Sabiedriskā zinātne ir ļoti daudzveidīga joma, kas galvenokārt ir saistīta ar dabas (dzīvības) un sociālajām zinātnēm, mazāk – ar eksaktajām, piemēram, laboratorijas, zinātnēm. Dažādās jomās, piemēram, ornitoloģijā, astronomijā un sabiedrības veselībā, pastāv liels sabiedrības locekļu entuziasms un vēlme piedalīties sabiedriskās zinātnes projektos, kas ļauj īstenot plaša mēroga pētījumus, vienlaikus veicinot labāku sabiedrības izpratni par zinātni.

Sabiedriskā zinātne mūsdienu izpratnē ir saistīta ne tikai ar sociālajām pārmaiņām sabiedrībā, bet arī ar tehnoloģiju attīstību. Vairāki faktori ir ietekmējuši sabiedriskās zinātnes popularitātes pieaugumu 20. gs. beigās un 21. gs. sākumā:

• atvērtās zinātnes (open science) iniciatīvas;
• liela mēroga datu ievākšanas projekti (tajā skaitā ilgtermiņa novērojumi);
• tehnoloģiskā attīstība;
• sabiedriskais aktīvisms un līdzdalība;
• pieaugoša vides apzināšanās;
• izglītības programmu izmaiņas, iekļaujot vairāk vides un pilsoniskās sabiedrības jautājumus.

Sabiedriskā zinātne visplašāk tiek izmantota vides un Zemes zinātnēs (bioloģiskās daudzveidības monitoringā, klimata izmaiņu ietekmes vērtējumos, piesārņojuma monitoringā), astronomijā (galaktiku klasifikācijā, eksoplanētu meklēšanā), sabiedrības veselībā (saslimstību kartēšanā, gaisa kvalitātes novērtēšanā), kā arī sociālajās zinātnēs (biheiviorālie pētījumi). Sabiedriskā zinātne ir mūsdienīga pieeja, kas tiecas izmantot daudz lielāku sabiedrības brīvprātīgo locekļu skaitu, lai papildinātu nelielo profesionālo zinātnieku skaitu.

Sabiedriskās zinātnes projekti arvien biežāk tiek izmantoti arī politikas plānošanā un starptautisko organizāciju ziņojumos, piemēram, Starpvaldību zinātnes un politikas platforma bioloģiskajai daudzveidībai un ekosistēmu pakalpojumiem (Intergovernmental Science-Policy Platform on Biodiversity and Ecosystem Services, IPBES) un Bioloģiskās daudzveidības konvencija (Convention on Biological Diversity, CBD).

Daži sabiedriskās zinātnes projektu piemēri:

• tauriņu novērojumi Lielbritānijā “Lielais tauriņu aprēķins” (The Big Butterfly Count) – dalībnieki ziņo par novērotajiem tauriņiem, palīdzot uzlabot dabas aizsardzības pieejas;
• putnu novērojumi eBird platformā “Ornitoloģijas laboratorija” (Lab of Ornithology, Kornela Universitāte, Cornell University, Amerikas Savienotās Valstis);
• Dabas dati (Latvija) – dalībnieki ziņo sugu novērojumus, tos atzīmējot uz kartes mobilajā lietotnē;
• astronomiskie novērojumi Galaxy Zoo platformā – astronomijas entuziasti piedalās novēroto galatiku klasifikācijā.

Sabiedriskās zinātnes darbībā ļoti svarīgs ir komunikācijas formāts starp zinātniekiem un sabiedrību, kas var būt klātienes darbnīca/seminārs, lekcija/diskusija vai mobilā lietotne. Lai veicinātu sabiedrības iesaisti sabiedriskās zinātnes projektos visā to garumā un novērstu “brīvprātīgo pagurumu” (volunteer fatigue), tiek izmantotas dažādas pieejas, piemēram, spēļošana (gamification) – spēles elementu iekļaušana uzdevumu izpildē, lai padarītu to aizraujošāku un tādejādi uzlabotu dalībnieku sasniegumus.

Daudzi sabiedriskās zinātnes projekti ietver praktisku darbošanos (learning by doing), kas kontrastē ar teorijas apgūšanu pirms prakses. Interesanta sabiedriskā zinātnes metode ir iesaistošā kartēšana (participatory mapping), kurā noteiktas sabiedrības grupas sadarbojas, piemēram, reģiona vietējie iedzīvotāji atzīmē kartēs objektus un diskutē par procesiem, kas ir aktuāli viņiem un arī zinātniekiem. Viens no iesaistošās kartēšanas piemēriem ir OpenStreetMap iniciatīva, kurā jebkurš interesents var piedalīties, lai papildinātu karšu servisa datus.

Jau senā pagātnē dabas un astronomiskie novērojumi tika veikti ar amatieru un entuziastu palīdzību. Zinātnes progresa idejas vārdā un personīgās intereses dēļ daudzi iedzīvotāji Rietumeiropā 18. un 19. gs. laikā pierakstīja laikapstākļus, fenoloģiskos un astronomiskos notikumus, putnu migrācijas un citas parādības, kas bija noderīgas tā laika zinātniekiem – un arī zinātniekiem mūsdienās. Tolaik šāds ieguldījums gan netika dēvēts par sabiedrisko zinātni.

Sabiedriskā zinātne mūsdienu izpratnē sāka attīstīties 20. gs. beigās – saistībā ar digitālo tehnoloģiju un interneta attīstību. Konkrētas tehnoloģijas, kas veicināja sabiedriskās zinātnes attīstību ir tiešsaistes platformas, mobilās lietotnes un atvērto datu iniciatīvas. Tās padarīja iespējamu sabiedrības plaša mēroga līdzdalību pētniecības projektos un ļāva iedzīvotājiem visā pasaulē piedalīties vides monitoringa, sabiedrības veselības, pilsētvides un daudzās citās iniciatīvās. Sabiedriskā zinātne mūsdienās tiek uzskatīta par būtisku daļu no atvērtās zinātnes kustības un nodrošina sabiedrības iesaisti zinātnes procesos.

Sabiedriskās zinātnes iniciatīvas no zinātnes skatupunkta rada vairākus izaicinājums:

• brīvprātīgās (voluntary) datu vākšanas metodes rada robus un selektīvu paraugošanu, kas var radīt neprecīzus, nekonsekventus vai sagrozītus (biased) rezultātus;
• datu ievākšana un izdarītie secinājumi bieži ir atkarīgi no komunikācijas, saziņas un sadarbības formāta;
• privātums un datu drošības apsvērumi;
• diskriminācijas un nepietiekamas pārstāvētības riski, ko visbiežāk rada izmantotie tehnoloģiskie risinājumi.

Bieži rodas arī ētiskas dabas iebildumi pret sabiedrības iesaisti pētniecībā sabiedriskās zinātnes formātā, piemēram, atlīdzības trūkums par darbu pretstatā ieguldījumam sabiedrības labā, kā arī nespēja ietekmēt projekta īstenošanas rezultātā pieņemtos lēmumus.

Sabiedriskā zinātne ir būtiska aktivitāte, lai skaidrotu un popularizētu zinātni, izglītotu sabiedrību dažādās jomās, kā arī veicinātu iesaistošo jeb līdzdalības (participatory) kultūru. Daudzos gadījumos sabiedrība tiek vairāk iesaistīta arī rīcībpolitikas veidošanā un var ietekmēt pieņemtos lēmumus, šādi stiprinot pilsonisku sabiedrību. Sabiedriskā zinātne veicina iekļaujošu mūžizglītību, piedāvājot iesaistīties pētniecības projektos cilvēkiem visās vecuma grupās un profesijās. Sabiedriskās zinātnes daudzveidīgās izpausmes un pieejas paplašina perspektīvu, palīdzot zinātnē neiesaistītajiem sabiedrības locekļiem saskatīt tai aktuālās problēmas un izaicinājumus plašākā mērogā.

Vairākas sabiedriskās zinātnes pieejas kombinē zinātni ar mākslu jeb kādu radošu izpausmi (fotogrāfija, grafika, naratīvi un citi.). Daudzas pieejas palīdz attīstīt digitālās prasmes, jo daudzi risinājumi izmanto mobilās aplikācijas, internetu un viedierīces. Savukārt citas ir saistītas ar tūrismu vai novadpētniecību, kas sniedz ieguldījumu gan pētniecībā, gan lokālās un reģionālās identitātes stiprināšanā.