Harta nosaka reģionālo cilvēktiesību aizsardzības standartu Āfrikas kontinentā, līdzīgi kā Eiropā to nosaka 04.11.1950. Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija (Convention for the Protection of Human Rights and Fundamental Freedoms) un Amerikā 22.11.1969. Amerikas Cilvēktiesību konvencija (American Convention on Human Rights). Hartu 27.06.1981. pieņēma Āfrikas Vienotības organizācija (Organization of African Unity; mūsdienās Āfrikas Savienība, African Union); spēkā kopš 21.10.1986. Hartu ratificējušas visas 54 Āfrikas Savienības dalībvalstis. Hartā ietvertas gan pilsoniskās un politiskās tiesības, gan ekonomiskās, sociālās un kultūras tiesības, kā arī solidaritātes tiesības. Harta ne tikai nosaka cilvēku un tautu tiesības, bet arī pienākumus, piemēram, maksāt nodokļus.

Āfrikas Cilvēku un tautu tiesību hartai pievienots protokols par sieviešu tiesību aizsardzību (spēkā kopš 25.11.2005.). Protokols nosaka, piemēram, minimālo precību vecumu – 18 gadi, un aizliegumu veikt sieviešu ģenitāliju izkropļošanu, kas ir izplatīta tradīcija Āfrikas tautu kultūrā. Protokola dalībvalstīm jāsniedz periodiski ziņojumi par protokolā ietverto tiesību ievērošanu. Harta nosaka Āfrikas Cilvēku un tautu tiesību komisijas (African Commission on Human and Peoples' Rights) izveidi. Komisijas uzdevumi ir veicināt un uzraudzīt hartā ietverto tiesību aizsardzību, kā arī veikt hartas interpretāciju.

Hartai pievienots protokols (spēkā kopš 25.01.2004.), kas nosaka Āfrikas Cilvēku un tautu tiesību tiesas (African Court on Human and Peoples' Rights) izveidi. Tiesas pamatuzdevums sadarbībā ar Komisiju ir uzraudzīt hartā ietverto tiesību aizsardzību. Hartā iekļautas arī tiesības uz dzīvību.