AizvērtIzvēlne
Sākums
Atjaunots 2022. gada 20. septembrī
Māris Burbergs

Āfrikas Cilvēku un tautu tiesību tiesa

(angļu African Court on Human and Peoples' Rights, franču Cour africaine des droits de homme et des peuples)
starptautiska reģionālā cilvēktiesību tiesa

Saistītie šķirkļi

  • Āfrikas Cilvēku un tautu tiesību harta
  • Āfrikas Cilvēku un tautu tiesību komisija
  • cilvēktiesības

Satura rādītājs

  • 1.
    Kopsavilkums
  • Saistītie šķirkļi
  • Ieteicamā literatūra
  • Kopīgot
  • Izveidot atsauci
  • Drukāt

Satura rādītājs

  • 1.
    Kopsavilkums

Tās pamatuzdevums ir uzraudzīt tiesību aizsardzību, kas ietvertas Āfrikas Cilvēku un tautu tiesību hartā (African Charter on Human and Peoples' Rights).

Izveidota, balstoties uz protokolu (spēkā kopš 25.01.2004.), kas pievienots hartai. Tiesneši deva zvērestu 02.07.2006. Tiesa atrodas Arušā, Tanzānijā. Sastāv no 11 tiesnešiem, kurus ievēlē uz sešiem gadiem ar tiesībām tikt pārvēlētiem vienu reizi. Tiesnešus ievēlē Āfrikas Savienības valstu un valdību vadītāju asambleja (African Union Assembly of Heads of State and Government) no protokolu ratificējušo valstu izvirzītajiem kandidātiem. Kandidātiem jābūt atzītiem juristiem cilvēku un tautu tiesību jomā un ar nevainojamu reputāciju.

Sūdzību Āfrikas Cilvēku un tautu tiesību tiesā var iesniegt pret protokola dalībvalstīm. Ar sūdzību vērsties tiesā var Āfrikas Cilvēku un tautu tiesību komisija (African Commission on Human and Peoples' Rights), protokola dalībvalstis un Āfrikas starpvaldību organizācijas. Indivīdi un nevalstiskās organizācijas var vērsties ar sūdzību tiesā tad, ja protokola dalībvalsts ir papildus deklarējusi, ka atzīst Āfrikas Cilvēku un tautu tiesību tiesas jurisdikciju pieņemt sūdzības nepastarpināti no indivīdiem un nevalstiskajām organizācijām. Ja šāda deklarācija nav iesniegta, indivīda vai nevalstiskās organizācijas sūdzība var tik nodota izskatīšanai tiesā pēc tam, kad sūdzību ir izskatījusi Āfrikas Cilvēku un tautu tiesību komisija. Šādā gadījumā indivīdi un nevalstiskās organizācijas tieši nepiedalās sūdzības izskatīšanā tiesā. Sūdzība tiek izskatīta, balstoties uz komisijas sagatavotu ziņojumu.

01.07.2008. Āfrikas Savienība pieņēma protokolu, kas nosaka Āfrikas Cilvēku un tautu tiesību tiesas apvienošanu ar Āfrikas Savienības Tiesu (Court of Justice of African Union). Protokols stāsies spēkā, kad to būs ratificējušas 15 Āfrikas Savienības dalībvalstis. 01.04.2016. protokolu ratificējušas piecas valstis.

Saistītie šķirkļi

  • Āfrikas Cilvēku un tautu tiesību harta
  • Āfrikas Cilvēku un tautu tiesību komisija
  • cilvēktiesības

Autora ieteiktie papildu resursi

Ieteicamā literatūra

  • Abdulgawi, A. Y. and F. Ouguergouz, L'Union africaine: Cadre juridique et institutionnel: Manuel sur l'organisation panafricaine, Paris, Pedone, 2013.
  • Ankumah, E. A., African Commission on Human and Peoples' Rights, The Hague, Kluwer, 1996.
  • Bösl, A. and J. Diescho, Human Rights in Africa. Legal perspectives on their protection and promotion, Windhoek, Macmillan Education Namibia, 2009.
  • De Schutter, O., International Human Rights Law: Cases, Materials, Commentary, 2nd edn., Cambridge, Cambridge University Press, 2014.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Jallow, H. B., The Law of the African (Banjul) Charter on Human and People's Rights, Victoria,Trafford Publishing, 2007.
  • Malcolm, E. and R. Murray, (eds.), The African Charter on Human and Peoples' Rights: The System in Practice 1986–2006, 2nd edn., New York, Cambridge University Press, 2011.
  • Murray, R. and E. Malcolm (eds.), Documents of the African Commission on Human and Peoples' Rights, Oxford and Portland, Oregon, Hart Publishing, 2001.
  • Murray, R., Human Rights in Africa: From the OAU to the African Union, Cambridge, Cambridge University Press, 2004.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Ouguergouz, F. and H. Sutcliffe, The African Charter on Human and Peoples' Rights: A Comprehensive Agenda for Human Dignity and Sustainable Democracy in Africa, The Hague, London, New York, Martinus Nijhoff Publishers, 2003.
  • Ssenyonjo, M. (ed.), The African Regional Human Rights System: 30 Years After the African Charter on Human and Peoples’ Rights, Leiden, Boston, Martinus Nijhoff Publishers, 2012.
  • Umozurike, O. U., The African Charter on Human and Peoples’ Rights, Hague, Boston, London, Martinus Nijhoff, 1997.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā

Burbergs M. "Āfrikas Cilvēku un tautu tiesību tiesa". Nacionālā enciklopēdija. (skatīts 27.09.2023)

Kopīgot


Kopīgot sociālajos tīklos


URL

Šobrīd enciklopēdijā ir 4047 šķirkļi,
un darbs turpinās.
  • Par enciklopēdiju
  • Padome
  • Nozaru redakcijas kolēģija
  • Ilustrāciju redakcijas kolēģija
  • Redakcija
  • Sadarbības partneri
  • Atbalstītāji
  • Sazināties ar redakciju

© Latvijas Nacionālā bibliotēka, 2023. © Tilde, izstrāde, 2023. © Orians Anvari, dizains, 2023. Autortiesības, datu aizsardzība un izmantošana