Braslavas pagasts atrodas Ziemeļvidzemē, Limbažu novadā, Tālavas zemienes Burtnieku līdzenuma rietumu malā. Tas robežojas ar Alojas, Skaņkalnes, Vecates, Matīšu un Brīvzemnieku pagastu. Pagasta platība – 82,8 km². Līdz novada centram Limbažu pilsētai ir 47 km, bet līdz Latvijas galvaspilsētai Rīgai – 123 km. Pagasta centrs atrodas Vilzēnos. Kopš 2007. gada pagastam ir savs ģerbonis – zaļā laukā sudraba sijas starp divām sudraba piecstaru zvaigznēm.

Pagastā atrodas apdzīvotās vietas: Vilzēni (vidējciems), Urga (aprūpes ciems), Braslava (vidējciems), Vilzēnmuiža (mazciems), Klāmaņi (mazciems), Ķegumi (pagasta līmenī vietas nosaukums, kurā nelielā attālumā atrodas 7–8 mājas). Pagastā 2022. gadā dzīvoja 533 cilvēki, iedzīvotāju blīvums – 6,7 cilvēki uz kvadrātkilometru.

Avots: Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Pagasta rietumu malā ir Salacas pieteka Īģe, bet austrumu malā – Burtnieka ezera Bauņupītes pieteka Jenčupīte. Pagastā ir divi ezeri – Urgas dzirnavezers (16 ha) un Ķiruma ezers jeb Kreņa ezers (53,5 ha). Pagasta dienvidu malā ir augstais Vilzēnu purvs (568 ha) un zemais Paužas jeb Purvēnu purvs (185 ha).

12. gs. beigās tagadējā Braslavas pagasta teritorija atradās lībiešu apdzīvotajā Metsepoles novadā, bet 13. gs. nonāca Vācu ordeņa Livonijā pakļautībā. Braslavas pagasts veidojies Braslavas (Breslau), Vilzēnu (Vilzenhof) un Urgas (Orgishof) muižas zemēs. Vietvārds Braslava radies no muižas senā nosaukuma Breslau, pirmo reizi vēstures avotos minēts 1624. gadā. 

1935. gadā Valmieras apriņķa Braslavas pagasta platība bija 36,2 km² un tajā dzīvoja 661 iedzīvotājs. 1945. gadā pagastā tika izveidota Braslavas ciema padome, ko 1947. gadā likvidēja. 1949. gadā līdz ar pagasta likvidēšanu atkal atjaunoja ciema padomi. Braslavas ciems (vēlāk pagasts) ietilpa Alojas (1949–1956), Limbažu (1956–1962; 1967–2009) un Valmieras (1962–1967) rajonos. 1954. gadā Braslavas ciemam tika pievienots likvidētais Vilzēnu ciems, bet 1977. gadā daļa Braslavas ciema teritorijas tika pievienota Alojas pilsētciematam, taču Braslavas ciemam tika pievienota daļa Skaņkalnes ciema teritorijas. 1990. gadā ciems tika pārveidots par pagastu, bet 2009. gadā Braslavas pagasts kā administratīvā teritorija tika iekļauts Alojas novadā.

Padomju okupācijas laikā, 1948. un 1949. gadā, tika izveidoti vairāki kolhozi, piemēram, “Sarkanais karogs”, “Ļeņina ceļš”, “Dzimtene” un “Boļševiks”, kuri 1950. gadā tika apvienoti kolhozā “Ļeņina ceļš”, bet 4 kolhozi – “Zelta vārpa”, “Mūsu cīņa”, “Imanta” un “Auseklis” – tika apvienoti vienā ar nosaukumu “Auseklis”, savukārt 1974. gadā kolhozam “Ļeņina ceļš” tika pievienots kolhozs “Auseklis”. 1989. gadā tas tika pārdēvēts par “Vilzēniem”.

Urgas centrā pēckara gados bija pasts, krejotava un veikals (likvidēts 2004. gadā). Virs krejotavas 20. gs. 50.–70. gados atradās neliela telpa, kurā notika pasākumi un tika rādīts kino. No krejotavas uz ceļa pusi mūsdienās atrodas vecā kroga ēka, kurā izveidoti dzīvokļi. Pagastā 20. gs. 60.–70. gados piena savāktuves bija arī Braslavā un kādreizējā Blankaskrogā. Urgā, Blankaskrogā un Braslavā no 20. gs. otrās puses līdz 90. gadiem bija Alojas patērētāju biedrības veikali, bet līdz 21. gs. sākumam bija arī pasts.

Urgas muižas sākumi meklējami 1436. gadā, kad Vācu ordeņa Livonijā mestrs Heinrihs fon Bekenferde (Heinrich von Böckenförde) Jurgenam Orgisam (Jürgen Orga, Orgis) izlēņoja 20 šnores zemes, savukārt 1531. gadā Vācu ordeņa Livonijā mestrs Volters fon Pletenbergs (Wolter von Plettenberg) apstiprināja, ka  Reinholdam Orgisam (Reinhold Orga, Orgis) pieder senču muižas, t. sk. arī Urgas muiža, taču 1597. gadā R. Orgisa pēctecis Filips Orgis (Philip Orga, Orgis) muižu ieķīlāja Cēgu (Zoege, Szöge) dzimtai. Cēgu ģimene ilgu laiku to turēja ķīlā, līdz 1636. gadā to nopirka Ungurpils barons Volmārs fon Ungerns (Wolmar von Ungern), bet 1757. gadā muižu mantoja viņa dēls Johans Ādolfs fon Ungerns-Šternbergs (Johann Adolph von Ungern-Sternberg), kurš to pārdeva fon Ceimernu-Linderšternu (Ceumern-Linderstierna) dzimtai, kura Urgas muižā saimniekoja līdz tās atsavināšanai 1920. gadā agrārās reformas laikā. Muižas zemes tika sadalītas 72 saimniecībās un zemes piegriezumos citām saimniecībām.

20. gs. sākumā tika veikta Urgas muižas kungu nama pārbūve, kura līdz tam bija vienstāva mūra garenbūve ar divslīpju jumtu. Galvenajā fasādē bija kolonnām balstīts lievenis ar balkonu un mezonīnu, ko vainagoja piramidāla smaile. 1949. gadā muižas kungu māja tika pārbūvēta apriņķa invalīdu nama vajadzībām, kas darbu uzsāka 1950. gadā. Mūsdienās pārbūvētajā Urgas muižas kungu mājā atrodas SIA “Aprūpes nams “Urga””. 20. gs. 70. gadu pārbūves rezultātā ēka zaudēja smailo torni vidū, slīpo jumtu un verandas, bet abi gali tika pagarināti, uzceļot otro stāvu. No muižas centra apbūves ir saglabājušās dažas saimniecības ēkas – klēts, kūts un kalte. Ir saglabājies arī ainavu parks.

Saglabājušās arī pārbūvētas ūdensdzirnavas, kuras, iespējams, celtas ap 1896. gadu (iecirsts guļbaļķu ēkas stūrī) un sākotnēji piederēja muižai. 1932. gadā dzirnavas nopirka Alojas koppienotavas vadītājs, Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris Jānis Rozītis, kurš dzīvoja dzirnavu piebūvē. Padomju otrreizējās okupācijas gados iekārtas tika aizvestas uz Ārciema dzirnavām, bet telpas izmantotas kā pansionāta noliktavas. Muižas dzirnavās kopš 2014. gada atrodas SIA "Urgas krogs".

Pēc agrārreformas no 1926. gada līdz 1936. gadam Urgas muižas kungu namā atradās Vilzēnu 2.  pakāpes pamatskola.

Pagastā bijuši trīs krogi – Buļļu krogs, Blankaskrogs un Urgas krogs. Blankaskrogs, kas atzīmēts jau 1791.–1794. gada Vidzemes kartēs, piederēja Vilzēnu muižai, bet parasti tam bija kāds nomnieks. Starpkaru periodā tur pastāvēja piena savākšanas punkts.

Buivas–Mazsalacas ceļa malā pirms Vilzēniem atrodas Buļļa krogs, kas uzcelts 1777. gadā uz zemnieka Buļļa Liberta zemes. Vēlākā laikā krogs piederēja Vilzēnu muižai. Garās ēkas priekšpusē izbūvēta segta nojume ar apaļu kolonnu virkni. Mūrī starp laukakmeņiem rūpīgi iespiesti granīta gabali­ņi. Lielajām karietēm bija spe­ciāla stadula. Ēkas vidusdaļā atradās tējnīca ar virtuvi. Mūsdienās saglabājušās tikai drupas.

19. gs. otrajā pusē tika dibinātas pirmās skolas. 1855. gadā Vilzēnos darbojās katehētu skola. No 1866. līdz 1972. gadam darbojās Braslavas pamatskola. 1873. gadā Vilzēnos tika iesvētīts koka skolas nams, kuru cēla par Vilzēnu muižas īpašnieka Paula Bernharda fon Zīversa (Paul Bernhard von Sievers) līdzekļiem un nosauca par Muižas skolu, jo to arī muiža uzturēja. 1920. gadā tika izveidota Vilzēnu I pakāpes pamatskola, bet 1926. gadā tika atklāta Vilzēnu II pakāpes pamatskola, un tā atradās Urgas muižas ēkā. 1936. gadā Vilzēnu II pakāpes pamatskola Urgā tika slēgta mazā skolēnu skaita dēļ, bet Vilzēnos turpināja darboties I pakāpes pamatskola. Pēc Otrā pasaules kara tā kļuva par septiņgadīgo skolu, kas darbību izbeidza 20. gs. 60. gadu sākumā. 1988. gadā tika atklāta Vilzēnu skola un bērnudārzs, no 1995. gada darbojās Vilzēnu pamatskola, kas beidza pastāvēt 1999. gadā.

Braslavas pagastā saimnieciskā darbība saistās ar lauksaimniecību, biškopību, kokapstrādi, tirdzniecību, celtniecības, transporta un ēdināšanas pakalpojumu  sniegšanu.

Lielākās zemnieku saimniecības, kas nodarbojas ar lopkopību un augkopību, ir “Apsītes”, “Jaunjeņči”, “Šinkas”, “Dzintari, ”Ķīsuļi”. Ar graudaugu, pākšaugu un eļļas sēklu audzēšanu nodarbojas z/s “Buķi”. Ēdināšanas pakalpojumus sniedz SIA “Urgas krogs”, kā arī veikals un kafejnīca “Strautiņi”. Celtniecības, teritorijas apzaļumošanas un labiekārtošanas pakalpojumus nodrošina SIA “AD Celtnieks”. Būvdarbu un bruģēšanas pakalpojumus sniedz SIA “AZN”. Grāmatvedības pakalpojumus nodrošina SIA “Jolanta accounting services“. Degvielas mazumtirdzniecību degvielas uzpildes stacijās un mehāniskās darbnīcas pakalpojumus nodrošina SIA “DK Apsītes“. Pagasta  teritorijā darbojas Vācijas kompānijas “Europlant“ pārstāvis Latvijā SIA “Agro Aloja” – veic kartupeļu selekciju un pavairošanu, kā arī pārstrādi. 

Pagastā atrodas SIA “Aprūpes nams “Urga””, kas nodrošina ilgstošu sociālo aprūpi un sociālo rehabilitāciju.

Pagastā esošā piensaimnieku kooperatīvā sabiedrība “Braslava” nodarbojas ar lopkopības papilddarbības, piena, piena produktu, olu un pārtikas tauku un eļļu vairumtirdzniecību. Aktīvi darbojas biedrība “Moto klubs “ASB”“ un mednieku klubs “Braslava”.

Braslavas pagastu šķērso autoceļa P15 (Ainaži–Matīši) un ceļa V164 (Mazsalaca–Dikļi) posmi, kā arī autoceļš V123 (Urga–Braslava). Pagastā var nokļūt gan ar personīgo auto, gan izmantojot sabiedrisko transportu, kura pakalpojumus nodrošina transporta uzņēmums SIA “VTU Valmiera” maršrutā Rūjiena–Limbaži un Valmiera–Salacgrīva, kā arī Cēsu autotransporta apvienība a/s “Cata” maršrutā Ainaži–Cēsis. Pagasta lielākajās apdzīvotajās vietās ir pieejami telefona sakari un interneta pārklājums. Tuvākā pasta nodaļa atrodas Alojā.

Galvenie tūrisma objekti ir parks un Braslavas muižas komplekss. Tajā saglabājušies divi muižas vārti, muižas pārvaldnieka māja, dažas saimniecības ēkas, kā arī kungu mājas drupas. Savdabīga būve ir atjaunotais parka paviljons ar pāru kolonnām. Ir atjaunoti arī  atsevišķi parka pastaigu celiņi. Tūristu uzmanību varētu saistīt arī Urgas dzirnavu dīķis un vecā dzirnavu ēka, kurā atrodas “Urgas krogs”. 

20. gs. 80. gados parkā tika uzcelta estrāde, kuru izmanto Vilzēnu pagasta tautas nams (celts 1966. gadā). Tiek rīkoti tematiski pasākumi, teātra izrādes, zaļumballes. Pagasta tautas namā darbojas senioru deju kopa ”Liepas”, dāmu deju kopa “Anemone”, sieviešu vokālais ansamblis “Heihēra”, amatierteātris ”Man patīk”, bērnu un jauniešu dramatiskais kolektīvs “Knaģīši”, pirmsskolas vecuma bērnu deju kolektīvs “Liepziediņi”, ritma grupa “Radi–ridi–rī”.

Pagastā darbojas divas bibliotēkas – Braslavā un Vilzēnos.

Braslavas pagastā 1914. gadā dzimis pedagoģijas zinātņu doktors, ilggadējs Liepājas Pedagoģijas akadēmijas pasniedzējs Jānis Mencis. 1885. gada maijā toreizējā Vilzēnu pagasta, tagadējā Braslavas pagasta Ķirķos dzimis lauksaimniecības zinātņu doktors, agronoms un Jelgavas Lauksaimniecības akadēmijas (mūsdienās Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte) rektors Pāvils Pauls Kreišmanis (no 1940. gada – Kvelde).