Taku orientēšanās (Taku-O) kā sporta veids izveidots tā, lai ar vienādiem noteikumiem tajā varētu piedalīties ikviens, t. sk. cilvēki ar kustību ierobežojumiem. Dalībnieku galvenais uzdevums ir, pārvietojoties tikai pa taciņām, noteikt pareizo kontrolpunktu (sporta nomenklatūrā – KP), atbilstoši kartē iezīmētajam kontrolpunkta aplīša centram un leģendai.

To dara no attāluma, galvenokārt no speciāli iemarķētas vietas – lēmuma pieņemšanas punkta. Uzvarētājus nosaka pēc pareizo atbilžu skaita distancē un uzdevumu ātru un pareizu izpildi laika kontrolpunktos.

Taku-O iedala PreO (precīzā orientēšanās, kurā rezultātos nav nozīmes uzdevumu risināšanas ātrumam, izņemot dažus kontrolpunktus, kas tiek risināti ar laika kontroli), Temp-O (visi uzdevumi kontrolpunktos ir ar laika kontroli) un PreO sprints (īsa distance, kurā jānosaka, vai kontrolpunkts attēlots pareizi vai nepareizi), kā arī Taku-O stafete (parasti trīs dalībnieki, kuri viens aiz otra veic savu etapu, un kas sastāv no PreO un TempO uzdevumiem).

PreO sacensībās ir “A” (atklātā / starptautiskās sacensībās – “O” Open) un “P” (dalībnieki ar kustību ierobežojumiem) grupas. Temp-O sacensībās ir tikai “A(O)” grupa, kurā startē visi dalībnieki, neatkarīgi no dzimuma un kustību iespējām.

PreO distancē ir divas daļas. Kontrolpunktu vietu noteikšana: 1 – bez laika un 2 – ar laika kontroli. Uzvar dalībnieks, kurš pirmajā daļā noteicis visvairāk pareizās kontrolpunktu atrašanās vietas. Ja diviem vai vairākiem dalībniekiem šajā daļā punktu skaits ir vienāds, tad augstāku vietu ieņem dalībnieks, kuram ir labākais rezultāts otrajā daļā (ar laika kontroli). Otrās daļas laika rezultātu nosaka pēc tā, cik ātri dalībnieks ir spējis noteikt kontrolpunktu atrašanās vietas, kā arī par katru nepareizo atbildi pieskaita 60 soda sekundes (izpildes laiks plus soda sekundes). PreO “laika KP” netiek izmantotas Z atbildes (neviens no KP nav pareizs). PreO sprints ir īsa distance (piemēram, 25 KP – 150 m attālumā), kurā nosakot kontrolpunktu vietu. Atbilde var būt – A (pareizi) vai Z (nepareizi). PreO sprinta distancē vienāda pareizo atbilžu skaita gadījumā vietu secību nosaka pēc distances veikšanas ātruma.

TempO sacensības norisinās līdzīgi, kā PreO “laika KP” daļā. Apvidū iekārto vairākus TempO uzdevumu stacijas (katrā atrodas 6 KP). Katrā uzdevumu stacijā ir sagatavoti vairāki (4–6) karšu fragmenti ar vienu kontrolpunktu un tā leģendu.

TempO uzdevumu veic sēžot. Pēc tiesneša komandas: „laiks sākas tagad” (time starts now) dalībnieks drīkst skatīt pirmo karti. Uzdevumi jāveic tādā secībā, kādā tie ir norādīti izsniegtajās kartēs. Dalībnieks atbildes sniedz mutiski vai norādot uz izvēlēto atbildi. Nosakot pareizo atbildi, dalībnieks domās (raugoties no lēmuma pieņemšanas punkta – no kreisās puses uz labo) piešķir katram kontrolpunktam burtu – A, B, C, D, E, F.

Pareizo atbilžu nosaukšanai izmanto starptautisko fonētisko alfabētu (Alfa, Bravo, Čarlī, Delta, Eko, Fokstrot un Zero). Ja neviens no kontrolpunktiem nav pareizs, tad atbildes variants ir Z.

Maksimālais laiks, ko var izmantot uzdevumu risināšanai katrā uzdevumu stacijā TempO distancē un laika kontrolpunktu PreO distancē, tiek aprēķināts, sareizinot uzdevumu skaitu ar 30 sekundēm.

Taku-O stafetē rezultātu nosaka, summējot visas komandas dalībnieku laiku, kas patērēts, risinot Temp-O uzdevumus plus 30 sekundes par katru nepareizo atbildi TempO daļā un 60 sekundes par katru nepareizo atbildi vai par katru pārtērēto kontrollaiku PreO daļā.

Taku-O sacensībās tiek izmantotas orientēšanās sporta kartes un apzīmējumi ar papildinājumiem – orientieri, pa kuriem drīkst pārvietoties, un orientieri, pa kuriem nedrīkst pārvietoties. Sacensību laikā dalībnieki drīkst pārvietoties tikai pa takām, kuras ir norādītas kartē.

Pēc Taku-O noteikumiem dalībnieks var brīvi izvēlēties apģērbu un apavus. Navigācijai dalībnieki var izmantot organizatora izsniegto karti, kontrolpunktu leģendas un savu kompasu. Kartes mērogam parasti ir jābūt 1:5000, 1:4000 vai 1:3000. Taku-O atzīmēšanās kontrolpunktos notiek ar kādu no organizatoru noteiktajām elektroniskajām atzīmēšanās sistēmām, parasti “Sportident” vai “Emit”, vai tradicionālo kompostiera-kontrolkartītes atzīmēšanās sistēmu.

Navigācijai nav atļauts izmantot mehāniskus vai elektroniskus palīglīdzekļus, izņemot pulksteni (hronometru) un odometru. Drīkst lietot palielināmo stiklu. Kustības-pārvietošanās veids Taku-O distancē var būt ar kājām vai ratiņkrēslā.

20. gs. 80. gados, lai ļautu cilvēkiem ratiņkrēslos piedalīties orientēšanās sacensībās, tika izveidotas speciālas distances, kuras sākotnēji dēvēja par “handikapp‑orientering” (no zviedru valodas – orientēšanās cilvēkiem ar invaliditāti), bet nedaudz vēlāk tās pārdēvēja par Trail-O (Taku-O), jo dalībnieki sacensībās pārvietojās tikai pa takām.

Pirmās zināmās Taku-O sacensības notika 1980. gadā Zviedrijā. Orientēšanās klubs (OK) “Pan-Kristianstad” noorganizēja orientēšanās distanci, kas bija domāta tikai cilvēkiem ar invaliditāti (pārējie šajās sacensībās piedalīties nevarēja). 1986. gadā notika pirmās starptautiskās sacensības starp Zviedriju un Norvēģiju. Ap 1990. gadu Taku-O paplašinājās un tajās jau varēja piedalīties ikviens interesents bez ierobežojuma. 1992. gadā Starptautiskā Orientēšanās federācija (International Orienteering Federation, IOF) oficiāli atzina Taku orientēšanos par vienu no savām četrām pamata disciplīnām. 1999. gadā Invernesā, Skotijā notika pirmais Pasaules kauss Taku Pirmās Taku-O sacensības Latvijā sāka organizēt 1999. gadā. Tās notika Vaivaru apkārtnē. 2004. gadā Vesterosā, Zviedrijā notika pirmais Pasaules čempionāts Taku-O. 2008. gadā Ventspilī, Latvijā notika pirmais Eiropas Taku-O čempionāts. 2010. gadā Taku-O ieviesa jaunu disciplīnu – Temp-O. 2013. gadā notika neoficiālais pirmais Eiropas kauss Taku-O ar posmiem Norvēģijā, Latvijā, Itālijā, Somijā un Horvātijā. 2016. gadā Taku-O sacensībās ieviesa O-stafeti, aizstājot iepriekšējo komandu sacensību.

Nozīmīgākās Pasaules Taku-O sacensības ir Pasaules čempionāts taku orientēšanās sportā (World Trail Orienteering Championships, WTOC), Taku-O Pasaules kausi (European Cup in TrailO, ECTO), kuras organizē atsevišķu valstu federācijas, bet virsvadība ir Starptautiskajai Orientēšanās federācijai.

Eiropas Taku-O čempionāts (European Trail Orienteering Championships, ETOC), Āzijas Taku-O čempionāts (Asian Trail Orienteering Championships, AsTOC), kas notiek kopš 2019. gada.

Latvijā katru gadu notiek Latvijas Taku-O čempionāts, gan arī Latvijas Taku-O kauss un Latvijas Paraolimpiskais kauss, kā arī dažādas citas Taku-O sacensības paralēli orientēšanās sporta skriešus lielajām sacensībām, kuras organizē dažādi Latvijas klubi.

Taku orientēšanās nav iekļauta Olimpisko spēļu programmā.

Taku orientēšanos pārrauga Starptautiskā Orientēšanās federācija un tās Starptautiskā Taku orientēšanās komisija (Trail Orienteering Commission, TOC), kas ir kā starpnieks starp Taku-O kopienu un Starptautiskās Orientēšanās federācijas Padomi (IOF Council). Kā vienu no galvenajiem uzdevumiem Starptautiskā Taku orientēšanās komisija izvirzījusi – veicināt vienlīdzīgas iespējas sievietēm un vīriešiem, veciem un jauniem, veseliem cilvēkiem un tiem, kuriem ir kustību traucējumi, nodarbojoties ar Taku-O aktivitātēm. Tā veido stratēģiju un pārrauga Taku-O noteikumus. Latvijas Orientēšanās federācija (LOF) ir Starptautiskās Orientēšanās federācijas biedre un aktīvi iesaistās šajā darbībā.

Savukārt Latvijā ar Taku-O saistītos pasākumus pārauga Latvijas Orientēšanās federācija un tās paspārnē esošā Taku orientēšanās komisija, kura galvenie mērķi ir: Taku-O popularizēšana Latvijā, Taku-O Latvijas kausa sacensību rīkošana, koordinēšana un kvalitātes kontrole, Taku-O Latvijas izlases startiem Eiropas un pasaules čempionātos, kā arī atlases kārtības noteikšana un pārraudzīšana.

Starptautiskajā Orientēšanās federācijā darbojas arī Taku orientēšanās sportistu konsultatīvā grupa (Trail Orienteering Athletes’ Advisory Group), kas regulāri sniedz ieteikumus Starptautiskajai Orientēšanās federācijai ar Taku-O saistītiem jautājumiem no sportistu perspektīvas.

Pasaules līmenī Pasaules Taku-O čempionātos spēcīgās ir bijušas Zviedrijas (25 zelta medaļas), Somijas (11 zelta medaļas) un Norvēģijas (10 zelta medaļas) komandas. Latvijā Taku-O izlasei izdevies izcīnīt vienu zelta medaļu 2014. gadā “Open” grupā (Guntars Mankus) un 3. vietu PreO komandu sacensībās (G. Mankus, Jānis Rukšāns un Andrejs Šulcs); 3. vietu 2016. gada “Open” grupā (J. Rukšāns); 2. vietu 2018. gadā Taku-O stafetē (Kristaps Mierlauks, Laura Elīza Lapiņa (Tabaka), Ilze Lapiņa).

Latvijā Taku-o aktīvākie orientēšanās klubi, sacensību organizētāji līdz šim ir bijuši: OK “Liedags”, biedrība “Taciņa”, OK “Stiga”, OK “Ziemeļkurzeme”, OK “Saldus”, TSK (Tautas sporta klubs) “Sprīdītis”, Invalīdu apmācības un dienas centrs (IADC) “AUSMA”, Invalīdu sporta un rehabilitācijas klubs (ISRK) “KRĀSLAVA”, OK “Ozons”, OK “Kāpa”, OK “Mona”, OK “Arona” un citi klubi.

Latvijā viens no Taku-O aizsācējiem bija Jānis Bergs, kurš gan pats piedalījās Taku-O sacensībās, gan bija viens no galvenajiem Taku-O idejas un kustības virzītājiem. J. Bergs bija viens no galvenajiem organizatoriem Eiropas Taku-O čempionātā Ventspilī 2008. gadā un Pasaules Taku-O čempionātā Daugavpilī 2018. gadā.

Būtisku pienesumu Latvijas Taku-O attīstībā ir devuši Zita Rukšāne un Atis Rukšāns. 2007. gadā Rukšānu ģimene aktīvi iesaistījās Taku-O kustībā, darbojoties pie Latvijas Taku-O noteikumu izstrādes, karšu, distanču sagatavošanas un sacensību organizēšanas, kā arī kvalitātes uzlabošanas. Taku-O disciplīnai attīstoties, regulāri organizēja sacensības, kā arī paši aktīvi piedalījās Taku-O sacensībās gan Latvijā, gan pasaulē.

Vēl pie aktīvākajiem Latvijas Taku-O organizatoriem un ilggadējiem sacensību dalībniekiem “A” un “P” grupās jāmin: G. Mankus, Jānis Gaidelis, I. Lapiņa, Kristaps Tamužs, A. Šulcs, Valdis Strods, Vjačeslavs Lukaševičs, Guntis Jakubovskis, Aivars Narvaišs, Laura Elīza Tabaka un citi.

2005. gadā par pirmo Latvijas čempionu Taku-O “P” klasē kļuva Sergejs Andrejevs, savukārt 2008. gadā, kad notika pirmais Latvijas čempionāts, “Open” klasē uzvarēja Z. Rukšāne.

Savukārt par vienu no titulētākajiem Taku-O sportistiem pasaulē līdz mūsdienām jāmin Ūla Jānsone (Ola Jansson) no orientēšanās kluba ”Björklinge SOK” Zviedrijā, kurš Taku-O pasaules čempionātos “P” un atklātajā grupā izcīnījis 10 zelta medaļas.

Kopš 2022. gada Starptautiskās Orientēšanās federācijas Trail-O komisiju vada Anne Štraube (Anne Straube) no Vācijas. Tajā aktīvi līdzdarbojas arī I. Lapiņa no Latvijas, kura kopš 2023. gada ir Latvijas Orientēšanās federācijas Taku-O komisijas vadītāja.

Par “Taku-O mammu” sauktā Enna Breginsa (Anne Braggins) bija Lielbritānijas Orientēšanās federācijas (British Orienteering Federation, BOF) priekšsēdētāja (1989–1992) un paralēli tam 1989. gadā Zviedrijā iepazinusies ar jaunu orientēšanās veidu cilvēkiem ar kustību ierobežojumiem. 1993. gadā E. Breginsa sāka vadīt Starptautiskās Orientēšanās federācijas Trail-O darba grupu (vēlāk – Trail-O komisiju) līdz pat 2010. gadam.

Taku orientēšanās sacensības noris visdažādākajos apvidos – gan pilsētā, gan dabā – ar labu ceļu un taku tīklu, pa kuru var pārvietoties arī cilvēki ar kustību ierobežojumiem.

Temp-O distances kontrolpunkti bieži tiek ierīkoti pilsētu parkos un laukumos. Taku-O vietas izvēlei būtiski ir, lai tā būtu pieejama visām dalībnieku grupām. Taku-O sacensības bieži tiek organizētas paralēli orientēšanās “daudzdienām” vai citām orientēšanās sacensībām ar lielu dalībnieku skaitu, turklāt starta laiki tiek izvēlēti tā, lai dalībnieki, kuri piedalās orientēšanās distancē skriešus, pirms vai pēc tam varētu piedalīties arī Taku-O sacensībās.

Līdz šim pasaules Taku-O čempionāti ir notikuši šādās vietās: 2004. gadā Zviedrijā – Vesterosā; 2005. gadā Japānā – Aiči; 2006. gadā Somijā – Joensū; 2007. gadā Ukrainā – Kijivā; 2008. gadā Čehijā – Olomoucā; 2009. gadā Ungārijā – Miškolcā; 2010. gadā Norvēģijā – Tronheimā; 2011. gadā Francijā – Savojā; 2012. gadā Apvienotajā Karalistē – Skotijā; 2013. gadā Somijā – Vuokati; 2014. gadā Itālijā – Trentino, Veneto; 2015. g. Horvātijā – Zagrebā; 2016. gadā Zviedrijā – Stremstadē, Tanumā; 2017. gadā Lietuvā – Birštonā; 2018. gadā Latvijā – Daugavpilī; 2019. gadā Portugālē – Idanha-A-Novā; 2022. gadā Polijā – Jeleņas Gurā; 2023. gadā Čehijā – Zākupi; 2025. gadā Ungārijā un Slovākijā.