Puikule ir apdzīvota vieta – vidējciems – Limbažu novada Brīvzemnieku pagastā. Puikule ir Brīvzemnieku pagasta centrs, kas atrodas pagasta ziemeļrietumos pie autoceļa P13. Līdz novada centram Limbažiem ir 23 km, līdz tuvākai pilsētai Alojai – 9 km, bet līdz Latvijas galvaspilsētai Rīgai – 116 km. Ciema platība ir 0,9 km². Iedzīvotāju skaits 2022. gadā – 259.

Ciems izveidojās uz kādreizējās Puikules muižas zemes, kas bija sena lībiešu apmešanās vieta. Kā apdzīvota vieta dokumentos minēta jau 13. gadsimtā.

Sākoties lauksaimniecības kolektivizācijai, ciema teritorijā 1949. gadā tika izveidots pirmais kolhozs – “Ezerietis”. 1950. gadā, apvienojot trīs kopsaimniecības (“Ezerietis”, “Dzīvais vārds” un “Ļeņina karogs”), izveidoja kolhozu “Ļeņina karogs”, kura centrs bija Puikulē. Kolhoza pastāvēšanas laikā sākās ciema apbūve. Tika uzbūvētas vai pārvietotas privātmājas no Puikules apkārtnes viensētām, 20. gs. 70. gados sākās daudzdzīvokļu māju būvniecība. 1991. gadā tika uzsākta t. s. Līvānu tipveida māju būvniecība. 1986. gadā kolhozu nodēvēja par kopsaimniecību “Puikule”. Vēlāk to pārveidoja par paju sabiedrību, kas beidza pastāvēt 20. gs. 90. gadu beigās.

Puikules muižas pirmais īpašnieks bija Johans Vildenbergs (Johann Wildenberg). 1427. gadā arhibīskaps Hennings Šarpenbergs (Henning Scharpenberg) to izlēņoja Turaidas fogtam Georgam Gudeslefam (Georg Gudesleff), kura dzimtai muiža piederēja līdz 1554. gadam. 1586. gadā muižu ieguva Reinholda fon Tīzenhauzena (Reinhold von Tiesenhausen) mantinieki, kuri 1758. gadā to pārdeva Ernstam Johanam fon Klotam (Ernest Johann von Klot). Pēdējais muižas īpašnieks bija Vilhelms Reinhols Gotlībs fon Klots (Vilhelm Reinhold Gotlib von Klot), kurš to savā īpašumā ieguva 1910. gadā.

Muižas kungu māja celta 19. gs. beigās. Ēkā vērojams piecu stilu eklektisms, apvienojoties gotikai, neogotikai, barokam, klasicismam un jūgendstilam. Šos stilus arhitekts apvienoja ļoti prasmīgi un mēreni, padarot ēku par skaistu un monumentālu celtni. Ēkas plāns nav simetrisks ne pret vienu asi, visas kungu telpas ir savienotas amfilādē (no vienas telpas ir iespējams tikt nākošajā, neejot pa koridori), un visas reprezentatīvās telpas ir stingri nodalītas no saimnieciskajām. Interjerā saglabājušās podiņu krāsnis, jūgendstila kamīns, durvis, kāpnes no pirmā uz otro stāvu un no pirmā stāva uz pagrabstāvu.

Saskaņā ar 1920. gada agrāro reformu lielākā daļa nekustamo īpašumu, kas piederēja V. R. G. fon Klotam, izņemot kungu māju, tika bez kompensācijas atvasināta.

Otrā pasaules kara laikā ēkā bija ierīkots hospitālis. Mūsdienās muižā norisinās dažādi pasākumi, izstādes, kā arī to apmeklē tūristi. 

Pirmās ziņas par skolu Puikulē atrodamas Alojas draudzes skolu vizitācijas 1786. gada 18. marta protokolā. Puikules muižai bija sava skola īpašā muižas mājā. Kopš 1854. gada mācības tika noturētas Puikules pagasta Lauru, Skrabuļu un Lindes mājās. 1867. gadā tika uzcelta Puikules pagasta 1. pakāpes pamatskolas ēka Pauros. 1880. gadā par muižnieka V. R. G. fon Klota līdzekļiem tika uzcelta jauna pamatskolas ēka Ķikutos. 1938. gada 6. maijā Puikules pagasta valde parakstīja Puikules muižas pārņemšanas aktu. Muižas telpas tika pielāgotas sešu klašu pamatskolas vajadzībām. 1944. gadā Puikules sešgadīgā pamatskola kļuva par Puikules septiņgadīgo pamatskolu, bet kopš 1950. gadā tā bija Alojas rajona Puikules ciema septiņgadīgā pamatskola, savukārt no 1961. gada tā bija Laimbažu rajona Puikules astoņgadīgā skola, 1989. gadā tā kļuva par Limbažu rajona Puikules deviņgadīgo pamatskolu. 1991. gadā skola tiek pārdēvēta par Brīvzemnieku pagasta Puikules pamatskolu. 1997. gadā skolā tika atvērta pirmsskolas izglītības grupa “Rūķītis”. No 2009. gada līdz 2014. gadam bijušās muižas telpās atradās Alojas novada Puikules pamatskola. 2014. gadā pamatskolu likvidēja. 

Mūsdienās Puikulē atrodas Alojas pirmsskolas izglītības iestādes “Auseklītis” filiāle.

Puikulē ir tautas nams, kas sāka darbu 1938. gadā Puikules muižas kalpu mājā. Mūsdienās tajā darbojas vidējās paaudzes deju kolektīvs “Ozoli”, bērnu vokālais ansamblis “Notiņas” un  bērnu vokālais ansamblis “Bitītes”, modes deju grupa “Ozolzīles”, pirmsskolas bērnu ritmikas grupa “Bitītes”, amatierteātris. Ciemā darbojas bibliotēka, kura dibināta 1950. gadā, kā arī lauku sieviešu klubs “Naktsvijoles” un mednieku klubs.

Galvenais tūrisma objekts ir Puikules muižas komplekss un parks. Parku 18. gs. sāka veidot V. R. G.  fon Klots. Tā platība ir 4,9 ha. Parkā var aplūkot dažādas koka skulptūras, kā arī izstaigāt Dzejas taku.

Puikulē galvenais uzņēmējdarbības veids ir lauksaimnieciskā ražošana. Zemnieku saimniecības “Melderi” un “Liepiņas” nodarbojas ar piena lopkopību, bet bioloģiskā saimniecība “Vīksnas” ar aitkopību, savukārt Ineses Drevinskas saimniecībā audzē gaļas lopus. 

Puikulē atrodas SIA “Purmalas 6” veikals un kafejnīca, kā arī z/s “Smaidas” veikals. Abi veikali tirgo pārtikas un pirmās nepieciešamības preces. Iedzīvotāji var saņemt arī skaistumkopšanas pakalpojumus. Divas reizes nedēļā Puikulē var saņemt ģimenes ārsta pakalpojumus, bet pārējā laikā ārsta palīga pakalpojumus. Darbojas aptieka.

Puikules sabiedriskajā centrā atrodas Brīvzemnieku pagasta pakalpojumu sniegšanas punkts.

Puikulē var nokļūt, izmantojot personīgo transportlīdzekli vai sabiedrisko transportu – starppilsētu autobusu, ko nodrošina transporta uzņēmums a/s “Cata” maršrutā Rīga–Limbaži–Ainaži. Autobuss brauc pa ceļu A2 (Vidzemes šoseja), kas ir augstākās kategorijas  autoceļš, bet līdz Raganai brauc pa ceļu A3 (Valmieras šoseja), savukārt no Raganas pa vietējās nozīmes ceļu (P9) līdz Limbažiem un tālāk pa ceļu Limbaži–Aloja (P13). Puikulē var nokļūt arī izmantojot SIA “VTU Valmiera“ sabiedriskā transporta pakalpojumu maršrutā Limbaži–Mazsalaca vai Limbaži–Rūjiena (P13).

Tuvākā pasta nodaļa atrodas Alojā. Puikulē ir pieejami mobilie sakari un interneta pārklājums.