Vēlēšanu tiesības un tiesības piedalīties valsts pārvaldē iedalās aktīvajās un pasīvajās vēlēšanu tiesībās. Aktīvās vēlēšanu tiesības nozīmē tiesības piedalīties vēlēšanu procesā kā vēlētājam, savukārt pasīvās – kā kandidātam. Valstīm ir pozitīvs pienākums nodrošināt abu tiesību ievērošanu. Vēlēšanu tiesības un tiesības piedalīties valsts pārvaldē atšķirībā no citām pilsoniskajām un politiskajām tiesībām ir rezervētas valstu pilsoņiem. Papildu tiesībām piedalīties vēlēšanās šīs tiesības iekļauj tiesības uz vienlīdzīgu pieeju valsts dienesta amatiem.
Vēlēšanu tiesības un tiesības piedalīties valsts pārvaldē nav absolūtas tiesības, un valstis var tās ierobežot, piemēram, nosakot minimālo vecumu, no kāda persona var balsot. Ierobežojumiem tomēr ir jābūt proporcionāliem; tie nedrīkst būt patvaļīgi vai iejaukties personu tiesībās brīvi paust viedokli.
Starptautiskie dokumenti neparedz vienu īpašu vēlēšanu sistēmu, kura būtu jāievieš, lai īstenotu attiecīgās tiesības. Tajā pašā laikā vēlēšanu tiesību un tiesības piedalīties valsts pārvaldē standarti pieprasa, lai vēlēšanas būtu periodiskas, brīvas, aizklātas un īstenotas tādos apstākļos, kas pieļauj iespēju vēlētājiem brīvi paust savu gribu.
Vēlēšanu tiesības un tiesības piedalīties valsts pārvaldē ir iekļautas lielākajā daļā Apvienoto Nāciju Organizācijas (United Nations) pamatdokumentos: Vispārējā cilvēktiesību deklarācijā (Universal Declaration of Human Rights), Starptautiskajā paktā par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām (International Covenant on Civil and Political Rights), Konvencijā par jebkuras sieviešu diskriminācijas izskaušanu (Convention on the Elimination of All Forms of Discrimination Against Women), Konvencijā par personu ar invaliditāti tiesībām (Convention on the Rights of Persons with Disabilities) un citos dokumentos. Tāpat vēlēšanu tiesības un tiesības piedalīties valsts pārvaldē ir garantētas virknē reģionālo cilvēktiesību pamatdokumentu: Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas Pirmajā protokolā (First Protocol to the Convention for the Protection of Human Rights and Fundamental Freedoms), Amerikas cilvēktiesību konvencijā (American Convention on Human Rights) un Āfrikas Cilvēku un tautu tiesību hartā (African Charter on Human and Peoples’ Rights).