Augstskolas dibināšanas mērķis bija Vidzemes reģiona izaugsmes veicināšana, sagatavojot cilvēkresursus ar augstāko izglītību. Vidzemes Augstskolas (ViA) darbības pamatmērķi un uzdevumi tika definēti tās pirmajā satversmē (stājās spēkā 14.09.2001.) un otrajā satversmē (stājās spēkā 12.01.2008., zaudēja spēku 01.06.2022.). ViA galvenais uzdevums ir augstākās izglītības nodrošināšana, sekmējot Vidzemes novada un visas valsts intelektuālo potenciālu, veicināt dažādu zinātnes nozaru attīstību pasaules kontekstā, kā arī ekonomisko, sociālo un politisko attīstību.

ViA attīstības stratēģijā 2016.–2020. gadam (joprojām spēkā) augstskola izvirzījusi trīs stratēģiskās attīstības prioritāros mērķus: izglītība (mūsdienīga un kvalitatīva, pētniecības rezultātos balstīts izglītības piedāvājums, atbilstoši darba tirgus pieprasījumam un prognozēm), zinātne (starptautiskiem kritērijiem atbilstoša pētnieciskā vide un pētījumu rezultāti, kas tiek izmantoti inovācijās, zinātniskās publikācijās, kā arī pētījumu rezultātu pārnese izglītības programmās un tautsaimniecībā), zināšanu pārnese un ideju līderība (ViA un tās partnerinstitūciju zināšanu nodošana sadarbības partneriem, ViA vērtību un ideju popularizēšana, Vidzemes novada intelektuālā līdera lomas uzņemšanās valsts un reģiona izaugsmes veicināšanā).

ViA kā reģionālas augstskolas mērķu un attīstības programmu definēšanā tiek ņemti vērā Vidzemes novada pilsētu un pašvaldību plānošanas dokumenti.

ViA izveide tika pamatota ar nepieciešamību mazināt intelekta aizplūšanu no Vidzemes un veicināt augsti kvalificētu speciālistu sagatavošanu reģiona attīstības vajadzībām, kā arī ar nepieciešamību decentralizēt augstāko izglītību Latvijā (veidojot augstskolas ārpus Rīgas). 1995. gadā tika organizēta ViA izveides darba grupa, kurā ietilpa Izglītības un zinātnes ministrijas, Vidzemes pašvaldību, Ziemeļvalstu Ministru padomes informācijas biroja Rīgā, Lillehammeres Augstskolas (Høgskolen i Lillehammer) Norvēģijā, Ziemeļu institūta Valmierā, kā arī dažādu Vidzemes izglītības iestāžu pārstāvji.

20.12.2000. Ministru kabinets pieņēma lēmumu par ViA dibināšanu ar 01.01.2001., kas nozīmēja 27.09. 1996. dibinātās ViA juridiskā statusa maiņu – no pašvaldības dibinātas augstskolas par valsts dibinātu augstskolu.

Nozīmīgs ViA sasniegums bija starptautiski akreditētas augstskolas statusa iegūšana. Statusu 17.01.2002. apstiprināja Latvijas Augstākās izglītības padome. Akreditētas augstskolas statuss ViA deva tiesības īstenot akreditētās studiju programmas un izsniegt valstiski atzītus diplomus par augstākās izglītības iegūšanu.

ViA mērķtiecīgi darbojas vides jeb Zaļajā virzienā. 2013. gadā ViA kļuva par pirmo augstākās izglītības iestādi Baltijā, kas ieguva Ekoaugstskolas statusu. Ekoaugstskolas statuss tiek piešķirts starptautiskās Apvienoto Nāciju Organizācijas (United Nations) Vides programmas “Ekoskola” ietvaros, kas vērsta, lai izglītības iestādēs pārvaldes aktualizētu jautājumus par vides aizsardzību, videi draudzīgu pārvaldību un uz rīcību orientētu un sociāli atbildīgu vides izglītības procesu. 2021./2022. gadam augstskolai piešķīra Starptautisko Zaļo karogu, kas ir Ekoskolu programmas starptautiskās kvalitātes zīme.

ViA dibināta kā sabiedrība ar ierobežotu atbildību, bet pēc Ministru kabineta lēmumu ar 01.01.2001. ViA ieguva valsts augstskolas statusu. ViA darbojas kā autonoma augstākās izglītības un zinātnes institūcija ar pašpārvaldes tiesībām un ir tiesīga patstāvīgi izstrādāt un īstenot savu stratēģiju, prioritātes, izglītības programmas, patstāvīgi izraudzīties darbiniekus un noteikt budžeta sadalījumu. ViA darbību regulē tādi normatīvie akti kā Latvijas Republikas Satversme, Izglītības likums, Augstskolu likums, Zinātniskās darbības likums, kā arī Boloņas procesa konceptuālās nostādnes. ViA atrodas izglītības un zinātnes ministrijas padotībā.

Izveidojot augstskolu, ViA darbība bija organizēta četrās otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmās: Politikas zinātne, Ekonomika un vadība, Psiholoģija un sabiedriskās attiecības, Tūrisma organizācija un vadība.

Samazinoties studentu skaitam, resursu taupības dēļ 2014.–2016. gadā ViA tika īstenotas un pabeigtas strukturālās reformas, kuru rezultātā izveidoja divas fakultātes – Inženierzinātņu fakultāti un Sabiedrības zinātņu fakultāti. Sabiedrības zinātņu fakultāte izveidota, apvienojot Biznesa vadības un ekonomikas fakultāti, Tūrisma un viesmīlības vadības fakultāti un Sociālo zinātņu fakultāti.

01.09.2014. darbu sāka ViA Zināšanu un tehnoloģiju centrs (ZTC), kurā tika iekļauts līdz tam augstskolā strādājošais Mūžizglītības centrs. ZTC darbības pamatmērķis ir mūžizglītības pieejamības veicināšanu Vidzemes reģionā, Latvijā un ārvalstīs, kā arī ViA intelektuālā potenciāla, tehnoloģiju un inovāciju pārnese uz tautsaimniecību, kas ietver izglītības iestāžu, privātā, valstiskā un nevalstiskā sektora savstarpēju sadarbību, jaunu un ilgtspējīgu pakalpojumu un produktu risināšanu.

15.07.2015. ViA ir piešķirts zinātniskās institūcijas statuss. ViA vienotais pētījumu virziens ir digitālie risinājumi sociālajiem izaicinājumiem, bet pētniecības ilgtermiņa mērķis ir radīt un piemērot jaunas nākamās paaudzes zināšanu sabiedrības tehnoloģijas. Pētniecības darbs ViA tiek īstenots gan fakultātes, gan zinātniskajos institūtos. Veicot iekšēju zinātnisku konsolidāciju, 2015.–2016. gadā ViA diviem zinātniskajiem institūtiem tika mainīts juridiskais statuss, pārveidojot tos no aģentūrām par augstskolas struktūrvienībām. Sociālo, ekonomisko un humanitāro pētījumu institūta galvenie pētnieciski virzieni ir ilgtspējīga tautsaimniecības un zināšanu sabiedrība (tautsaimniecības attīstība un reģionu pārvaldība, cilvēkresursu attīstība un iekļaujoša politika, dabas un kultūras mantojuma izpēte) un komunikācijas ekosistēma un tehnoloģijas. Sociotehnisku sistēmu inženierijas institūta pētījumu virzieni un kompetences ir virtuālās realitātes tehnoloģijas, vizualizācija un datorredze; sociotehnisku sistēmu modelēšanas tehnoloģijas; e-studiju pārvaldība un tehnoloģijas; tautsaimniecības viedās tehnoloģijas un ekobūves; mehatronika.

Augstskolu izveidojot, 1996./1997. gadā mācības ViA sāka 100 studenti. 2001./2002. mācību gadā, kad ViA ieguva valsts augstskolas statusu, studējošo kopskaits bija 575. Lielākais studentu skaits – 1414 – augstskolā tika sasniegts 2008./2009. gadā. Sākot ar 21. gs. otro desmitgadi, ViA studentu skaits pakāpeniski ir samazinājies, atspoguļojot vispārējo tendenci Latvijā. Studentu skaita samazinājums tiek skaidrots ar vairākiem faktoriem – demogrāfiskā situācija (vidējās izglītības iestāžu absolventu skaita samazināšanās, iedzīvotāju imigrācija), cilvēku ekonomiskais stāvoklis, kas ietekmē spēju apmaksāt studijas, valsts finansējuma samazinājums. 2020./2021. gadā kopējais studentu skaits ViA bija 698.

ViA vadījuši septiņi rektori: Artis Pabriks (1996–1997), Jānis Ikstens (1997–1999), Gunārs Bajārs (1999–2001), Pēteris Cimdiņš (2001–2005), Vija Daukšte (2005–2013), Gatis Krūmiņš (2013–2022), Agnese Dāvidsone (kopš 2022).