Bobsleja un kamaniņu trase “Sigulda” ir vienīgā šāda veida sporta celtne Baltijā. Trases pirmā kārta nodota ekspluatācijā 1986. gadā. 21. gs. kamaniņu sportā trasē ir norisinājies Pasaules čempionāts un Eiropas čempionāts, tāpat arī regulāri notiek Pasaules kausa sacensības. Bobsleja un skeletonā ir sadalītas Eiropas čempionāta un Pasaules kausa posma sacensību medaļas. Šī ir viena no 18 šāda veida būvēm pasaulē.

Bobsleja un kamaniņu trases “Sigulda” garums ir 1260 metri no vīriešu kamaniņbraucēju starta, 1200 metri – no bobsleja un skeletona starta un 998 metri – no sieviešu kamaniņbraucēju un divnieku starta . Ar bremzēšanas ceļu trase ir 1450 metrus gara. Kopējais virāžu skaits ir 16. Maksimālais iespējamais ātrums ir no 125 līdz 130 kilometriem stundā. Kopējā mākslīgā ledus platība ir 6330 kvadrātmetri. No bobsleja starta vietas līdz finišam vertikālais kritums ir 99 metri.

Trase tika būvēta, lai notiktu sacensības kamaniņu sportā un treniņus varētu aizvadīt bobslejsti. Bobsleja un kamaniņu trasē “Sigulda” nav iespējams sarīkot sacensības ar četrinieku kamanām.

Trases aukstuma nesējs ir amonjaks. Kopējais aptuvenais amonjaka daudzums trasē ir 45 tonnas. Trasē ledus parasti ir no oktobra vidus līdz marta vidum. 2025. gadā ledus sagatavošanu veic 13 trases darbinieki, bet kopējais nodarbināto skaits trasē ir aptuveni 28 personas. Ziemā ir iespēja nobraukt arī ar “vučko” (speciāli pielāgotām laivveida kamanām, kas darinātas no porolona un apvilktas ar īpašu sintētisku materiālu; kamanu nosaukums darināts pēc Sarajevas olimpiādes talismana nosaukuma), skeletonbobu un ledus raftingu. Kad trasē nav ledus, var veikt nobraucienus ar vasaras bobu.

Trasē braucienus veic no vairākām vietām. Augstākā vieta ir starta mājas 6. stāvs, kur startē vīriešu kamaniņu braucēji. 5. stāvā braucienus sāk bobslejisti un skeletonisti, tāpat arī šajā līmenī startē junioru un jauniešu vecuma kamaniņu braucēji. No sieviešu starta, kas nav uzbūvētajā trases starta mājā, braucienus sāk kamaniņu braucējas sievietes un divnieku ekipāžas. No sieviešu starta vietas arī notiek izklaides braucieni ar bobsleja kamanām un “vučko”. Ir arī “pionieru ” starta vieta, kur braucienus sāk iesācēji.

1978. gadā Latvijas kamaniņu sporta trenera un inženiera Valda Tilika plānos ietilpa trases būvniecība gar Siguldas‒Turaidas šoseju ar starta vietu pie pilsdrupām.

1980. gada Leikplesidas ziemas olimpiskajās spēlēs kamaniņbaucēju Veras Zozuļas izcīnīta zelta un Ingrīdas Amantovas bronzas medaļa kalpoja par būtisku argumentu, lai Padomju Sociālistisko Republiku Savienības (PSRS) sporta dzīves vadītāji Maskavā izšķirtos par pirmās mākslīgā ledus trases būvniecību Latvijā. Pēc PSRS bobsleja izlases galvenā trenera Rolanda Upatnieka aktivitātēm tika panākts kompromiss, ka Siguldā taps pasaules līmeņa trase kamaniņu braucējiem, bet treniņiem noderēs arī bobslejistiem. Trase tā arī tika izprojektēta un uzbūvēta ‒ bobsleja četrinieku kamanām grūti izbraucama un bīstama.

1981. gadā PSRS Sporta komitejas priekšsēdētāja Sergeja Pavlova (Сергей Павлович Павлов) vizītes laikā Latvijā, iesaistoties Latvijas Ministru padomes priekšsēdētājam Jurijam Rubenim, tika panākta principiāla vienošanās par trases būvniecību Siguldā.

Gaujas senlejas Pirtnieka kraujā Siguldas trasi projektēja Rūpniecības uzņēmumu projektēšanas institūts arhitekta Viktora Rimšas vadībā. Tās konfigurācijas pamatā bija V. Tilika skices.

Precīzus trases virāžu un trajektoriju aprēķinus veica Leipcigas būvju zinātniski tehniskā centra (Wissenschaftlich-Technisches Zentrum für Bauwesen Leipzig) darba grupa, kuru vadīja Udo Gurgels (Udo Gurgel), kurš jau bija projektējis Oberhofas bobsleja un kamaniņu trasi Vācijā. U. Gurgels projektējis astoņas olimpiskās bobsleja un kamaniņu trases – Kalgari, Lillehammerē, Nagano, Pārksitijā, Čezānā, Vistlerā, Krasnaja Poļanā un Kortīnā d’Ampeco.

Būvdarbus Siguldā veica Latvijas PSR celtniecības uzņēmumi, tikai virāžu betonēšanā tika piesaistīts Dienvidslāvijas uzņēmums “Graming”, kuram bija pieredze olimpiskās trases būvniecībā Sarajevā. Siguldas trase izmaksāja aptuveni 12 miljonus rubļu un trīs miljonus ASV dolāru. 1986. gada 28. decembrī atklāta pirmā kārta jeb 1000 metri no sieviešu starta vietas ar 13 virāžām.

Pirmās trasē sarīkotās oficiālās sacensības bija PSRS kausa izcīņa bobslejā 1987. gada janvārī. 1987. gada novembrī trasi atklāja tās pilnā garumā. 2014. gadā trasē notika uzlabošanas darbi. Visā garumā tika veikta pretnokrišņu un saules aizsardzības sistēmas izbūve.

2026. un 2030. gada ziemas olimpisko spēļu rīkošanai bija pieteikusies Zviedrijas galvaspilsēta Stokholma, par sadarbības partneri pieaicinot Siguldu, kur bija paredzēts rīkot sacensības bobslejā, skeletonā un kamaniņu sportā. Leipcigas kompānija “IBG + Partner” U. Gurgela vadībā bija jau izstrādājusi trases pārbūves projektu. Starptautiskā Olimpiskā komiteja (International Olympic Committee) spēļu rīkošanu 2026. gadā uzticēja Milānai un Kortīnai’d Ampeco, bet 2030. gadā – Francijas Alpiem.

Bobsleja un kamaniņu trase “Sigulda” ir tehniski sarežģīta un īpaši pielāgota kamaniņu braucējiem, tāpēc Starptautiskā Kamaniņu sporta federācija (Fédération Internationale de Luge) Siguldai uzticējusi visaugstākā līmeņa sacensību sarīkošanu.

Pasaules čempionāts kamaniņu sportā Siguldā pirmo reizi norisinājās 2003. gadā. Otro reizi ‒ 2015. gadā. Eiropas čempionāts kamaniņu sportā trasē noticis sešas reizes – 1996., 2010., 2014., 2018., 2021. un 2023. gadā. Pasaules kausa posma sacensības kamaniņu sportā pirmo Siguldā reizi norisinājās 1996. gadā. 21. gs. Siguldā regulāri notiek Pasaules kausa posma sacensības kamaniņu sportā.

Bobslejā un skeletonā Pasaules kausa sacensības Siguldā pirmo reizi norisinājās 2018. gada decembrī. Bobslejā sportisti sacentās tikai divnieku konkurencē. Eiropas čempionāts bobslejā un skeletonā pirmo reizi tika rīkots 2020. gada februārī. Otro reizi Siguldā tas norisinājās 2024. gadā.

2023. gada decembrī Siguldā notika Pasaules kausa posma sacensības parabobslejā.

Kamaniņu sportā vīriešu vieninieku sacensībās trases rekords (47,493 sekundes) pieder Latvijas sportistam Kristeram Aparjodam. Tas sasniegts 2024. gada 3. martā. Kamaniņu sportā sieviešu sacensībās trases rekordiste (41,472 sekundes) ir vāciete Merle Frēbela (Merle Fräbel). Rekords sasniegts 2024. gada 3. martā.

Kamaniņu sportā divnieku sacensībās trasi visātrāk veikuši Latvijas sportisti Mārtiņš Bots / Roberts Plūme (41,281 sekunde) 2023. gada 7. janvārī. Kamaniņu sportā divnieku sacensībās sievietēm trasi visātrāk (42,106 sekundēs) veikušas Amerikas Savienoto Valstu sportistes Ševona Forgana (Chevonne Forgan) / Sofija Kērkbija (Sophia Kirkby) 2025. gada 4. janvārī.

Bobslejā vīriešu divnieku sacensībās trases rekords (48,83 sekundes) pieder vāciešiem Adamam Amūram (Adam Ammour) un Isamam Amūram (Issam Ammour). Tas sasniegts 2024. gada 4. februārī. Bobsleja sieviešu divnieku sacensībās trases rekordistes (50,66 sekundes) kopš 2024. gada 2. februāra ir vācietes Kima Kaliki (Kim Kaliki) un Leonija Fībiga (Leonie Fiebig).

Bobslejā sieviešu monoboba sacensībās trases rekordiste (52,78 sekundes) kopš 2023. gada 18. februāra ir amerikāniete Keilija Hamfrīza (Kaillie Humphries).

Skeletona sacensībās vīriešiem trases rekordists (49,45 sekundes) kopš 2020. gada 27. novembra ir Martins Dukurs. Skeletona sacensībās sievietēm Nīderlandes sportiste Kimberlija Bosa (Kimberley Bos) rekordu (51,11 sekundes) sasniedza 2024. gada 13. decembrī.

No 1986. līdz 1990. gadam trases direktors bija Ivars Bīriņš, no 1990. gada līdz 1994. gadam ‒ Einars Fogelis. Siguldas kamaniņu un bobsleja trases direktora amatā visilgāk bijis Dainis Dukurs – no 1994. līdz 2020. gadam.

Līdz 2020. gada decembrim trase darbojās kā valsts iestāde. 2020. gada 14. decembrī pēc trases juridiskās reorganizācijas tika sākta Siguldas bobsleja un kamaniņu trases vadība ar valdes struktūru. Par pirmo valdes priekšsēdētāju iecelts Daniēls Nātriņš (amatā līdz 2021. gada 11. decembrim). No 2021. gada decembra līdz 2022. gadam valdes priekšsēdētāja bija Ieva Zunda. 2022. gada 27. septembrī SIA “Bobsleja un kamaniņu trase “Sigulda”” beidza pastāvēt. Bobsleja un kamaniņu trase “Sigulda” nokļuva Latvijas Nacionālā sporta centra (LNSC) paspārnē. LNSC valdes sastāvā ir valdes priekšsēdētājs D. Nātriņš un valdes loceklis Andris Pārups. Trases izpildirektores pienākumus turpināja pildīt Inga Reiniņa. Kopš 2024. gada trases izpilddirektors ir Arnis Mileiko.

2024. gadā neto apgrozījums bobsleja un kamaniņu trasē “Sigulda” aprēķināts 899 300 eiro apmērā. Valsts dotācija bija 209 500 eiro. Kopējie izdevumi sasniedza 1 385 200 eiro.

2024. gadā trasē uzņemti 2124 ārvalstu viesi, tai skaitā atlēti, atbalsta personāls, televīzijas translāciju apkalpes brigādes, tiesneši no 31 valsts. Analizējot treniņbraucienu noslodzes grafiku, secināts, ka 2024. gadā ārvalstu sportisti Siguldā vai tās apkaimē pavadīja vidēji 9,1 dienu vai 8,1 nakti. Kopumā – 19 000 naktis.

Līdzās tiešajiem ieņēmumiem no maksas treniņbraucieniem ārvalstu sportisti vienā dienā dzīvošanai viesnīcā, ēdināšanai un izklaidei tērēja aptuveni 206 eiro. Ieņēmumi sasniedza aptuveni 3,9 miljonus eiro. Šajā summā nav ierēķināti ienākumi no maksas treniņbraucieniem.