Virsnieks 1. Poļu korpusā, pēc tam Polijas Tautas armijā, vada komandieris. Piedalījies kaujās, pēc kara – bruņotajās operācijās pret ukraiņu nacionālo pagrīdi. Vadošos amatos Sauszemes karaspēka pavēlniecībā un citās armijas centrālajās iestādēs un karaspēka daļās (no 1949. gada). 1955. gadā beidzis Ģenerālštāba akadēmiju (Akademia sztabu generalnego im. gen. broni Karla Świerzewskiego). Polijas armijas Galvenās politiskās pārvaldes priekšnieks (1960–1965), aizsardzības ministra biedrs (1962–1968), Ģenerālštāba priekšnieks (1965–1968), aizsardzības ministrs (11.04.1968.–22.11.1983.; armijā līdz 1991. gadam). 1968. gadā vadīja Polijas armijas spēku intervenci Čehoslovākijā. Polijas Apvienotās Strādnieku Partijas Politiskā biroja loceklis (1971–1989), pirmais sekretārs (1981–1989), Ministru Padomes priekšsēdētājs (11.02.1981.–06.11.1985.). Pretkomunistiskās pretestības organizācijas “Solidaritātes” kulminācijas laikā 13.12.1981. izsludināja valstī kara stāvokli, kam sekoja represijas pret opozīcijas dalībniekiem. Militārās Nacionālās glābšanas komitejas priekšsēdētājs (1981–1983), Polijas Valsts Padomes priekšsēdētājs (06.11.1985.–19.07.1989.). 19.07.1989. ievēlēts par Polijas Republikas Valsts prezidentu, 1990. gadā – atkāpies.
Pēctecis valsts prezidenta amatā Ļehs Valensa (Wałęsa Lech).