Rozēni ir vidējciems Limbažu novada Staiceles pagasta rietumos Salacas labajā krastā. Līdz novada centram Limbažiem ir 50 km, līdz Latvijas galvaspilsētai Rīgai –140 km. Līdz tuvākajai pilsētai Staicelei – pagasta centram – ir 8 km, līdz Alojai – 20 km, līdz Ainažiem – 23 km. Rozēnu dzīvojamā apbūve – 9 privātmājas, viena 12 dzīvokļu māja un viena 6 dzīvokļu māja.

Rozēnus šķērso reģionālās nozīmes autoceļš P15 (Ainaži–Matīši). Rozēnos var nokļūt, izmantojot sabiedrisko transportu – starppilsētu autobusu, ko nodrošina a/s “CATA” –, maršrutā Rīga–Limbaži–Ainaži, Limbaži–Staicele, Valmiera–Salacgrīva, Ainaži–Valmiera–Cēsis. Ja izmanto personīgo transportu, tad ērtāks un tuvāks ceļš, braucot no Rīgas, ir autoceļš E67 (Via Baltica) līdz Ainažiem un tad nogriežoties uz reģionālo autoceļu P15. Tuvākā pasta nodaļa ir Staicelē. Rozēnos ir nodrošināti mobilie sakari un internets. 

Rozēnos atrodas zemnieku saimniecības “Birznieki” veikals ”Rozēni”, kas ietilpst mazumtirdzniecības tīklā “AIBE”, un tajā var iegādāties pirmās nepieciešamības preces. Ciema teritorijā lielākā zemnieku saimniecība ir “Lauciņi”, kas nodarbojas ar augkopību un graudkopību.

Rozēnos atrodas ilgstošas sociālās aprūpes un rehabilitācijas centra “Brīze” filiāle “Rozēni”.

Tuvāko medicīnisko palīdzību var saņemt ārstu praksēs Alojā vai Ainažos. 

19. gs. 50. gados Rozēnos tā sauktajā lūgšanu namā blakus pagasta valdes telpām tika iekārtota 1. pakāpes pamatskola. Skolas ēku uzcēla 1878. gadā. Kopš 1910. gada skola pārgāja Izglītības ministrijas pārziņā. Otrā pasaules kara laikā 1944. gadā mācības tika pārtrauktas. Skolas darbība tika atjaunota 1945./1946. gadā, kad skola tika pārveidota par septiņgadīgo skolu, bet 1962. gadā – par astoņgadīgo skolu. Nelielā skolēnu skaita dēļ 1970. gadā skolu tika slēgta. Skolas darbība Rozēnos tika atjaunota 1991. gadā. Sākumā bija 1.–4. klase, bet 1994. gadā – līdz 6. klasei. Tika izveidota Rozēnu sākumskola, kura pastāvēja līdz 2001. gadam.

Ciems izveidojies Rozēnu (Koddiack) muižas teritorijā Salacas labajā krastā. Rozēnu tuvumā atradās arī Dripatu (Ramenhof) privātmuiža, no kuras mūsdienās ir palikušas tikai drupas netālu no Dripatu mājām.

Līdz 1949. gadam pastāvēja Rozēnu pagasts ar centru Staicelē. No 1945. gada līdz 1958. gadam Rozēni bija ciema padomes centrs. No 1958. gada līdz 2010. gadam Rozēni bija ciems Staiceles pilsētas lauku teritorijā.

Rozēnu apkaimē 1949. gadā pēc 25. marta deportācijas tika izveidoti četri kolhozi – “Jaunais darbs” ar centru Gaņģos, “Gaišais ceļš” ar centru Kalnglāžos, “Padomju Latvija” ar centru Ūdroes un kolhozs “8. marts” ar centru Ridus mājā. Visas nelielās saimniecības 1950. gadā tika apvienotas kolhozā “Cīņa“, kas 1966. gadā tika pārdēvēts par kolhozu “Rozēni”, bet 1972. gadā pievienots kolhozam “Staicele”.

20. gs. otrajā pusē pārtiku un pirmās nepieciešamības preces Rozēnos tirgoja Alojas patērētāju biedrības veikalā. Līdz 20. gs. 90. gadu beigām Rozēnos bija arī pasta nodaļa. Pēc Otrā pasaules kara gados pasta centrāle bija arī Gaņģu mājās, kuru saimnieki bija deportēti.      

No 2004. gada līdz 2009. gadam kādreizējā skolas ēkā darbojās SIA “Maksis un dēli”  viesu nams “Rozēni”. 

20. gs. 60.-80. gados Rozēnos bija klubs, bibliotēka, feldšeru un vecmāšu punkts, darbojās krejotava un mehāniskās darbnīcas. 

Rozēnu teritorijā pie dzelzsbetona tilta pār Salacu ir atpūtas un telšu vieta. Ūdenstūristiem upes kreisajā krastā pieejama atpūtas vieta “Liepkalni”. Atpūtas vieta “Ķekari” ir izmantojama gan ūdens tūristiem, gan velo un auto tūristiem. 

Salacas labā krasta pietekas Glāžupes (Līvupes) gultnē pie Kalndzirnavām atrodas lielais Lilles akmens, kas ir dabas aizsardzības ojekts. Ir saglabājies arī dzirnavdīķis un slūžas. Rozēnu tuvumā blakus Ainažu ceļam Glāžupes krastā atrodas Lejasdzirnavu drupas ar dzirnavezeru un smilšakmens atsegumu upes krastā. Sarkani smilšakmens atsegumi vērojami arī Glāžupes stāvkrastos starp Lejasdzirnavām un Kalndzirnavām.