Svirlītis ir mazs zvirbuļveidīgo kārtas putns ar dzeltenzaļu mugurpusi, dzeltenām krūtīm un baltu vēderu. Ligzdošanas areāls sniedzas no Francijas rietumos līdz Rietumsibīrijai austrumos. Gājputns, ziemu pavada Āfrikā. Viens no parastākajiem Latvijā ligzdojošajiem putniem, taču pēdējo desmit gadu laikā skaits ir samazinājies. Ligzdo dažādos mežos. Pārtiek galvenokārt no bezmugurkaulniekiem.

1793. gadā Johans Mateuss Behšteins (Johann Matthäus Bechstein) sugai deva nosaukumu Motacilla sibilatrix, bet mūsdienās sugas nosaukums ir Phylloscopus sibilatrix. Ģints nosaukums Phylloscopus cēlies no sengrieķu valodas un aptuveni tulkojams kā ‘lapu pētnieks’. Savukārt sibilatrix, tulkojot no latīņu valodas, nozīmē ‘svilpojošs’.

Sugai netiek izdalītas pasugas.

Ķermeņa garums – 12 cm, svars – 6–15 g. Mazs putns, mazāks par lielo zīlīti (Parus major). Abu dzimumu putni ir līdzīgi. Ķermeņa virspuses apspalvojums dzeltenzaļš. Vēders balts, krūtis un uzacs svītra dzeltena. Dažreiz sastopami arī īpatņi, kuriem ir mazāk dzeltenā pigmenta, tos pēc izskata ir grūtāk atšķirt no līdzīgām sugām.

Tēviņa dziesma ir nesajaucams “si-si-si-si-svir-svir-svir-svirrrrrrr”, no kā arī cēlies sugas nosaukums latviešu valodā. Šai frāzei reizēm seko maigs “tī tī tī-tī-tī-tī”. Uztraukuma sauciens ir īss, vienzilbīgs “tīīī”.

Svirlītis ir gājputns, Latvijā sastopams no aprīļa beigām līdz septembra vidum. Ziemo Āfrikā.

Ligzdo dažādos mežos, retāk – parkos, kapsētās un līdzīgās vietās.

Pamatā pārtiek no bezmugurkaulniekiem (galvenokārt kukaiņiem un zirnekļiem), bet reizēm ēd arī ogas un augļus. Mazuļus sākotnēji baro ar kukaiņu kāpuriem.

Ligzdu būvē mātīte viena pati. Ligzda atrodas uz zemes, tā ir lodveida ar ieeju no sāniem. Ligzdas materiāls ir vecas lapas, zāle, mizas un citas augu daļas.

Olas ir baltas ar daudzveidīgu punktojumu. Olu izmērs ir vidēji 15,9x12,5 mm. Latvijā dējumā ir 4–8 olas. Gadā parasti viens perējums, bet reizēm divi. Perē tikai mātīte. Perēšanas ilgums ir 13 dienas.

Mazuļi ir ligzdguļi. Ligzdu tie atstāj 11–12 dienu vecumā.

Ligzdošanas areāls no Francijas rietumos aptver lielāko daļu Eiropas un sniedzas līdz Rietumsibīrijai. Ziemo Āfrikā, galvenokārt centrālajā daļā.

Kopš 20. gs. 80. gadiem izplatība Eiropā mazliet samazinājusies, arī populācijas lielums sarūk.

Latvijā izplatība kopš 20. gs. 80. gadiem nav būtiski mainījusies. Latvijā ligzdojošā populācija ir 517243–696347 pāri, kas padara svirlīti par vienu no desmit parastākajām ligzdojošajām sugām Latvijā. Ilgtermiņā populācija ir pieaugusi, taču pēdējo desmit gadu laikā redzama populācijas lejupslīde.

Pasaulē un Eiropas mērogā suga nav apdraudēta, taču Latvijā tā klasificēta kā jutīga. Latvijā draudi nav pētīti, bet ticami, ka galvenais drauds sugai ligzdošanas vietās ir mežsaimnieciskā darbība. Iespējami draudi arī ziemošanas vietās, bet tie nav zināmi.

Svirlītis nav iekļauts ne Eiropas Savienības, ne Latvijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstā.