Latvijas teritorijā savvaļā ir reģistrēta viena svīrveidīgo putnu suga – svīre. Tā Latvijā arī ligzdo. Svīre ir gājputns, kas ziemu pavada Āfrikā. 

Svīrveidīgo putnu kārtā ietilpst 472 sugas no trim dzimtām. Latvijā sastopama viena suga – svīre. Tā pieder svīru dzimtai (Apodidae). Sugai ir divas pasugas, no kurām Eiropā sastopama viena – Apus apus apus. 

Svīre ir par bezdelīgu lielāks putns. Tās ķermeņa garums ir 17–18 cm. Knābis ir īss, bet mute ir plata. Kājas ir ļoti īsas, bet spēcīgas un ar asiem nagiem, tāpēc tās nav piemērotas staigāšanai pa zemi, bet tam, lai pieķertos pie klintīm un sienām. Gari, sirpjveidīgi spārni un šķelta aste. Apspalvojums ir melni brūns, izņemot gaišu rīkli. Abu dzimumu putni ir līdzīgi.

Lielāko daļu dzīves svīres pavada lidojumā. Lidojumā tās ne tikai barojas, bet arī dzer, pārojas, vāc materiālu ligzdai un var arī gulēt. Svīres ir sabiedriski putni un gan ligzdošanas vietās, gan ceļojot uzturas baros. Pārtiek no kukaiņiem un zirnekļiem, ko noķer gaisā.

Latvijā ligzdo 63880–154055 svīru pāri. Svīre ir gājputns. Ziemu tā pavada Āfrikā uz dienvidiem no Sahāras, bet Latvijā atgriežas maija vidū. Lielākā daļa Latviju pamet augustā, taču atsevišķi novērojumi ir arī novembra sākumā.

Latvijā ligzdo galvenokārt pilsētās un citās apdzīvotās vietās, bet reizēm arī mežmalās. Var lidot baroties tālu no ligzdošanas vietām.

Ligzdu būvē pažobelēs, ēku spraugās, putnu būrīšos vai koku dobumos. Bieži ligzdo izklaidus kolonijās. Dējumā 1–3 olas. Perē abi pāra putni. Perēšanas ilgums ir 19–20 dienu. Mazuļi ir ligzdguļi.

Gan ilgtermiņā, gan īstermiņā svīru populācija Latvijā pieaug, tāpēc suga Latvijā nav apdraudēta.

Pasaules populācija svīrei ir stabila, bet Eiropā tā sarūk. Eiropā suga atzīta par gandrīz apdraudētu. Sugu apdraud ligzdošanas vietu zudums ēku renovācijas un nojaukšanas dēļ.

Svīre nav iekļauta ne Eiropas Savienības, ne Latvijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstā.