Braslava ir vidējciems Limbažu novada ziemeļaustrumu daļā. Attālums līdz novada centram Limbažiem – 47 km, līdz Latvijas galvaspilsētai Rīgai – 135 km, līdz Mazsalacai – 12 km. Tuvākā dzelzceļa stacija ir 42 km attālumā Valmierā. Ciema platība ir 0,23 km². Iedzīvotāju skaits 2022. gadā – 64. Apdzīvotā vieta atrodas autoceļu V123 un V164 krustojumā.

Vietvārds Braslava radies no muižas senā nosaukuma Breslava (vācu Breslau). Pirmo reizi vēstures avotos minēts 1624. gadā.

12. gs. beigās tagadējais Braslavas ciems atradās lībiešu apdzīvotajā Metsepoles novadā, bet 13. gs. nonāca Livonijas sastāvā.

Braslavas ciems izveidojās Braslavas muižas teritorijā, kad 1945. gadā pagastā tika izveidota Braslavas ciema padome, ko 1947. gadā likvidēja. 1949. gadā līdz ar pagasta likvidēšanu atkal atjaunoja Braslavas ciemu (vēlāk pagastu), kas ietilpa Alojas (1949–1956), Limbažu (1956–1962; 1967–2009) un Valmieras (1962–1967) rajonos. 1954. gadā Braslavas ciemam pievienoja likvidēto Vilzēnu ciemu. 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu, bet 2009. gadā Braslavas pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Alojas novadā.

Pēc Otrā pasaules kara, 1949. gadā, Braslavā tika izveidots kolhozs “Auseklis”, kuram 1950. gadā pievienoja citus apkārtnes kolhozus, bet 1974. gadā kopā ar citiem pagasta kolhoziem pievienoja kolhozam “Ļeņina ceļš”.

20. gs. otrajā pusē Braslavā atradās ciema padome, tautas nams, veikals, feldšeru un vecmāšu punkts, kurā sniedza arī zobārstniecības pakalpojumus, aptieka (beidza darbību 1996. gadā), pienotava (līdz 20. gs. 90. gadiem), pasts, sadzīves pakalpojumu punkts (līdz 20. gs. 80. gadiem), bibliotēka.

20. gs. 70. gados Braslavā tika uzcelta daudzdzīvokļu māja kolhoza “Ļeņina ceļš” strādniekiem.

Laikā no 16. gs. beigām līdz 17.gs. sākumam tika uzcelta Braslavas muiža. Viens no pirmajiem īpašniekiem bija Benedikts fon Vālens (Benedikt von Wwahlen). 1672. gadā Braslavas muižu piešķīra Zviedrijas kancleram Akselam Ēriksonam Uksenšērnam (Axel Eriksson Oxenstierna), pēc tam viņa mantiniekiem. No 1780. līdz 1920. gadam muižā saimniekoja fon Ceimernu-Linderšernu (Ceumern-Linderstierna) dzimta; šajā laikā tika uzcelta lielā kungu māju un izveidots 16 ha liels ainavu parks. Braslavas muižas kungu namā atradās bibliogrāfu aprindās labi pazīstama bibliotēka. 20. gs. sākumā tajā bija vairāk nekā 500 grāmatu sējumu vācu, franču un krievu valodā. Kungu namu nodedzināja 1919. gadā, bet bibliotēkas grāmatas rekvizēja. Mūsdienās daļa no grāmatām atrodas Latvijas Nacionālajā bibliotēkā.

Pēc Otrā pasaules kara muižas ēkās tika izveidoti dzīvokļi, aptieka, bibliotēka, feldšeru un vecmāšu punkts.

Braslavā dzimusi Valmieras teātra aktrise Dace Everss, kura par Emīla mātes lomu filmā “Emīla nedarbi” (1985) ieguva “Lielā Kristapa” balvu nominācijā “Labākā aktrise otrā plāna lomā”. Braslavā dzimusi valodniece, filoloģijas zinātņu doktore, emeritētā Latvijas Universitātes profesore Marta Rudzīte.

Braslavā galvenā iedzīvotāju nodarbošanās ir lauksaimniecība. Lielākās zemnieku saimniecības ir “Šinkas”, “Dzintari” un “Gaidas”. Šīs saimniecības nodarbojas ar lopkopību un augkopību. Zemnieku saimniecībā “Dzintari” audzē gaļas lopus.

Braslavā var nokļūt, izmantojot personīgo transportlīdzekli vai sabiedrisko transportu – starppilsētu autobusu, ko nodrošina SIA “Valmieras transporta uzņēmums” maršrutā Rūjiena–Mazsalaca–Limbaži. Autobuss ved pa ceļu Limbaži–Aloja (P13), pēc tam pa ceļa posmu Ainaži–Valmiera (P15), bet Braslavā tas nokļūst pa ceļa posmu Mazsalaca–Dikļi (V164). Braslavā var arī nokļūt, Urgā nogriežoties no autoceļa P15 un turpinot ceļu līdz Braslavai pa autoceļu V123.

Tuvākā pasta nodaļa ir Alojā. Braslavā ir pieejami mobilie sakari un interneta pārklājums.

Braslavas pamatskola, vēlākā septiņgadīgā pamatskola (1949–1972), tika dibināta 1866. gadā. Skola 1966. gadā svinēja savu 100. dzimšanas dienu un saņēma atzinību kā “Labākā lauku skola”. Tā kā skolēnu skaits bija neliels, tad 1972. gadā skolu slēdza.

Galvenais tūrisma objekts ir Braslavas muižas komplekss un parks. Tajā saglabājušies divi muižas vārti, muižas pārvaldnieka māja, dažas saimniecības ēkas, kā arī kungu mājas drupas. Savdabīga būve ir atjaunotais parka paviljons ar pāru kolonnām. Ir atjaunoti arī atsevišķi parka pastaigu celiņi.

20. gs. 80. gados parkā tika uzcelta estrāde, kuru izmanto Vilzēnu tautas nams. Tiek rīkoti tematiski pasākumi, teātra izrādes, zaļumballes.

1924. gadā Braslavā izveidoja Lauksaimnieku biedrības bibliotēku, kura atradās Braslavas pamatskolā. Mūsdienās bibliotēkā ir iespēja strādāt ar datoru un izmantot bezmaksas interneta pakalpojumus.