Pilskalnu 1925. gada vasarā atklāja vai nu Franča Baloža, vai Ernesta Brastiņa vadītā arheoloģisko vietu apzināšanas ekspedīcija; tad pat pilskalns uzmērīts. Pilskalns vairākkārt pieminēts F. Baloža publikācijās. 1928. gadā pilskalna apraksts, uzmērījums, fotoattēls tika publicēti E. Brastiņa grāmatā “Latvijas pilskalni. Latgale”. 1979. gadā konstatēts, ka pilskalns izpostīts. 1980. gadā Jura Urtāna vadībā pilskalna palieku vietā veikti arheoloģiskie aizsardzības izrakumi, tad pat pie pilskalna konstatēta apmetne. Ziņas par pilskalnu un tā apkārtnes vietām 2004. gadā apkopotas plašākā J. Urtāna rakstā. Pausts uzskats, ka Kausas pilskalns, kas ir vistālāk uz austrumiem situētais pilskalns Latvijā, saistāms ar dažādi etniski raksturojamo garo uzkalniņu kultūru. 2019. gadā ap 3 km uz ziemeļiem no Kausas pilskalna Zilupes krastā atklāts labi veidotais un labi saglabājies Garaņu pilskalns. Kausas pilskalna tiešā tuvumā ir Pakruļu uzkalniņu kapulauks, nedaudz attālāk ir Skripščinas uzkalniņu kapulauks. Tuvākā apkārtnē ir vairāki citi uzkalniņu kapulauki.