Sūļagala apmetnes nelielā atradumu kolekcija ir nozīmīga līdz šim maz zināmā agrā mezolīta (9000.–8300. gads p. m. ē.) pētniecībā.

Apmetne atrodas uz minerālzemes pacēluma aptuveni 3 km attālumā no Lubāna ezera un ap 200 m uz ziemeļrietumiem no Upmaļu mājām, iztaisnotās Suļkas upītes labajā krastā (koordinātas: 56.69040 ģeogrāfiskais platums un 26.81926 ģeogrāfiskais garums).

1979. un 1980. gadā Ilzes Lozes vadībā apmetnē izpētīja 222 m² lielu platību. Līdz 0,8 m biezais kultūrslānis bija veidojies tumši pelēkā smilšmālā. Starp atrastajām 120 senlietām bija krama bultas gals, kasīkļi, nažveida šķilas, kodoli (nukleji), kaula harpūnas fragmenti, t. s. putnu bultas fragments, adatveida un lapveida bultu gali, kalti, raga rīki ādu gludināšanai. Kaut arī atradumu kolekcija nav liela, tā ir nozīmīga līdz šim maz zināmā agrā mezolīta (9000.–8300. gads p. m. ē.) pētniecībā. Iegūto dzīvnieku kaulu analīze rādīja, ka visvairāk medīti aļņi, daudz mazāk mežacūkas. No zivīm galvenās bija līdakas, kas varēja sasniegt 130 cm garumu. Iegūts viens radioaktīva oglekļa (¹⁴C) datējums, kas ņemts no koksnes paliekām zem kultūrslāņa – 9231.–8740. gads p. m. ē. Bez Sūļagala agrā mezolīta apmetnes pagaidām zināmas vēl tikai Kvāpānos II pie Lubāna ezera un Zvejniekos II pie Burtnieku ezera.