Ģenerālis, kara inženieris. Polijas nacionālais varonis. Francijas goda pilsonis (no 26.08.1791.).

Dzimis senā ne pārāk turīgā augstmaņu dzimtā. Beidzis Bruņinieku skolu (Szkoła Rycerska) Varšavā, faktiski kara akadēmiju, kur sagatavoja virsniekus. 1769. gadā piešķirta karaļa stipendija mācībām Parīzē. Studējis glezniecību, mācījies kara akadēmijā Parīzē (1769–1775).

No 08.1776. dzīvoja Amerikā. 1776.–1783. gadā Amerikas Savienoto Valstu (ASV) Neatkarības kara dalībnieks. Kontinentālās (no 1776), no 1780. gada Dienvidu armijas inženieris, pulkvedis, brigādes ģenerālis (no 13.10.1783.), Džordža Vašingtona (George Washington) adjutants. Viens no trim ārzemju virsniekiem, kuri uzņemti prestižajā Sinsinati biedrībā (Society of the Cincinnat). Atbalstīja verdzības atcelšanas kustību. Savā testamentā naudu novēlēja melno vergu izpirkšanai un izglītošanai. Par testamenta izpildītāju iecēla Tomasu Džefersonu (Thomas Jefferson), bet šī nauda paredzētajam mērķim netika izlietota. 12.08.1784. atgriezās Polijā. No 1789. gada iesaukts Žečpospoļitas armijā (ģenerālmajors), divīzijas komandieris (no 1792), ģenerālleitnants. Viens no poļu nacionālās atbrīvošanās kustības vadītājiem un 1794. gada Polijas sacelšanās (saukta arī par Kostjuško sacelšanos) organizētājiem. Nacionālo Bruņoto spēku Augstākais priekšnieks. Valsts vadītājs (no 03.1794.). Kaujā ar krievu karaspēku pie Macejovices 10.10.1794. krita gūstā, ieslodzīts Pētera un Pāvila cietoksnī Pēterburgā. 1796. gadā ar cara rīkojumu atbrīvots. Emigrēja uz ASV, 1897. gadā – uz Franciju, piedalījās poļu politiskajā dzīvē, Poļu leģionu izveidē. 1808. gadā pārcēlās uz Šveici.

T. Kostjuško vārdā nosaukta Austrālijas augstākā virsotne Kostjuško kalns, pastāv daudzas piemiņas vietas Polijā, ASV un citur. T. Kostjuško pieminekļi uzstādīti visā pasaulē, piemēram, Lafajeta laukumā Vašingtonā, Bostonā, Milvoki, Lodzā. Mājā, kurā viņš dzīvoja Filadelfijā 1797. gadā, ierīkots T. Kostjuško Nacionālais memoriāls, mājā Zoloturnā – Kostjuško muzejs, Kostjuško muižā Merečevščinā – memoriālais muzejs. Kostjuško kurgāns (34 m) Krakovā – uzbērts (1820–1823) ar zemi no vietām, kur viņš cīnījās. T. Kostjuško vārdā nosauktas ielas, laukumi, Kostjuško sala Aļaskā, Kostjuško apgabals Indiānas pavalstī ASV, pilsēta Misisipi pavalstī ASV, Krakovas Politehniskā universitāte, kuģis, 1. Varšavas kājnieku divīzija. 1925. gadā izveidota poļu–amerikāņu kultūras aģentūra, Kostjuško fonds Ņujorkā.

T. Kostjuško vārdā 2015. gadā nosaukts asteroīds – (90698) Kościuszko.

T. Kostjuško sirds glabājās Poļu muzejā Rapersvilenā Šveicē, 1927. gadā pārvesta uz Varšavu. Urna atrodas Varšavas Karaļu pils kapelā. T. Kostjuško iebalzamētie iekšējie orgāni joprojām apglabāti Cuhvilas kapsētā netālu no Zoloturnas.

T. Kostjuško veltītas gleznas, piemēram, Francišeka Smugļeviča (Franciszek Smuglewicz) “Tadeuša Kostjuško zvērests Krakovas tirgū” (Przysięga Tadeusza Kościuszki na Rynku w Krakowie, 1797), Jana Alojzija Mateiko (Jan Alojzy Matejko) “Kostjuško pie Raclavices” (Kościuszko pod Racławicami, 1888), Kazimeža Vojnjakovska (Kazimierz Wojniakowski) “Tadeuša Kostjuško portrets” (Portret Tadeusz Kościuszko, pirms 1812), Bendžamina Vesta (Benjamin West) “Ģenerālis Tadeušs Kostjuško” (General Thaddeus Kosciusko, 1797), Juliuša Fortunata Kosaka (Juliusz Fortunat Kossak) “Tadeušs Kostjuško” (Tadeusz Kościuszko, pirms 1899), Karla Gotlība Šveikarta (Karl Gottlieb Schweikart) “Tadeuša Kostjuško portrets” (Porträt von Tadeusz Kościuszko, pēc 1802).

T. Kostjuško kā Polijas neatkarības simbolam veltīti romāni, piemēram, Žila Mišlē (Jules Michelet) “Leģenda par Kostjuško” (Legende de Kosciusko, 1851), Džeinas Porteres (Jane Porter) “Tadeušs no Varšavas” (Thaddeus of Warsaw, 1803; 19. gs. ASV 80 izdevumi), Vladislava Staņislava Reimonta (Władysław Stanisław Reymont) vēsturiskā triloģija “1794. gads” (Rok 1794, 1913–1918), Marijas Konopņickas (Maria Konopnicka) darbi; Francišeka Dutkeviča (Salezy Franciszek Dutkiewicz) opera “Kostjuško uz Sēnas” (Kościuszko nad Sekwaną, 19. gs. 20. gadu sākumā); drāmas, soneti (Semjuels Teilors Kolridžs, Samuel Taylor Coleridge, Džeimss Henrijs Lī Hants, James Henry Leigh Hunt), dzejoļi (Džons Kītss, John Keats, Volters Sevidžs Lendors, Walter Savage Landor); markas, monētas. Uzņemta režisora Juzefa Lejtesa (Józef Lejtes) filma “Kostjuško pie Raclavices” (Kosciuszko pod Racławicami, 1938). Pirmo T. Kostjuško bibliogrāfiju 1818. gadā sarakstīja francūzis Marks Antuāns Žiljēns (Marc-Antoine Jullien), pirmais poļu bibliogrāfs – Francišeks Paškovskis (Franciszek Paszkowski) – “Pirmā poļu vadītāja Tadeuša Kostjuško vēsture” (Dzieje Tadeusza Kosciuszki pierwszego Naczelnika Polakow, 1872).