Plukšķis ir neliels mežastrazds no zvirbuļveidīgo putnu kārtas. Ligzdošanas areāls aptver Eirāzijas ziemeļu daļu no Islandes līdz Krievijas austrumu daļai. Ziemo Eiropas rietumu un dienvidu daļā, Centrālāzijā un Ziemeļāfrikā. Ligzdo dažādos mežos. Pārtiek no bezmugurkaulniekiem, ogām un augļiem.

Mūsdienās joprojām tiek izmantots Karla Linneja (Carl Linnaeus) dotais sugas zinātniskais nosaukums Turdus iliacus. Turdus latīņu valodā ir ‘mežastrazds’, bet iliacus atvasināts no latīņu valodas vārda ile ‘sāni’.

Plukšķim izdalītas divas pasugas. Lielākajā daļā Eirāzijas ligzdo nominālpasuga Turdus iliacus iliacus, bet Islandē un Fēru salās ligzdo Turdus iliacus coburni.

Ķermeņa garums 20–24 cm, svars – 46–80 g. Plukšķis ir mazs, par melno mežastrazdu (Turdus merula) ievērojami mazāks mežastrazds. Abu dzimumu putni ir līdzīgi. Mugurpuse ir tumši pelēkbrūna, vēderpuse balta ar brūniem raibumiem, kas uz kakla un rīkles kontrastē vairāk un veido gareniskas svītras. Rudi sāni un spārnu apakšējās segspalvas. Plata un balta uzacs svītra un zembārdas svītra.

Dziesma sugai ir daudzveidīga, bet vienam indivīdam – nemainīga. Sastāv no divām daļām – skaļām svilpojošām notīm kāpjošā vai krītošā intonācijā seko klusāka čīkstoša vidžināšana.

Plukšķis ir gājputns. Latvijā sastopams galvenokārt no aprīļa sākuma līdz oktobra beigām, taču nelielā skaitā šeit arī pārziemo. Lielā skaitā novērojams caurceļošanas laikā aprīlī un no septembra līdz oktobrim.

Ligzdo dažādos mežos, retāk – parkos un kapsētās.

Pārtiek galvenokārt no dažādiem bezmugurkaulniekiem (kukaiņiem, tārpiem, zirnekļiem), bet rudenī un ziemā labprāt barojas arī ar augļiem un ogām.

Ligzdu būvē mātīte. Ligzda veidota no zariņiem un sausas zāles, parasti tajā nav sūnu. Ligzda parasti atrodas nelielā augstumā uz celma, zaru žāklē vai pat uz zemes.

Olas gaiši zilas vai zilganzaļas ar sīkiem sarkanbrūniem raibumiņiem. To izmērs vidēji ir 25,9x19,1 mm. Dējumā parasti 4–5, bet var būt arī 2–8 olas. Gadā divi (retāk – trīs) perējumi. Perē tikai mātīte. Perēšanas ilgums ir 11–15 dienas.

Mazuļi ir ligzdguļi. Ligzdu tie atstāj 10–15 dienu vecumā.

Caurceļošanas laikā var būt novērojami lielos baros, un tad nereti daudzi tēviņi dzied vienlaikus.

Ligzdošanas areāls aptver Eirāzijas ziemeļu daļu no Islandes līdz Kolimai (Krievijā). Ziemo Eiropas rietumu un dienvidu daļā, Centrālāzijā un Ziemeļāfrikā.

Kopš 20. gs. 80. gadiem izplatība Eiropā samazinājusies, areāla dienvidu robežai atkāpjoties tālāk uz ziemeļiem. Samazinājies arī Eiropas populācijas lielums.

Latvijā izplatība starp 1980.–1984. un 2000.–2004. gadu samazinājusies un turpinājusi samazināties arī starp 2000.–2004. un 2013.–2017. gadu. Latvijā ligzdojošā populācija ir 13462–26379 pāri. Ligzdojošā populācija sarūk gan ilgtermiņā, gan īstermiņā.

Populācijas lejupslīde Eiropā nav tik strauja, lai sugu uzskatītu par apdraudētu, taču pasaules līmenī suga klasificēta kā gandrīz apdraudēta. Straujā populācijas sarukuma dēļ plukšķis Latvijā ir stipri apdraudēta suga.

Latvijā draudi nav pētīti. Visticamāk, galvenais iemesls populācijas lejupslīdei ir klimata pārmaiņas, taču, iespējams, papildu drauds ir mežsaimnieciskā darbība, t. sk. mežizstrāde ligzdošanas laikā. Vidusjūras reģionā suga tiek medīta.

Latvijā plukšķis netiek medīts, taču lielā skaitā tie tiek nomedīti Vidusjūras reģionā, it īpaši Itālijā, kur pārziemo arī daļa no Latvijā ligzdojošajiem putniem. 

Plukšķis nav iekļauts ne Eiropas Savienības, ne Latvijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstā.