Latvijas Rakstnieku savienība (LRS) ir profesionāla organizācija, kas apvieno latviešu rakstniekus, literatūrzinātniekus, kritiķus un tulkotājus, kuri dzīvo Latvijā un ārzemēs, un cittautu autorus, kuri dzīvo Latvijā. Organizācija dibināta 1940. gadā (Latvijas Padomju rakstnieku savienība, 1940–1986; Latvijas PSR Rakstnieku savienība, 1986–1990, kopš 1990. gada 22. janvāra – Latvijas Rakstnieku savienība).

LRS galvenie mērķi ir pārstāvēt un aizstāvēt savu biedru profesionālās, ekonomiskās, sociālās un morālās intereses valsts, pašvaldību un citās institūcijās un organizācijās; veicināt latviešu literatūras attīstību, latviešu valodas un kultūras vērtību saglabāšanu Latvijā; paplašināt sabiedrības izglītības un informācijas iespējas literatūras jomā; aizstāvēt radošo un vārda brīvību.

LRS uzdevumi definēti organizācijas statūtos, kā galvenie no tiem minēti: aktīvi piedalīties Latvijas valsts kultūrpolitikas apspriešanā, veidošanā un īstenošanā; veicināt labvēlīgus apstākļus jaunradei un Latvijas garīgās un materiālās kultūras vispusīgai attīstībai; īstenot kultūras projektus literatūras jomā; izdot literāros periodiskos izdevumus, grāmatas un citus darbus; veicināt literāro darbu iekļaušanu kultūras apritē un citi. 

LRS struktūru veido priekšsēdētājs, valde, LRS pārstāvju sapulce, revīzijas un ekspertu komisija. LRS struktūrā ietilpst arī sekretārs referents, dzejas un prozas literārais konsultants, dramaturģijas literārais konsultants, ekspertu komisijas priekšsēdētājs un LRS Liepājas nodaļas vadītājs.

Ar LRS valdes lēmumu var tikt izveidotas nodaļas, sekcijas, komisijas un citas struktūrvienības. LRS augstākā pārvaldes institūcija ir kongress, ko valde sasauc ne retāk kā reizi četros kalendāra gados.

Starplaikos starp kongresiem LRS augstākā pārvaldes institūcija ir savienības pārstāvju sapulce. LRS pārstāvju sapulce ir tiesīga izlemt visus jautājumus, kas ietilpst kongresa kompetencē, izņemot tos, kuri saskaņā ar LRS statūtiem ir ekskluzīvā kongresa kompetencē.

LRS pārstāvju sapulcē kongress no savienības biedru vidus ievēl 31 pārstāvi. Kongress ievēl pārstāvjus darbam LRS pārstāvju sapulcē uz četriem gadiem. Kārtējo LRS pārstāvju sapulci sasauc ne retāk kā vienu reizi kalendārā gadā. LRS izpildinstitūcija ir valde, kas sastāv no 12 locekļiem, tostarp LRS priekšsēdētāja. LRS valdi un savienības priekšsēdētāju ievēlē kongresā uz četriem gadiem. Valdes sēdes tiek sasauktas ne retāk kā reizi divos mēnešos.

Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas LRS priekšsēdētāja amatā darbu turpināja Imants Auziņš (1989–1992), pēc tam Viktors Avotiņš (1992–1998), Valdis Rūmnieks (1998–2003), Jānis Jurkāns (2003–2005; 2011–2015), Ieva Kolmane (2005–2011) un Arno Jundze (2015–šobrīd).

LRS izveidota uz Latvijas Padomju rakstnieku savienības (dibināta 1940. gada 26. oktobrī) bāzes. Pamatojoties uz LRS biedru pilnsapulces lēmumu, 1990. gada 22. janvārī organizācija pieņēma lēmumu izstāties no Padomju Sociālistisko Republiku Savienības (PSRS) Rakstnieku savienības, kuras struktūrvienība tā bija kopš organizācijas dibināšanas 1940. gadā. Pilnsapulcē tika pieņemti jauni LRS statūti, kļūstot juridiski par neatkarīgu organizāciju. Tika mainīts arī nosaukums – Latvijas Rakstnieku savienība (LRS).

1990. gada 25. maijā notika LRS valdes pirmā sēde. Par LRS biedru uzņēma pirmo ārzemēs dzīvojošo latviešu dzejnieku Olafu Stumbru, kam vēlāk pievienojās Valdis Krāslavietis, Aina Vāvere un citi. 1992. gada aprīlī agrākā kongresa vietā notika LRS pirmā pilnsapulce ar pārvēlēšanu tiesībām, un tā par priekšsēdētāju izraudzījās Viktoru Avotiņu. Turpmāk LRS vadību vēlēja ik pēc diviem gadiem. 1992. gada 9. jūnijā no PSRS Literatūras fonda tika pārņemts Dubultu Rakstnieku nams (ar 1995. gada Ministru kabineta rīkojumu nodots LRS īpašumā). 1993. gadā notika LRS struktūru reorganizācija – apvienota LRS un Literatūras fonda valde, SIA “Rakstnieku savienības Literatūras fonds” turpināja darbību uz iepriekšējā Latvijas Literatūras fonda bāzes, kura uzdevums bija nodrošināt LRS saimniecisko un finansiālo darbību. 1993. gadā tika apvienots arī Literatūras propagandas birojs un LRS klubs rakstnieku klubā “Burtnieks”, kā arī triju LRS priekšsēža vietnieku vietā turpmāk tika izraudzīts viens. Poliklīnika, kas bija LRS Literatūras fonda pārvaldībā, darbojās līdz 1997. gada 1. februārim, kad tika nodibināta no fonda neatkarīga uzņēmējsabiedrība SIA “Rakstnieku poliklīnika”. 1998. gadā SIA “Rakstnieku savienības Literatūras fonds” tika atzīts par maksātnespējīgu un likvidēts. Turpmāk saimnieciskās darbības jautājumi pārgāja LRS lietvedības pārziņā. 1996. gadā LRS ilggadējā mītnes ēka Kr. Barona ielā 12 tika denacionalizēta, 1997. gada organizācija pārcēlās uz īrētu namu Citadeles ielā 2. 1998. gada jūlijā LRS iegādājās ēku Kuršu ielā 24. Vēlāk LRS birojs vairākkārt mainīja adresi: Lāčplēša iela 48/50–12, A. Čaka iela 37–1, kopš 2023. gada – Latviešu biedrības namā Merķeļa ielā 13.  

Saskaņā ar LRS statūtiem par savienības biedru var kļūt fiziska persona, kura ir profesionāls latviešu literatūras autors, kurš dzīvo Latvijā vai ārzemēs, vai cittautu literatūras autors, kurš dzīvo Latvijā. Lai kļūtu par biedru, ir jābūt trīs LRS biedru rakstiskām rekomendācijām. LRS valdei kopā ar rekomendācijām ir jāiesniedz iesniegums par uzņemšanu savienībā, kā arī īss pārskats par savu profesionālo darbību un radošās darbības apraksts, nepieciešamības gadījumā arī publikācijas. Jauno biedru uzņemšanas jautājumu LRS ne vēlāk kā četru mēnešu laikā izskata tuvākajā valdes sēdē – atklātā balsojumā.

LRS biedram ir tiesības līdzdarboties savienības pārvaldē, tikt ievēlētam valdē, pārstāvju sapulcē vai revīzijas komisijā, tāpat arī darboties LRS nodaļās, sekcijās, komisijās un citās struktūrvienībās, kā arī, saņemot atbilstošu LRS pilnvaru, pārstāvēt savienību dažādās iestādēs, organizācijās, darba grupās, žūrijās un tamlīdzīgos pasākumos.

LRS biedru skaits mainās vairākas reizes gadā (jaunu biedru uzņemšana, biedru nāves gadījumā). Kopš 1991. gada vidējais biedru skaits ir 217. 2020. gadā LRS bija 273 biedri, 2021. gadā – 285, 2022. gadā – 274, 2023. gadā – 276, 2024. gadā – 279 biedri. 

Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas LRS turpināja izdot žurnālu “Karogs” (1940–2010), kā arī radošo savienību laikrakstu “Literatūra un Māksla” (1945–1994), literāro žurnālu krievu valodā “Daugava” (Даугава, 1977–2008) un žurnālu “Avots” (1987–1992; arī izdevums krievu valodā Родник). No 1991. līdz 1993. gadam tika izdots LRS laikraksts “Rakstnieka Vārds”. 1993. gadā tika izdots LRS literatūras un grāmatniecības mēnešraksts “Vārds”. No 2011. līdz 2016. gadam izdots LRS Liepājas nodaļas literārais izdevums “Vārds”. No 2017. līdz 2022. gadam LRS izdeva literatūras mēnešrakstu “konTEKSTS”. No 1994. līdz 2008. gadam reizi divos gados tika izdots informatīvs pārskats “Latvijas Rakstnieku savienība divos gados”. LRS izdod arī grāmatas.

LRS seko līdzi, lai dažādu likumu un normatīvo aktu grozījumos tiktu ievērotas savienības biedru intereses un tiesības. LRS regulāri sadarbojas ar ārzemju rakstnieku organizācijām, piemēram, Eiropas Rakstnieku padomi (European Writers’ Council), Lietuvas un Igaunijas rakstnieku savienībām, Latvijas Grāmatizdevēju asociāciju un Latvijas Radošo savienību padomi.

2003. gadā tika izveidota LRS un Literārās izglītības un jaunrades atbalsta centra kultūrizglītības programma “Literārā Akadēmija”, kas īsteno rakstnieku tālākizglītības projektus un kursus, piemēram, Jauno un iesācēju autoru semināru, jauniešu literārās jaunrades vasaras semināru “Aicinājums”, “Matris Lingua” semināru autoriem, kuriem krievu valoda ir gan dzimtā, gan arī daiļrades valoda, kā arī tiem, kam tā ir otrā valoda vai svešvaloda un kas interesējas par bilingvālas daiļrades iespējām. LRS pārvalda rakstnieku rezidences māju – Dubultu Rakstnieku namu.

LRS pārziņā ir arī dažādu literatūras pasākumu organizēšana, piemēram, festivāli “Dzejas dienas” un “Prozas lasījumi”. 2001. gadā LRS aizsāka tradīciju piešķirt Latvijas Literatūras gada balvu, šobrīd savienība kopā ar Starptautisko Rakstnieku un tulkotāju māju un Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūtu ir viena no balvas rīkotājām. No 2016. līdz 2019. gada jūnijam LRS koordinēja Latvijas autoru darbu tulkošanas un izdošanas programmu ārzemēs, piedaloties platformas “Latviešu literatūra” (Latvian Literature) dibināšanā un darbā.

LRS īsteno projektus sadarbībā ar dažādām Latvijas un starptautiskajām institūcijām. Piemēram, 2017. gadā notika īstermiņa tīklošanās un pasākumi starp trīs Baltijas valstu rakstnieku savienībām, kas dažādu projektu formā aizsāka sadarbību turpmākajos gados, piemēram, iniciējot Baltijas asamblejas balvas literatūrā laureātu darbu izdošanu, kas Latvijā no 2020. gada tiek īstenota ar Latvijas Republikas Kultūras ministrijas finansiālu atbalstu.