Riksdāgu ievēl Zviedrijas pilsoņi, kas sasnieguši vismaz 18 gadu vecumu, uz četriem gadiem vispārīgās, vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās un proporcionālās vēlēšanās. Riksdāgā var ievēlēt pilntiesīgu Zviedrijas pilsoni, kurš ir vismaz 18 gadus vecs. Riksdāga vēlēšanām Zviedrijas teritorija tiek sadalīta 29 vēlēšanu apgabalos, un katrā apgabalā ievēlamo Riksdāga deputātu skaitu nosaka proporcionāli apgabala vēlētāju skaitam. Riksdāga vēlēšanu norisi sagatavo un vada Vēlēšanu pārvalde (Valnämnden). Riksdāga vēlēšanas notiek septembra otrajā svētdienā, un tajās var piedalīties visi Zviedrijas pilsoņi, arī tie, kuri atrodas vai dzīvo ārpus Zviedrijas. Balsošana notiek par iesniegtajiem Riksdāga deputātu kandidātu sarakstiem. Lai piedalītos deputātu vietu sadalē, partijai ir jāpārvar vēlēšanu barjera, tas ir, partijai ir jāsaņem vismaz 4 % no nodoto balsu kopskaita. Šim noteikumam ir izņēmums, proti, ja partijas nacionālais rezultāts ir zem 4 % barjeras, bet ja partijas saraksts ir saņēmis vismaz 12 % no nodoto balsu kopskaita atsevišķā vēlēšanu apgabalā, tad partija var piedalīties deputātu vietu sadalē šajā vēlēšanu apgabalā. Kopš 1998. gada Riksdāga vēlēšanām katram vēlētājam ir tiesības, izdarot atzīmi (ievelkot krustiņu), īpaši atbalstīt viena kandidāta ievēlēšanu. 310 no kopumā 349 deputātiem ir tā saucamie pastāvīgie mandāti, kas tiek sadalīti 29 vēlēšanu apgabalos, un 39 mandāti (dēvēti par izlīdzināšanas mandātiem) tiek sadalīti pēc vēlēšanām, lai proporcionālāk atspoguļotu par partijām nodoto balsu samēru. Jaunievēlētais Riksdāgs sanāk uz pirmo sēdi piecpadsmitajā dienā pēc vēlēšanām, bet ne agrāk kā ceturtajā dienā pēc vēlēšanu rezultātu pasludināšanas. Riksdāga pirmajā sēdē tiek vispirms uzklausīts Vēlēšanu pārskata pārvaldes ziņojumu par vēlēšanu norises pareizību un norises vai vēlēšanu rezultātu apstrīdētajiem gadījumiem, un pēc tam tiek izsaukti visi apstiprinātie Riksdāga deputāti. Riksdāga vecākais (ålderspresident), proti, tas deputāts, kurš ieņēmis savu amatu visilgāk no visiem ievēlētajiem deputātiem, vada Riksdāga priekšsēdētāja (talman) un tā trīs vietnieku vēlēšanas. Riksdāga priekšsēdētāja amats ir īpaši svarīgs Zviedrijas parlamentārajā iekārtā, jo tieši šī vēlētā amatpersona pēc sarunām ar Riksdāgā pārstāvētajām partijām izvirza premjerministra kandidātu. Saskaņā ar Zviedrijas Valsts iekārtas aktu, pret esošo vai bijušo Riksdāga deputātu nedrīkst izvirzīt apsūdzību par izteikumiem vai darbībām, kuras ir saistītas ar deputāta pienākumu pildīšanu, ja Riksdāgs nav piekritis apsūdzības izvirzīšanai ar vismaz piecām sestdaļām balsojušo deputātu. Bez šādas Riksdāga piekrišanas ir aizliegts aizturēt vai apcietināt esošo vai bijušo deputātu vai to atturēt no ceļošanas valstī saistībā ar tā izteikumiem vai darbībām, kuras ir saistītas ar deputāta pienākumu pildīšanu. Ja deputāts tiek turēts aizdomās par kādu citu noziegumu, tad likuma normas par aizturēšanu un apcietināšanu var tikt piemērotas tikai tad, ja deputāts ir atzinis savu vainu vai aizturēts, izdarot noziegumu, vai ja par noziegumu ir paredzēts bargāks sods nekā vismaz divu gadu cietumsods. Kopš vispārīgo un vienlīdzīgo vēlēšanu ieviešanas 1919. gadā Zviedrijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija (sociāldemokrāti, Sveriges socialdemokratiska arbetarpartiet) ir bijusi dominējošā partija Riksdāgā, lai arī tā guva absolūto vairākumu Riksdāgā tikai pēc vēlēšanām 1940. gadā (53,8 %) un 1968. gadā (50,1 %). Vēlētāju atbalsts sociāldemokrātiem pēdējo 30 gadu laikā ir būtiski samazinājies no 45,3 % 1994. gadā līdz 28,3 % 2018. gadā. Konservatīvā partija (konservatīvie, Moderata samlingspartiet), Centra partija (Centerpartiet), Liberālā partija (Liberalerna) vēsturiski ir bijuši sociāldemokrātu galvenie politiskie konkurenti. Kreisā partija (Vänsterpartiet) vēsturiski lielākoties ir atbalstījusi sociāldemokrātu valdības un to īstenoto politiku. Kopš 20. gs. 80. gadiem zviedru partiju sistēma ir piedzīvojusi būtiskas izmaiņas, jo Riksdāgā iekļuva Vides partija (Miljöpartiet), Kristīgi demokrātiskā partija (Kristdemokraterna) un Zviedrijas Demokrātu partija (Sverigedemokraterna).