Pirmais sarunu festivāls “Lampa” notika 2015. gadā Cēsīs. “Lampa” piedāvā jebkuram piedalīties sabiedriski nozīmīgās diskusijās par sociālpolitiskajiem jautājumiem un samazināt simbolisko attālumu starp sabiedrības pārstāvjiem un lēmumu pieņēmējiem vai to ietekmētājiem ‒ politiķiem, amatpersonām, ekspertiem un medijiem.

“Lampa” cenšas veicināt demokrātisku kultūru, kurā svarīga loma ir ieinteresētu un aktīvu cilvēku atklātām sarunām, iesaistoties un uzņemoties atbildību par sabiedrisko un pilsonisko procesu norisi Latvijā. Sarunu festivāla mērķis ir sekmēt cilvēku interesi par sabiedriski politiskiem jautājumiem, diskusiju un sarunu kultūras attīstību Latvijā, uzlabojot savstarpējo uzticēšanos un veicinot atbildību par savas valsts, novada, pilsētas nākotni. Sarunu festivāls veicina tā dalībnieku un apmeklētāju prasmi argumentēti aizstāvēt savu viedokli un ar cieņu uzklausīt citu cilvēku viedokļus, arī pretējus uzskatus, atšķirīgas pieredzes, vērtības un perspektīvas.

Festivāls radies, jo tā rīkotāji uzskata, ka demokrātija ir gan process, kas pastāvīgi jāuztur, gan mērķis, uz ko jātiecas, apzinoties, ka demokrātijas tradīcijas Latvijā nav pietiekami iesakņojušās.

Festivāla “Lampa” veidotāji formulējuši arī vairākus festivāla uzdevumus: apliecināt demokrātijas vērtību, attīstīt diskusijas kultūru Latvijā kā būtisku demokrātiskās kultūras sastāvdaļu, apvienot un iesaistīt dažādu profesiju, tautību un jomu cilvēkus festivāla radīšanas procesā, radīt domapmaiņas un tālākas pulcēšanās vidi, veicināt kritisko domāšanu, debatēšanas prasmi. 

Festivāla dalībniekiem ir saistoši seši tā galvenie principi, kas ietver cieņpilnas sarunas, ieklausīšanos, dialogu, zinātkāri, atvērtu prātu. “Lampā” netiek pieļauta naida runa, apzināta maldināšana, kliegšana, aicinājumi uz vardarbību, diskrimināciju vai neiecietību. Festivāls veicina katra dalībnieka iesaisti un atbildību sarunās, kas notiek visdažādākajās formās. Festivālā netiek iekļautas reklāmas.

“Lampa” ir daļa no Ziemeļeiropas demokrātijas festivālu kultūras, kuras pirmsākumi ir Zviedrijā, kad 1968. gadā Almedālenā, Gotlandes salas pilsētas Visbijas parkā, tika rīkotas politiķu un sabiedrības pārstāvju klātienes diskusijas. Demokrātijas festivāla idejas autors bija Zviedrijas izglītības ministrs un vēlākais premjerministrs Ūlofs Palme (Olof Palme). Kopš 1981. gada Zviedrijas festivālā Almedalsveckan piedalās visu valsts politisko partiju pārstāvji.

Kopš 2014. gada Igaunijas pilsētā Paidē notiek festivāls Arvamus (igauņu ‘viedoklis’). Tā mērķis ir veicināt visu sabiedrības grupu pārstāvju rīcībspēju, uzlabot diskusiju kultūru un pilsonisko izglītību, dodot iespēju satikties dažādu sabiedrības grupu un pasaules uzskatu pārstāvjiem.

Lietuvas festivālā Būtent! (lietuviešu ‘tieši’), kas kopš 2017. gada notiek Birštonā, katru gadu tiek apspriesti valsts attīstībai nozīmīgi jautājumi. Šī festivāla misija ir veidot demokrātisku labklājības valsti, veicinot diskusijas, saskaņas un tolerances kultūru.

Minētie un citi festivāli ir 2018. gadā izveidotās Demokrātijas festivālu asociācijas (Democracy Festivals Association) dalībnieki. Asociācijā ir visas Baltijas un Ziemeļvalstis, kā arī Belfāstas festivāls Lielbritānijā. Demokrātijas festivālu asociācija apvieno astoņus festivālus. Līdzās jau minētajiem Baltijas valstu festivāliem demokrātijas festivālu tradīciju uztur SuomiAreena Somijā, kas izveidots 2006. gadā, Folkemødet Dānijā (dibināts 2011. gadā), Arendalsuka Norvēģijā (dibināts 2012. gadā), Lýsa Islandē (dibināts 2015. gadā), un Eiropas demokrātijas festivāls Jubel Briselē, Beļģijā (dibināts 2018. gadā). Vēl divi festivāli nav starptautiskās asociācijas biedri: D’ran Nīderlandē (dibināts 2017. gadā) un Democracy Alive, ko kopš 2019. gada organizē Eiropas kustība (European Movement).

Demokrātijas festivālu iniciatīvas veidojas arī citviet pasaulē ‒ Turcijā, Kenijā, Japānā, Amerikas Savienotajās Valstīs, Itālijā, Polijā.

Festivālu “Lampa” radījis fonds atvērtai sabiedrībai Dots. Ideju par vasaras diskusiju festivālu, atsaucoties uz Dānijas festivāla Folkemødet (dāņu ‘tautas sapulce’) piemēru, 2014. gadā izteikusi šī fonda valdes locekle Zakija Ēlvanga (Zakia Elvang).

Fonda galvenie partneri rīkotāju komandā ir Swedbank, reklāmas aģentūra Armadillo, komunikācijas vadības aģentūra Deep White, Cēsu novada pašvaldība un Britu padomes (British Council) pārstāvniecība Latvijā. Festivāla finansējumu veido tā sponsoru līdzekļi un pasākumu veidotāju iemaksas.

Lai piedalītos festivālā, potenciālajiem dalībniekiem jāiztur diskusiju, pasākumu un sarunu tēmu pieteikumu konkurss. Dalībniekiem dota iespēja darboties vairākos formātos, piemēram, abas festivāla dienas veidot pasākumus savā teltī vai uz savas skatuves, kā arī pieteikties atsevišķu pasākumu organizēšanai. Konkursā par atsevišķu pasākumu rīkošanu vidēji tiek apstiprināti 30 līdz 50 % no saņemtajiem pieteikumiem.

40–45 % no pasākumu rīkotājiem festivālā “Lampa” ir nevalstiskās organizācijas, 23 % ‒ uzņēmumi, valsts pārvaldes iestādes, starptautiskas organizācijas un indivīdi. Daudzus pasākumus rīko plašsaziņas mediji, augstskolas. Vismazāko dalībnieku grupu festivālā veido Latvijas politiskās partijas, tomēr to pārstāvji vai politiski ieceltas amatpersonas ir daudzu diskusiju un pasākumu dalībnieki.

“Lampas” direktore un fonda Dots izpilddirektore ir Ieva Morica. Sarunu festivāla programmas kuratore un fonda Dots administratīvā direktore ir Egita Prāma. Irina Kuzņecova ir “Lampas” komunikācijas un stratēģisko projektu vadītāja (2015–2023), kā arī fonda Dots stratēģisko projektu vadītāja. 2025. gadā “Lampas” producente bija Dita Birkenšteine, izpildproducente – Ilze Samīte, komunikācijas vadītāja – Dace Ševčenko.

“Lampas” pastāvēšanas gaitā izveidoti vairāki unikāli formāti, piemēram, politiskās satīras stāvizrādes “Politiķu cepiens” un vakara izklaides pasākums “Politiķu disco”, formātā “miniLAMPA” notiek pasākumi bērniem.

Lai palielinātu “Lampas” pieejamību, festivāla laikā tiek nodrošinātas daudzu diskusiju tiešraides. Lielākā daļa no diskusijām tiek ierakstīta video formātā. “Lampas” saturs ir skatāms festivāla arhīvā vairākās vietnēs, dodot iespēju to izmantot ilgākā laika posmā. 2024. gadā no 350 festivāla pasākumiem 195 bija iespējams sekot tiešraidēs, sasniedzot 350 000 skatījumu.

Festivāla “Lampa” pasākumu skaits kopš tā pirmsākumiem ir ievērojami audzis. 2015. gadā festivālā bija 50 pasākumi, savukārt vislielākais skaits bijis 2019. gadā – 407 pasākumi. Citos gados (2020‒2023) festivālā notikuši no 222 līdz 323 pasākumiem. 2025. gada festivāla piedalījās 285 pasākumu rīkotāji, 1275 diskusiju dalībnieki, notika 376 diskusijas, sarunas, darbnīcas, teātra izrādes. Kopš pirmā festivāla pieaudzis arī tā dalībnieku skaits: 2015. gadā festivālu apmeklēja 3500, bet 2024. gadā – 24 000 apmeklētāju. Covid-19 pandēmijas laikā (2020, 2021) festivāls notika hibrīdā formātā, piesaistot 2000–5000 interesentu.

Festivālam “Lampa” ir nozīmīga lomu sabiedrības polarizācijas mazināšanā. Ta sniedz iespēju rīkot diskusijas par svarīgiem jautājumiem, pieredzēt cieņpilnas diskusijas starp cilvēkiem ar atšķirīgiem viedokļiem, dod iespēja uzrunāt auditoriju, ko citādi būtu grūti sasniegt. Diskusijas rada iespēju mainīt sabiedrības viedokli par noteiktiem jautājumiem, rada iespēju informēt un izglītot sabiedrību, veicina domu apmaiņu par nozīmīgiem jautājumiem, kā arī sniedz iespēju meklēt kopīgus problēmu risinājumus.