Brīvzemnieku pagasts atrodas Ziemeļvidzemē, Limbažu novadā. Tas robežojas ar novada Braslavas, Alojas, Pāles un Katvaru pagastu, kā arī ar Valmieras novada Dikļu un Matīšu pagastu. Attālums līdz novada centram Limbažu pilsētai – 24 km. Pagasta platība – 104,8 km². Pagasta centrs atrodas Puikulē. Apdzīvotās vietas pagastā: Ozolmuiža (aprūpes ciems), Buiva (vidējciems), Ozoli (mazciems), Puikule (vidējciems) un Puikules stacija (mazciems). Pagastā 2022. gadā dzīvoja 782 iedzīvotāji. Iedzīvotāju blīvums 2022. gadā – 7,7 cilvēki uz kvadrātkilometru. No 2005. gada pagastam ir savs ģerbonis.

Pagasta teritorija atrodas Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā. Lielākie ezeri pagastā: Lielais Ozolezers (19 ha), Mazais Ozolezers (17 ha), Paužu ezers (15,5 ha), Purezers (10 ha). Teritorijā ir vairāki purvi. Pagastā atrodas neliela daļa no augstā Rāķu purva (platība 1128 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums — 5,5 m), t. s. Rāķu-Dzelves purvs, kurā iegūst gan uzirdināto un sažuvušo kūdras virskārtu jeb frēzkūdru, gan arī griezto jeb gabalkūdru, jeb mehāniski sagrieztus kūdras blokus. Otrs lielākais augstais purvs ir Purezera purvs ar ezeru un dabas taku. Pagasta teritorijā atrodas 80 ha no augstā Ozolmuižas purva (kopējā platība 582 ha), kurā kūdras slāņa lielākais dziļums ir 8 m, purva centrālā daļa ir akačaina un lāmaina. Bašēnu kalnu izmanto smilts-grants ieguvei.

Pašreizējā Brīvzemnieku pagasta teritorijā kādreiz bija vairāki pagasti. 1935. gadā bija Ozolu pagasts un Puikules pagasts, bet 1945. gadā bija Valmieras apriņķa Ozolu pagasts, kuru 1947. gada 16. oktobrī iekļāva jaunizveidotajā Limbažu apriņķī. Ozolu pagastu likvidēja 1949. gada 31. decembrī. Jau 1945. gadā pagastā izveidojās Brīvzemnieku ciems, kuram 1950. gadā pievienoja Ozolu ciemu un 1954. gadā – Puikules ciemu. Savulaik Brīvzemnieku ciems, vēlāk pagasta teritorija atradās Limbažu apriņķī (1947–1949), Alojas rajonā (1949–1956), Limbažu rajonā (1956–1962, 1967–2009) un Valmieras rajonā (1962–1967). 1977. gadā daļu Brīvzemnieku ciema teritorijas pievienoja Alojas pilsētciematam un Katvaru ciemam, bet 1990. gadā ciemu pārveidoja par pagastu. 2009. gadā Brīvzemnieku pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Alojas novadā, bet 2021. gadā Alojas novadu iekļāva Limbažu novadā.

Sākoties lauksaimniecības kolektivizācijai padomju okupācijas laikā, pagasta teritorijā 1949. gadā tika izveidots pirmais kolhozs “Ezerietis”. 1950. gadā, apvienojoties trim kopsaimniecībām – “Ezerietis”, “Dzīvais vārds” un “Ļeņina karogs” –, tika izveidots kolhozs “Ļeņina karogs”, kura centrs bija Puikulē. Buivā bija kolhoza “Komjaunietis” centrs. Puikulē un Buivā 40.–50. gados darbojās kolhozu klubi un bibliotēkas.

Savulaik pagasta teritoriju šķērsoja divas dzelzceļa līnijas. Šaursliežu dzelzceļa līnija Smiltene–Ainaži (sliežu platums 750 mm) tika atklāta 1912. gada 12. augustā, bet tās ekspluatāciju pagasta teritorijā pārtrauca pakāpeniski. 1979. gadā vilcieni vairs nekursēja posmā Staicele–Pāle–Puikule, bet 2000. gadā tika slēgts pēdējais šīs līnijas posms Puikule–Dauguļi, jo to pārstāja izmantot Zilākalna kūdras fabrika. Dzelzceļa līnija Rīga–Aloja (sliežu platums 1520 mm) tika atklāta 1936. gada novembrī, bet slēgta – 1996. gadā. Abas dzelzceļa līnijas krustojās Puikules stacijā.

20. gs. 2. pusē pagastā bija divas pasta nodaļas – Puikulē un Ozolos. Buivā, Ozolos, Puikulē un Puikules stacijā pirmās nepieciešamības preces varēja nopirkt Alojas patērētāju biedrības veikalos. 1993. gadā Ozolmuižā atklāja pirmo privāto veikalu. Puikulē un Ozolos bija feldšeru punkti. Buivā 20. gs. 80.–90. gados darbojās kokapstrādes uzņēmums. 

Avots: Centrālās statistikas portāls.

Brīvzemnieku pagastā atrodas divas muižas – Puikules (Puikeln) muiža, kas atrodas Puikulē, un Ozolmuiža (Lappier). Ozolmuiža, kas atrodas Ozolmuižas ciemā pie Mazā un Lielā Ozolezera, 1448. gadā piederēja fon Koskulu (von Koskull) dzimtai. 1534. gadā muižu nopirka Heinrihs fon Korfs (Heinrich von Korff), bet 1542. gadā – Konrāds fon Rozens (Conrad von Rosen). Pēc viņa muižu mantoja Jirgens fon Rozens (Jürgen von Rosen). Viņa meita Gertrūde fon Rozena (Gertrud von Rosen) apprecējās ar Oto fon Mengdenu (Otto von Mengden), tādēļ muiža no 16. līdz 18. gs. bija Mengdenu dzimtas īpašums. Pēc Karla Gustava fon Mengdena (Carl Gustav von Mengden) mantojuma dalīšanas 1782. gadā muiža pārgāja viņa meitas Karolīnes Filipīnes fon Mengdenas (Carolina Filippina von Mengden) īpašumā, kura apprecējās ar grāfu Georgu Johanu fon Mellīnu (Georg Johan Mellin). Viņa saimniekošanas laikā tika uzcelta jauna kungu māja (pils). Ēku cēla no 1791. līdz 1792. gadam pēc Rīgas būvmeistara Kristofa Hāberlanda (Christoph Haberland) ieceres, un tā ir viena no pirmajām agrīnā klasicisma celtnēm Vidzemē. 1794. gadā tika izbūvēts balkons ar konsolēm un atika ar fon Mellīnu dzimtas ģerboni. Mellīnu dzimta īpašumā saimniekoja līdz 1908. gadam. Pēc agrārās reformas zeme tika sadalīta. No plašās saimniecības saglabājušās dažas ēkas.

Otrā pasaules kara laikā, 1944. gadā, Ozolmuižas pilī tika ierīkots vācu kara hospitālis, ko gan nepaguva izmantot. Pēckara gados četrās pils telpās darbojās nespējnieku nams, pārējā daļa ilgstoši netika izmantota. No 1952. gada līdz 1975. gadam muižas ēkā atradās lauksaimniecības skola, bet no 1993. gada līdz 2020. gada 1. septembrim – Ozolmuižas pamatskola.

No 2000. gada janvāra līdz 2019. gadam Ozolmuižā atradās arī Bērnu ilgstošas aprūpes un sociālās rehabilitācijas centrs “Zīles”. Mūsdienās Ozolmuižas pils ir pašvaldības īpašums. 

Purezera dabas taka atrodas Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā. Dabas takā ir izveidotas atpūtas vietas ar galdiem, soliem un ugunskura vietām. Ezera pretējos galos ir divas peldošas platformas. Takas sākumā, Riekstu ceļa malā, atrodas stāvlaukums un atpūtas vieta. Kopējais Purezera takas garums apkārt ezeram, mērot no stāvvietas pie Riekstu ceļa, ir apmēram 3,2 km.

Populāri tūrisma objekti ir Ozolmuižas pils komplekss, Puikules muiža un atpūtas vieta pie Mazā Ozolezera, kur ir vietas nakšņošanai ar telti, volejbola, basketbola un pludmales volejbola laukums, laivu noma, ugunskura vieta, galdi, sēdvietas un elektrības pieslēgums.

Pagastā saimnieciskajā darbībā dominē lauksaimniecība un tirdzniecības pakalpojumi. Zemnieku saimniecības “Melderi” un “Liepiņas” nodarbojas ar piena lopkopību, bet saimniecība “Ozoli” – ar gaļas lopu audzēšanu. Saimniecībās “Neļķes” un “Strautiņi” attīsta biškopību. Bioloģiskā saimniekošana attīstīta saimniecībā “Vīksnas”, kas nodarbojas ar aitu audzēšanu un strādā ar videi labvēlīgām metodēm. Piedāvā ekskursijas pa saimniecību, aitkopības produkciju, daiļdārza apskati.

Pagasta teritorijā ir trīs veikali, kuros var iegādāties pārtikas un pirmās nepieciešamības preces. 

Pagasta centrā Puikulē iedzīvotāji var saņemt skaistumkopšanas pakalpojumus (frizieris, manikīrs, masāža), kā arī ģimenes ārsta un ārsta-palīga pakalpojumus. Pagasta centrā darbojas SIA “Aptieka Dikļi” filiāle.

Puikules sabiedriskajā centrā atrodas Brīvzemnieku pagasta pakalpojumu sniegšanas punkts.

Pirmās ziņas par izglītību Puikules pagastā atrodamas Alojas draudzes skolu vizitācijas 1786. gada 18. marta protokolā. Kopš 1854. gada mācības noturētas Puikules pagasta Lauru, Skrabuļu un Lindes mājā. 1867. gadā tika uzcelta Puikules pagasta 1. pakāpes pamatskolas ēka Pauros. 1880. gadā tika uzcelta jauna pamatskolas ēka Ķikutos. 1938. gada 6. maijā Puikules pagasta valde parakstīja Puikules muižas pārņemšanas aktu. Muižas telpas tika pielāgotas 6 klašu pamatskolas vajadzībām. 1997. gadā skolā tika atvērta pirmsskolas izglītības grupa “Rūķītis”. Pamatskola muižas kungu namā darbojās līdz 2014. gadam, kad to likvidēja.

Ozolu pagasta skolu Buivā uzcēla 1894. gadā. Skola pārbūvēta 1939. gadā, uzceļot ēkas otro stāvu. Ir saglabājusies kapsula ar vēstījumu par pārbūves uzsākšanu. Ozolu pamatskola (padomju okupācijas laikā septiņgadīgā, pēc tam astoņgadīgā skola) pastāvēja līdz 1963. gadam, kad to slēdza nelielā skolēnu skaita dēļ. Skolas ēku iznīcināja ugunsgrēks 20. gs. 70. gados, pēc tam tā netika atjaunota. Ozolmuižas un Buivas skolēni mācījās Dikļu un Puikules skolās.

1993./1994. mācību gadā Ozolmuižā darbu sāka sākumskola. Savukārt gadu vēlāk skola kļuva par pamatskolu. 2003. gadā skolā tika atvērta pirmsskolas grupiņa. Sarūkot skolēnu skaitam, pirmskolu un pamatskolu 2020. gada 1. septembrī slēdza.

Ozlmuižas kungu mājā 1952. gadā tika atvēra lauksaimniecības mehanizācijas skola, kurai vairākas reizes mainīts nosaukums: Lauksaimniecības mehanizācijas skola Nr. 5 (1952–1964), 5. Lauku profesionāli tehniskā skola (1964–1975), 5. Lauku profesionāli tehniskā vidusskola Limbažu rajonā (1975–1984), Ozolu 55. profesionāli tehniskā vidusskola (1984–1989), Ozolu lauksaimniecības skola (1989–2008).

Pagasta teritorijā ir tautas nams, kas atrodas Puikulē. Tajā darbojas vidējās paaudzes deju kolektīvs “Ozoli” (2010), bērnu vokālais ansamblis “Notiņas” un bērnu vokālais ansamblis “Bitītes”, modes deju grupa “Ozolzīles”, pirmsskolas bērnu ritmikas grupa “Bitītes”, amatierteātris.

Puikulē darbojas bibliotēka, kura dibināta 1950. gadā, lauku sieviešu klubs “Naktsvijoles” (2002) un mednieku klubs “Brīvzemnieki“ (1996). Ozolmuižā ir grāmatu apmaiņas punkts.

Nozīmīgu vietu pagasta kultūras dzīvē ieņem Puikules muiža, kā arī Brīvzemnieku pagasta kopienas centrs, kas savas aktivitātes organizē ne tikai Puikulē, bet arī Ozolmuižā un Puikules stacijā. Muižas kungu namā tiek organizēti semināri, tematiski pasākumi, koncerti, izstādes, ir izveidotas patstāvīgas ekspozīcijas, kas atspoguļo muižas un ciema vēsturi.

Pagastā var nokļūt gan ar personīgo auto, gan izmantojot sabiedrisko transportu, kura pakalpojumus nodrošina a/s “CATA” maršrutā Limbaži–Aloja–Ainaži un Limbaži–Ozolmuiža, kā arī SIA “VTU Valmiera” maršrutā Valmiera–Dikļi–Ozolmuiža.

Pagasta lielākajās apdzīvotajās vietās ir pieejami telefona sakari un interneta pārklājums. Tuvākās pasta nodaļas atrodas Puikulē un Dikļos. Laikrakstus, žurnālus un citu korespondenci pagasta iedzīvotājiem piegādā no Alojas.

Valmieras apriņķa Ozolu pagastā dzimis grāmatizdevējs un sabiedriskais darbinieks Jānis Dūnis.