UEFA Eiropas līga nosaukumu ieguva 2009. gadā, kad tā tika pārdēvēta UEFA kausa izcīņa (UEFA Cup), ko Eiropas Futbola Asociāciju savienība (Union of European Football Associations, UEFA) rīkoja kopš 1971. gada. Līdz 1999. gadam Eiropā bija trīs kontinentālie futbola klubu turnīri – UEFA Čempionu līga (UEFA Champions League), UEFA kauss un UEFA kausa ieguvēju kauss (UEFA Cup Winners` Cup), bet tad abi pēdējie tika apvienoti. Ilgu laiku UEFA kausa izcīņā notika tikai izslēgšanas mači savā un pretinieka laukumā, arī finālā nosakot uzvarētājus divu spēļu summā. Sākot ar 1998. gadu, turnīra uzvarētāji tiek noteikti vienā finālmačā, parasti neitrālā laukumā, bet no 2004. līdz 2024. gadam vispirms norisinājās grupu turnīrs, tikai pēc tam aizvadot izslēgšanas mačus.

Kopš 2015. gada Eiropas līgas uzvarētāji automātiski iegūst arī tiesības nākamajā sezonā piedalīties UEFA Čempionu līgā. No 2000. gada Eiropas līgas un Čempionu līgas uzvarētāji tradicionāli sezonas sākumā vienā mačā izspēlē UEFA Superkausu (UEFA Super Cup).

Kopš 2024. gada UEFA Eiropas līga tiek izspēlēta pēc jauna formāta, kad pamatturnīrā piedalās 36 komandas, aizvadot astoņas spēles pret dažādiem pretiniekiem. Pirms pamatturnīra vēl tiek aizvadītas četras kvalifikācijas kārtas. Pamatturnīrā visi rezultāti tiek skaitīti vienā kopējā tabulā – pēc astoņām spēļu kārtām labākās astoņas komandas iekļūst astotdaļfinālā, bet vienības, kas ieņēmušas no 8. līdz 24. pozīcijai, aizvada papildu izslēgšanas maču kārtu, noskaidrojot pārējās astotdaļfināla dalībnieces.

Tiesības spēlēt Eiropas līgas pamatturnīrā automātiski iegūst iepriekšējās sezonas trešā kontinentālā klubu turnīra UEFA Eiropas Konferences līgas (UEFA Europa Conference League) uzvarētāji. Pārējās vietas turnīrā tiek sadalītas atbilstoši UEFA rangam – labākās piecas valstis iegūst pa divām vietām pamatturnīrā. Tradicionāli Eiropas līgā piedalās vairāku valstu nacionālo kausu ieguvējas (ja vien šīs komandas jau nav ieguvušas tiesības spēlēt Čempionu līgā), tāpat uz Eiropas līgu pārceļas vairākas UEFA Čempionu līgas priekšsacīkstēs izkritušās komandas, tāpēc turnīrā spēlē arī daudzu valstu čempionvienības.

Par piedalīšanos Eiropas līgā komandām no UEFA pienākas ievērojamas naudas prēmijas – piemēram, 2024. gada turnīra uzvarētāji Itālijas “Atalanta” no sacensību rīkotājiem saņēma ap 35 miljoniem eiro. Par dalību pamatturnīrā katram klubam uzreiz pienākas vairāk nekā četri miljoni eiro, bet par katru izcīnīto punktu tiek pieskaitīti 150 tūkstoši eiro, tāpat ir prēmijas par iekļūšanu katrā nākamajā kārtā.

UEFA Eiropas līgas sacensības ir ieguvušas lielu popularitāti – piemēram, 2023./2024. g. sezonā vidējā spēļu apmeklētība bija ap 31 tūkstoti skatītāju. Ieskaitot UEFA kausu, turnīra apmeklētības rekords sasniegts 1973. gadā Spānijas galvaspilsētā Madridē, kad vietējā “Real” maču ar angļu “Ipswich Town” (0:0) noskatījās 110 tūkstoši skatītāju. Savukārt Eiropas līgas laikmetā vislielākā auditorija pulcējās 2023. gadā uz “Barcelona” mājas spēli ar “Manchester United” (90 225 skatītāji, 2:2). Mūsdienu Eiropas līgas finālmaču apmeklētības rekords fiksēts 2023. gadā Budapeštā, kad Ungārijas galvaspilsētā “Sevilla” un “Roma” izšķirošo spēli klātienē vēroja vairāk nekā 61 tūkstotis skatītāju (“Sevilla” uzvarēja 11 m sitienu sērijā – 4:1).

Kopumā visvairāk Eiropas līgas uzvarētāju titulu ir izcīnījuši Spānijas klubi (14), apsteidzot Itāliju (10), Angliju (9) un Vāciju (7). Vismaz vienu reizi turnīrā ir triumfējušas 11 valstu komandas. Pie otras nozīmīgākās Eiropas klubu futbola trofejas tikuši pa pieciem Spānijas, Itālijas, Anglijas un Vācijas klubiem. Panākumiem bagātākā Eiropas līgas komanda ir “Sevilla” no Spānijas, kas šo trofeju izcīnījis septiņas reizes, vienmēr uzvarot finālmačos (pirmo reizi 2006., bet pēdējo – 2023. gadā). Desmit reizes finālā tikušās divas vienas valsts vienības, bet 2019. gadā pirmo reizi finālā spēlēja divas vienas pilsētas komandas – Londonas “Chelsea” Baku, Azerbaidžānā, ar 4:1 apspēlēja “Arsenal”.

Visvairāk Eiropas līgas uzvarētāja titulu – pieci – ir spāņu futbolistam Hosē Antonio Rejesam (Jose Antonio Reyes Calderon, divi ar Madrides “Atletico” un trīs ar “Sevilla”). Vienas sezonas rezultativitātes rekordists ir kolumbietis Radamels Falkao (Radamel Falcao Garcia Zarate), kurš 2010./2011. g. sezonā portugāļu “Porto” labā guva 17 vārtus.

Panākumiem bagātākais Eiropas līgas treneris ir Spānijas basks Unajs Emerijs (Unai Emery Etxegoien), kurš trīs reizes pēc kārtas uzvaru turnīrā izcīnījis ar “Sevilla” (2014–2016), bet vēl vienreiz ar citu Spānijas klubu “Villarreal” (2021).

Kopš 2017. gada tiek noteikts katras sezonas Eiropas līgas labākais spēlētājs. 2024. gadā šo balvu izpelnījās “Olympique de Marseille” pārstāvis Pjērs Emeriks Obamejangs (Pierre-Emerick Emiliano Francois Aubameyang) no Gabonas, kurš ar 34 vārtu guvumiem ir visu laiku rezultatīvākais Eiropas līgas spēlētājs (neskaitot kvalifikācijas mačus). Eiropas līgas labākā spēlētāja balvu ir saņēmis arī Pols Pogba (Paul Labile Pogba, pārstāvot “Manchester United”) un Antuāns Grīzmans (Antoine Griezmann, Madrides “Atletico”) no Francijas, beļģi Edens Azārs (Eden Michael Walter Hazard, “Chelsea”) un Romelu Lukaku (Romelu Lukaku Bolingoli, Milānas “Inter”).

Latvijas klubi UEFA kausa izcīņā sāka piedalīties 1994. gadā, jau pirmajā reizē sagādājot Eiropas mēroga sensāciju, kad Rīgas “Skonto” divu spēļu summā pieveica spēcīgo Skotijas klubu “Aberdeen” (0:0 un 1:1, bet rīdziniekiem pārsvaru deva viesos gūtie vārti).

Latvijas klubi divas reizes ir iekļuvuši Eiropas līgas pamatturnīrā. Pirmie 2009. gadā to paveica FK “Ventspils”, kas izcīnīja šīs tiesības, pārvarot divas Čempionu līgas priekšsacīkšu kārtas, kur izšķirošajos mačos ventspilnieki bija pārāki pār Baltkrievijas čempionvienību Barisavas “BATE” – 1:0 un 2:2. Pamatturnīrā FK “Ventspils” tika ielozēti vienā grupā ar Lisabonas “Sporting”, Berlīnes “Hertha” un Nīderlandes “Heerenveen”, ar katru pretinieku aizvadot spēles savā un pretinieku laukumā. FK “Ventspils” izcīnīja trīs punktus, pa reizei nospēlējot neizšķirti ar katru no pretiniekiem – 1:1 Berlīnē (vēsturiskos Latvijas klubu pirmos vārtus šādā līmenī guva Edgars Gauračs) un Lisabonā, bet savā laukumā 0:0 ar “Heerenveen”.

2024. gadā Eiropas līgas pamatturnīrā iekļuva Latvijas čempionvienība “RFS”, kas izšķirošajā kvalifikācijas kārtā pārspēja Kipras čempionus Nikosijas “APOEL” – 2:1 un 1:2, bet rīdzinieki bija pārāki pēcspēles 11 m sitienu sērijā (4:2). 2024. gadā Eiropas līga pirmo reizi risinājās jaunā formātā, kad katra komanda aizvadīja pa vienai spēlei ar astoņiem dažādiem pretiniekiem. Par “RFS” pretiniekiem tika ielozēti Bukarestes “FCSB” (Rumānija), Stambulas “Galatasaray” (Turcija), Frankfurtes “Eintracht”(Vācija), Briseles “Anderlecht” (Beļģija), Saloniku “PAOK” (Grieķija), Telavivas “Maccabi” (Izraēla), Amsterdamas “Ajax” (Nīderlande) un Kijivas “Dinamo” (Ukraina). Mājas spēles “RFS” aizvadīja Rīgas “Daugavas” stadionā, kur jau pirmajā divās spēlēs izcīnīja punktus pret Turcijas un Beļģijas klubiem – “Galatasaray” (2:2) un “Anderlecht” (1:1). 2025. gada janvārī “RFS” arī svinēja Latvijas pirmo uzvaru Eiropas līgas pamatturnīrā, Rīgā vairāk nekā 10 tūkstošu skatītāju klātbūtnē ar 1:0 pārspējot Nīderlandes klubu, četrkārtējos Eiropas klubu čempionus Amsterdamas “Ajax”.

2024. gada 24. oktobrī Frankfurtē “RFS” mačā ar vietējo “Eintracht” (0:1) tika sasniegts neatkarības laika Latvijas sporta komandu spēļu apmeklētības rekords, “Waldstadion” klātienē pulcējot 56 600 skatītāju. Pirms tam, 2004. gadā, iespaidīgu auditoriju pulcēja arī UEFA kausa pirmās kārtas spēle, kad “Liepājas metalurgs” viesojās pie cita slavena Vācijas kluba “Schalke 04”, kur spēli Gelzenkirhenē noskatījās 50 304 skatītāji (mājinieki uzvarēja 5:1).

Pussargs Juris Laizāns ir vienīgais Latvijas futbolists, kurš izcīnījis Eiropas līgas jeb UEFA kausa uzvarētāja titulu, 2005. gadā spēlējot Maskavas “CSKA” sastāvā. Šajā sezonā “CSKA” finālā Portugāles galvaspilsētā Lisabonā ar 3:1 uzvarēja vietējo “Sporting”. J. Laizāns finālspēlē palika rezervē, taču regulāri spēlēja turnīra iepriekšējās kārtās.

2010. gada rudenī Eiropas līgas pamatturnīrā īpaši izcēlās Latvijas valstsvienības uzbrucējs Artjoms Rudņevs, kurš Polijas kluba Poznaņas “Lech” sastāvā Turīnā guva trīs vārtus spēlē ar Itālijas klubu “Juventus” (spēle beidzās 3:3). Vēl vienus vārtus A. Rudņevs iesita arī otrajā spēlē ar “Juventus”(1:1), kopumā šajā Eiropas līgas sezonā gūstot piecus vārtus.