziemeļu divcīņu. Biedrības dibinātājs un vadītājs ir Agris Kumeliņš. Sākotnēji (no 2007. līdz 2014. gadam) sporta klubs atradās Kaķīšos, Siguldā. 2014. gadā ar Siguldas pašvaldības lēmumu tramplīni tika nojaukti. 2017. gadā, meklējot risinājumu, lai turpinātu darboties, klubs panāca vienošanos ar Fischer slēpošanas centru Siguldā par triju mazo tramplīnu būvniecību trases teritorijā.

Nozīmīgākie sportisti

O. Kalējs ir viens no tramplīnlēkšanas aizsācējiem Latvijā. Viņš ir Latvijas pirmais čempions tramplīnlēkšanā, titulu izcīnot 1933. gada 5. februārī Cēsīs notikušajās sacensībās. Par tramplīnlēkšanas aizsācēju Latvijā uzskatāms arī Aleksandrs Celms. Viņš 1933. gadā tramplīnlēkšanas sacensībās izcīnīja 3. vietu. Līdz 1961. gadam vairākas reizes bijis Latvijas čempions. Ēriks Drīliņš ir daudzkārtējais LPSR čempions tramplīnlēkšanā un ziemeļu divcīņā.

T. Pāvuliņš sacensībās piedalījies no 1963. līdz 1978. gadam. 1969. gadā pārstāvēja PSRS arodbiedrību izlases komandu vairākās starptautiskajās sacensībās. Piedalījies treniņnometnēs, PSRS izlases sastāvā gatavojoties uz Saporo olimpiskajām spēlēm. Viņš ir 1968. un 1971. gada Baltijas 4. tramplīnu sacensību uzvarētājs. 16 reizes izcīnījis čempiona titulu ziemas un vasaras LPSR čempionātā ziemeļu divcīņā un tramplīnlēkšanā. Pārstāvēja Latviju trijās PSRS tautu, kā arī arodbiedrību ziemas spartakiādēs.

Š. Šķēle bija aktīva sportiste no 2007. līdz 2017. gadam. Viņa ir pašreizējā Latvijas rekorda īpašniece sievietēm un pirmā, kas startēja FIS ranga sacensībās un ieguva FIS reitinga punktus ‒ 2013. gada septembrī Š. Šķēle piedalījās FIS rīkotajās sacensībās “FIS cup”, izcīnot 12. un 9. vietu.

Ievērojamākie darbinieki

Nozīmīgu ieguldījumu sporta veida attīstībā sniedzis treneris M. Jakovļevs, arī M. Krūze, A. Kumeliņš, kas kopā ar kolēģi un tramplīnlēkšanas treneri Agnesi Amoliņu trenē bērnus un jauniešus Siguldā, trenere, tramplīnlēkšanas un ziemeļu divcīņas darba grupas vadītāja Latvijas Slēpošanas federācijā Margarita Sokolova. Viņa kopš 2019. gada ir arī FIS tehniskā delegāte ziemeļu divcīņā. Nozīmīga bijusi arī Latvijas Slēpošanas federācijas kādreizējā prezidenta Vaira Brīzes darbība. Viņa prezidēšanas laikā 2006. gadā tramplīnlēkšana tika atjaunota arī kā sporta veids Latvijas Slēpošanas savienības sastāvā. 

Multivide

Ivars Pāvuliņš LPSR čempionātā tramplīnlēkšanā ieguva 2. vietu. Sigulda, 1963. gads.

Ivars Pāvuliņš LPSR čempionātā tramplīnlēkšanā ieguva 2. vietu. Sigulda, 1963. gads.

Fotogrāfs Tālis Pāvuliņš. Avots: Tāļa Pāvuliņa privātais arhīvs.

1964. gada Rīgas atklātā čempionāta tramplīnlēkšanā 1. vietas ieguvējs Tālis Pāvuliņš. Sigulda.

1964. gada Rīgas atklātā čempionāta tramplīnlēkšanā 1. vietas ieguvējs Tālis Pāvuliņš. Sigulda.

Fotogrāfs Pēteris Mārtinsons. Avots: Tāļa Pāvuliņa privātais arhīvs.

Četru tramplīnu turnejas parāde Talsos. 1964. gads.

Četru tramplīnu turnejas parāde Talsos. 1964. gads.

Fotogrāfs Pēteris Mārtinsons. Avots: Tāļa Pāvuliņa privātais arhīvs.

Brāļi Mihails (nr. 235) un Garijs (nr. 242) Jakovļevi un brāļi Tālis (nr. 237) un Ivars (nr. 245) Pāvuliņi pēc Tāļa Pāvuliņa uzvaras Četru tramplīnu turnejas Talsu posmā.

Brāļi Mihails (nr. 235) un Garijs (nr. 242) Jakovļevi un brāļi Tālis (nr. 237) un Ivars (nr. 245) Pāvuliņi pēc Tāļa Pāvuliņa uzvaras Četru tramplīnu turnejas Talsu posmā.

Fotogrāfs Pēteris Mārtinsons. Avots: Tāļa Pāvuliņa privātais arhīvs.

1967. gada LPSR čempionāta tramplīnlēkšanā 2. vietas ieguvējs Ivars Pāvuliņš. Sigulda.

1967. gada LPSR čempionāta tramplīnlēkšanā 2. vietas ieguvējs Ivars Pāvuliņš. Sigulda.

Fotogrāfs Pēteris Mārtinsons. Avots: Tāļa Pāvuliņa privātais arhīvs. 

Germans Počjokins Četru tramplīnu turnejā Otepē. Igaunija, 1969. gads.

Germans Počjokins Četru tramplīnu turnejā Otepē. Igaunija, 1969. gads.

Fotogrāfs Tālis Pāvuliņš. Avots: Tāļa Pāvuliņa privātais arhīvs. 

No kreisās: Vasilijs Drozdovs, Ēriks Drīliņš, Garijs Jakovļevs, Ivans Afanasjevs, Mihails Jakovļevs (treneris), Germans Počjokins un Tālis Pāvuliņš ar BSB "Vārpa" karogu pēc uzvaras PSRS arodbiedrību čempionātā Kavgolovā, Ļeņingradas apgabalā. 1969. gads.

No kreisās: Vasilijs Drozdovs, Ēriks Drīliņš, Garijs Jakovļevs, Ivans Afanasjevs, Mihails Jakovļevs (treneris), Germans Počjokins un Tālis Pāvuliņš ar BSB "Vārpa" karogu pēc uzvaras PSRS arodbiedrību čempionātā Kavgolovā, Ļeņingradas apgabalā. 1969. gads.

Fotogrāfs Pēteris Mārtinsons. Avots: Tāļa Pāvuliņa privātais arhīvs.

Garijs Jakovļevs Siguldas mākslīgā seguma tramplīnlēkšanas trasē. 1968. gads.

Garijs Jakovļevs Siguldas mākslīgā seguma tramplīnlēkšanas trasē. 1968. gads.

Fotogrāfs Artūrs Kaža. Avots: Tāļa Pāvuliņa privātais arhīvs.

Tālis Pāvuliņš Siguldas mākslīgā seguma tramplīnlēkšanas trasē. 1970. gads.

Tālis Pāvuliņš Siguldas mākslīgā seguma tramplīnlēkšanas trasē. 1970. gads.

Fotogrāfs Artūrs Kaža. Avots: Tāļa Pāvuliņa privātais arhīvs. 

Ivars Pāvuliņš LPSR čempionātā tramplīnlēkšanā ieguva 2. vietu. Sigulda, 1963. gads.

Fotogrāfs Tālis Pāvuliņš. Avots: Tāļa Pāvuliņa privātais arhīvs.

Izmantošanas tiesības
Skatīt oriģinālu

Saistītie šķirkļi

  • tramplīnlēkšana

Autora ieteiktie papildu resursi

Tīmekļa vietnes

  • Latvijas Slēpošanas federācija
  • Tramplīnlēkšanas arhīvs (Skisprungschanzen Archiv). Latvija

Margarita Sokolova "Tramplīnlēkšana Latvijā". Nacionālā enciklopēdija. (skatīts 27.09.2023)

Kopīgot


Kopīgot sociālajos tīklos


URL

Šobrīd enciklopēdijā ir 4047 šķirkļi,
un darbs turpinās.
  • Par enciklopēdiju
  • Padome
  • Nozaru redakcijas kolēģija
  • Ilustrāciju redakcijas kolēģija
  • Redakcija
  • Sadarbības partneri
  • Atbalstītāji
  • Sazināties ar redakciju

© Latvijas Nacionālā bibliotēka, 2023. © Tilde, izstrāde, 2023. © Orians Anvari, dizains, 2023. Autortiesības, datu aizsardzība un izmantošana