Aizsargu medaļa “Par centību” tika izveidota kā atzinības zīme Latvijas Aizsargu organizācijas dalībniekiem. To piešķīra par centību un ilggadēju dienestu organizācijā galvenokārt ierindas un zemākā līmeņa aizsargu komandieriem un instruktoriem.

1927. gada 16. decembrī reizē ar Aizsargu Nopelnu krustu apstiprināja arī medaļu “Par uzcītību”. Presē šāds medaļas nosaukums atrodams līdz 1928. gada beigām, kad sāka lietot nosaukumu “Par centību”. Jaunus statūtus aizsargu medaļai “Par centību” Valsts prezidenta amata izpildītājs Kārlis Ulmanis apstiprināja 1938. gada 30. aprīlī.

Medaļa ir apaļa. Tās aversā uz saules fona – roka ar paceltu zobenu, kreisajā pusē – ozola zars. Starp saules stariem labajā pusē un augšdaļā – trīs zvaigznes. Medaļas reversā centrā – reljefs uzraksts divās rindās PAR CENTĪBU, lejasdaļā ar lentu saņemta ozola lapa ar zīli un lauru zars, kas vijas gar labo pusi uz augšu.

Medaļa nēsājam ripsa auduma lentē – zaļā, ar divām baltām malu svītrām.

Medaļu “Par centību” nēsāja pēc Latvijas atbrīvošanas kara piemiņas zīmes un Latvijas Republikas atbrīvošanas cīņu 10 gadu jubilejas piemiņas medaļas. Medaļa nēsājama Latvijas Aizsargu organizācijas dalībniekiem pie formas tērpa, kad dienesta noteikumi to paredz, un svinīgos gadījumos. Ikdienas dzīvē jālieto lentes atgriezums.

Aizsargu medaļas “Par centību” metu zīmējis gleznotājs, grāmatu ilustrators, grafiķis Reinholds Kasparsons.

Medaļas, pēc preses ziņām, bija apņēmies izgatavot sudrabkalis, metālmākslinieks Stefans Bercs.

Aizsargu medaļa “Par centību” dibināta kā atzinības zīme Latvijas Aizsargu organizācijas dalībniekiem, un tā bija piešķirama par centību ilggadējā, priekšzīmīgā organizācijas pienākumu pildīšanā. Medaļu varēja saņemt arī ārpus Latvijas Aizsargu organizācijas esošas personas, kas sekmējušas organizācijas darbību.

Aizsargu medaļas “Par centību” piešķiršanu izlēma Aizsargu valde, kura sastāvēja no aizsargu priekšnieka un pa vienam pārstāvim no Latvijas etnogrāfiskajiem novadiem. Piešķiršanu apstiprināja iekšlietu ministrs. No 1938. gada medaļu piešķīra Apbalvošanas komisija, kuras sastāvā bija sabiedrisko lietu ministrs kā priekšsēdētājs, aizsargu organizācijas priekšnieks kā priekšsēdētāja biedrs un četri aizsargu pulku komandieri. Apbalvošanas komisijai ierosinājumus par apbalvošanu varēja iesniegt sabiedrisko lietu ministrs un aizsargu priekšnieks. Tās lēmumus apstiprināja Valsts prezidents.

Pirmās medaļas “Par centību” piešķīra 1927. gada 22. decembrī. Medaļas saņemt bija tiesīgi vairāk nekā 50 Latvijas Aizsargu organizācijas dalībnieku. 1928. gadā Apbalvošanas komisija lēma ar medaļu apbalvot jau vairāk nekā simts aizsargu. Savukārt 1936. gadā aizsargu medaļu “Par centību” saņēma 92 organizācijas dalībnieki, bet 1937. gadā –171 persona. Apbalvošanas sākuma posmā medaļas piešķīra tikai Latvijas Aizsargu organizācijas biedriem, bet vēlāk tās saņēma arī aizsardzes un Latvijas armijas karavīri. Kopējais apbalvoto skaits lēšams vismaz uz vairākiem simtiem.

1938. gada 12. jūlija likums “Par ordeņiem un goda zīmēm” noteica, ka medaļas “Par centību” piešķiršana izbeidzama ar 1939. gada 20. martu.