Vilzēni ir vidējciems un lielākā apdzīvotā vieta Limbažu novada Braslavas pagastā. Mūsdienās – Braslavas pagasta centrs. Apdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa Ainaži–Matīši (P15). Attālums līdz novada centram Limbažiem – 39 km, līdz Alojai – 10,4 km, līdz Latvijas galvaspilsētai Rīgai – 130 km. Ciema platība ir 0,4 km².  Iedzīvotāju skaits 2022. gadā – 114.

Vietvārds Vilzēni radies no bijušās Vilzēnu muižas (vācu Wilsenhof) nosaukuma.

Vilzēnu ciems izveidojās uz bijušās Vilzēnu muižas zemes pie Vilzēnu pagasta valdes un pagastskolas. 1945. gadā tika izveidota Vilzēnu ciema padome, ko 1947. gadā likvidēja. 1949. gada decembrī līdz ar Vilzēnu pagasta likvidēšanu atkal atjaunoja Vilzēnu ciemu, kuru iekļāva Alojas rajonā. Līdz 20. gs. 70. gadiem ciemā bija savrupmāju apbūve, bet 1974. gadā, izveidojot kolhozu “Ļeņina ceļš”, tika sākta daudzdzīvokļu namu būvniecība. Vilzēni bija kolhoza “Ļeņina ceļš” centrs. Kolhozs savu darbību beidza 1993. gadā.

Vilzēnu muiža pirmo reizi vēstures dokumentos minēta 1652. gadā, kad to ieguva Zviedrijas karaļa kanclers Aksels Ēriksons Uksenšērns (Axel Eriksson Oxenstierna), bet pirms tam, 17. gs. 30 gados, neilgu laiku muiža piederēja zviedru Vidzemes muižnieka, grāfa Lēvenvolda (Löwenwolde) dzimtai. Pēc Vidzemes iekļaušanas Krievijas Impērijā to ieguva Rumjancevu (Румянцев) dzimta, kura piederēja Kurzemes bruņniecībai. No 1756. līdz 1900. gadam muiža piederēja fon Zīversu (von Sievers) dzimtai. Pēdējais Zīversu dzimtas pārstāvis, kuram piederēja muiža, bija grāfs Pauls Bernhards fon Zīverss (Paul Bernhard von Sievers). No viņa īpašumus pārmantoja viņa brālis ģenerālis Karls Aleksandrs fon Zīverss (Karl Alexander Paul von Sievers), kuram muižu lietas bija vienaldzīgas. 1901. gadā Vilzēnus pārņēma ģenerāļa K. A. fon Zīversa māsas meita brīvkundze Benita fon Štakelberga (Benita von Stackelberg) no Igaunijas. 1924. gadā muiža tika nacionalizēta.

18. gs. pirmajā pusē celtais kungu nams 19. gs. otrajā pusē pārbūvēts. Mūsdienās tas nav saglabājies. To noārdīja pēc Otrā pasaules kara. Saglabājušies tikai ēkas pamati. Vilzēnos saglabājušās vairākas saimniecības ēkas un pārvaldnieka māja, kas atjaunotas 2017. gadā, kā arī muižas parks un dīķis.

Vilzēnos 1855. gadā tika atvērta katehētu skola. Mācības notika divās mājās pa divām dienām katrā. Skolā bija no 25 līdz 50 audzēkņiem. 1872. gadā uzcelts un 1873. gadā iesvētīts koka skolas nams, kuru cēla par Vilzēnu muižas īpašnieka P. B. fon Zīversa līdzekļiem. 1874. gadā skola tika nosaukta par Muižas skolu, un to uzturēja muiža.

1920. gadā tika izveidota Vilzēnu I pakāpes pamatskola, bet 1926. gadā atklāta Vilzēnu II pakāpes pamatskola, un tā atradās Urgas muižas ēkā. 1937. gadā Vilzēnu II pakāpes pamatskola Urgā tika slēgta mazā skolēnu skaita dēļ, bet Vilzēnos turpināja darboties I pakāpes pamatskola. Pēc Otrā pasaules kara tā kļuva par septiņgadīgo skolu, kas darbību izbeidza 20. gs. 60. gadu sākumā.

Jaunu skolu Vilzēnos uzcēla un atklāja 1988. gadā. Tās sākotnējais nosaukums bija Vilzēnu skola un bērnudārzs. Sākumā bija 1. un 2.  klase un četras bērnudārza grupas. Līdz 1995. gada rudenim bija izveidota 5. un 6. klase, tādēļ skola tika pārdēvēta par Vilzēnu pamatskolu. Tā beidza pastāvēt 1999. gadā.

Kopš 2009. gada Vilzēnos bijušās skolas telpās darbojas Alojas pilsētas pirmsskolas izglītības iestādes “Auseklītis” filiāle.

Vilzēnos darbojas veikals un kafejnīca ”Strautiņi” un veikals “Birznieki”. SIA “DK Apsītes” tirgo lauksaimniecības tehnikas un traktortehnikas rezerves daļas, degvielu, eļļas, saimniecības un rūpniecības preces, lopbarību, iznomā telpas remontam, kā arī remontē lauksaimniecības tehniku. SIA “AD Celtnieks” piedāvā ekskavatora iekrāvēja, demontāžas un celtniecības, grāvju un dīķu rakšanas, pilna servisa labiekārtošanas, īpašuma apsaimniekošanas un citus pakalpojumus. Vilzēnos darbojas piensaimnieku kooperatīvā sabiedrība “Braslava”, kas nodarbojas ar piena savākšanu un tirgošanu.

Vilzēnu tautas namā darbojas senioru deju kopa ”Liepas”, dāmu deju kopa “Anemone”, sieviešu vokālais ansamblis “Heihēra”, amatierteātris ”Man patīk”, bērnu un jauniešu dramatiskais kolektīvs “Knaģīši”, pirmsskolas vecuma bērnu deju kolektīvs “Liepziediņi”, ritma grupa “Radi–ridi–rī”.

Kopš 1892. gada Vilzēnos ir bibliotēka. 2022. gadā Limbažu novada Vilzēnu bibliotēka projektā “Iedvesmas bibliotēka” īstenoja ideju par āra lasītavu, kurā notiek dažādi pasākumi. 

Vilzēnos var nokļūt, izmantojot personīgo transportlīdzekli vai sabiedrisko transportu – starppilsētu autobusu, ko nodrošina SIA “Valmieras transporta uzņēmums” maršrutā  Rūjiena–Mazsalaca–Limbaži. Autobuss ved pa ceļu Limbaži–Aloja (P13), pēc tam pa ceļa posmu Ainaži–Valmiera (P15). Vilzēnos var nokļūt, izmantojot arī transporta uzņēmuma a/s “Cata” sniegto pakalpojumu – pasažieru pārvadājumus – maršrutā Ainaži–Valmiera–Cēsis, braucot pa autoceļu P15

Tuvākā pasta nodaļa ir Alojā. Vilzēnos ir pieejami mobilie sakari un interneta pārklājums.

Vilzēnos dzimis rakstnieks Jānis Širmanis, kurš ir autors piedzīvojumu un stāstu grāmatu sērijai bērniem “Kriksis” (1947–1955).