Bobsleja kamanas veidotas aerodinamiski, lai samazinātu gaisa pretestību un palielinātu ātrumu. Kamanas parasti vada komanda ar diviem (pilots un bremzētājs) vai četriem sportistiem (pilots, bremzētājs un divi stūmēji). Kamanu konstrukcijā būtiska nozīme ir materiāliem, līdzsvaram un vadāmībai. Mūsdienās kamanas tiek būvētas, ievērojot stingrus starptautiskos standartus.

Bobsleja kamanas izmanto gan sacensībās, gan arī komerciālos nolūkos (interesentu un tūristu vizināšanai par samaksu).

Bobsleja sacensībās vīrieši startē ar divnieku un četrinieku kamanām. Sieviešu sacensībās un jaunatnes olimpiādē izmanto monobobus, kuros ir vieta tikai vienam braucējam. Sievietes sacensībās startē arī ar divnieku kamanām. Ar speciāli pielāgotiem monobobiem startē parabobslejisti.

Bobsleja pirmssākumos kamanām nebija aptecētāja un piloti izmantoja stūres mehānismu, līdzīgu kā automašīnās. Pirmie korpusi bija veidoti no metāla, bet mūsdienās ražotāji izmanto dažādu veidu kompozītmateriālus. Stūres mehānismā ir divas sviras, ar kuru palīdzību pilots trasē vada bobsleja kamanas. Konstrukcija tiek veidota pēc iespējas aerodinamiska, lai maksimāli samazinātu gaisa pretestību brauciena laikā. Zem korpusa piestiprināti divi pāri tērauda vai vieglmetālu slieču (slidu). Ātruma attīstīšanai slieces speciāli apstrādā ar smilšpapīriem un speciāliem pulveriem. Ar četrinieku bobsleja kamanām var sasniegt lielāko ātrumu trasēs, pat lielāku nekā 150 kilometri stundā.

Bobsleja kamanām ir divi obligātie tehniskie parametri ‒ attālumam starp slidām ir jābūt 670 mm, un minimālais kamanu platums 860 mm. Četrinieku kamanām jābūt ne garākām par 3,80 metriem, divnieku – ne garākām par 2,70 metriem. Maksimālā svara ierobežojums vīriešu četriniekam ir 630 kg, vīriešu divniekam – 390 kg, sieviešu divniekam – 340 kg (visiem – ieskaitot ekipāžu). Monoboba minimālais svars – 162 kg (bez sportista), maksimālais svars – 247 kg (ar sportistu). Sacensībās ar monobobiem sportisti startē kamanās, ko izgatavojis Starptautiskās Bobsleja un skeletona federācijas (International Bobsleigh and Skeleton Federation, IBSF) apstiprināts ražotājs.

Kamanu konstrukciju un slieču (slidu) materiālus un apstrādi reglamentē tehniskie noteikumi, kuru ietvaros konstruktori un būvētāji attīsta tehnoloģijas.

19. gs. otrajā pusē Sanktmoricā, Šveicē izgatavotajām pirmajām bobsleja kamanām nebija aptecētāja – divas ragavas savienoja ar dēli un priekšpusē iebūvēja stūres mehānismu. Koka detaļas vēlāk tika nomainītas ar tērauda materiāliem.

1952. gadā tika pieņemtas būtiskas izmaiņas noteikumos, nosakot kopējo ekipāžas svaru. Tādējādi beidzās tā dēvētā supersmagsvaru ēra bobslejā. Bobsleja kamanu priekšējo daļu nosedza aptecētājs, sānu daļa gan vēl palika atklāta.

20. gs. 60. un 70. gados dominēja itāļu firmu “Podar” un “Siorpaes” ražojumu bobsleja kamanas.

20. gs. 70. gados tehniskajā jaunradē progresēja Vācijas Demokrātiskā Republika (VDR). Pēc VDR un Vācijas Federatīvās Republikas (VFR) apvienošanas, Vācija joprojām ir vadošā valsts bobsleja kamanu izgatavošanā.

1980. gadā sākās bobsleja attīstīšana Padomju Sociālistisko Republiku Savienībā (PSRS), un par bobsleja kamanu ražošanu Valsts Elektrotehnikas fabrikā (VEF) vienojās PSRS izlases galvenais treneris Rolands Upatnieks, VEF sporta kluba vadītājs Jevgeņijs Kisiels un VEF Mašīnu remonta ceha priekšnieks Harijs Švanks. Kamanu būvniecībā iesaistījās arī par PSRS bobsleja izlases mehāniķi apstiprinātais Jānis Akolovs. Par paraugu tika ņemtas itāļu “Podar” bobsleja kamanas.

1983. gada pavasarī Carnikavā kamaniņu braucēju darbnīcā sākās vienlaidu korpusa bobsleja kamanu būve, kas ievadīja tehnisko revolūciju. Jaunās kamanas sauca gan par “raķeti”, gan “cigāru”, gan “padomju peršingu”. Pēc 1983./1984. gada sezonas, kurā Latvijā ražotās kamanas pasaules trasēs bija neticami ātras, tehniskos noteikumus sāka arvien vairāk precizēt.

Kopš 1986. gada ar vienlaidu korpusiem vairs nedrīkstēja startēt. R. Upatnieks turpināja īstenot jaunas idejas un radīja bobsleja kamanas, kuras nodēvēja par “sili”. Šāda konstrukcija neļāva braucamajam pietiekami veikli izlocīties virāžās. Kamanu ražošanā bija arī nesekmīgi eksperimenti.

20. gs. 90. gados bobsleja kamanu būvniecība turpinājās VEF darbnīcā.

20. gs. 90. gados pēc reorganizācijas un jaunu tehnoloģiju ieviešanas Sporta aprīkojuma pētniecības un attīstības institūta (Institut für Forschung und Entwicklung von Sportgeräten, FES) ražotnē turpmākajās desmitgadēs Vācijas bobsleja divnieku un četrinieku kamanas kļuva īpaši ātras.

20. gs. 90. gadu beigās un pēc 2000. gada pieprasītas kļuva Bavārijā ražotās “Singer” kamanas.

2003. gadā kongresā Leipcigā apstiprināja Starptautiskās Bobsleja un skeletona federācijas (International Bobsleigh and Skeleton Federation, IBSF) Izpildkomitejas priekšlikumu, ka visām sliecēm (slidām) ir jābūt izgatavotām no tērauda materiāla, ko sertificējusi IBSF.

1992. gadā Amerikas Savienoto Valstu (ASV) bobsleja kamanu izgatavošanā iesaistījās bijušais Nascar autobraucējs Džefs Bodains (Geoff Bodine), kas ir līdzīpašnieks kompānijai “Bo-Dyn Bobsled”. Pēc 2000. gada nozīmīgu lomu sāka ieņemt Austrijā izgatavotās “Wallner” kamanas. Bobslejisti izmanto arī Nīderlandes firmas “Eurotech” un Šveices ražotāja “Citius” kamanas.

2000. gadā Latvijā tika dibināts Bobsleja tehniskais centrs (BTC) Jāņa Skrastiņa vadībā. Ar BTC ražotajām kamanām startējuši Latvijas, Japānas, Dienvidkorejas, Ķīnas, ASV, Kanādas, Brazīlijas, Jamaikas, Polijas, Krievijas, Čehijas, Itālijas, Šveices, Lielbritānijas un citu valstu sportisti. Kopumā saražotas vairāk nekā 100 bobsleja kamanas.

Sākotnēji plaši bija pieprasītas Renco Podara (Renzo Podar) izgatavotās kamanas. Vācijā augstas kvalitātes bobsleja kamanas ražoja brāļi Jozefs Zingers (Josef Singer) un Tomass Zingers (Thomas Singer). Visā pasaulē ir pieprasītas austriešu speciālista Johannesa Valnera (Johannes Wallner) izgatavotās bobsleja kamanas. Mihaela Niča (Michael Nitsch) vadībā top bobsleja kamanas FES uzņēmumā Berlīnē.

Iniciators bobsleja kamanu būvniecībai Latvijā bija pirmais PSRS bobsleja izlases galvenais treneris R. Upatnieks. Pēc viņa iniciatīvas 1980. gadā sākās ražošana VEF sporta klubā. Kopā ar R. Upatnieku idejas ģenerēja PSRS izlases mehāniķis J. Akolovs. No 1983. līdz 2014. gadam kamanu konstruktors un dizaineris bija Arvīds Miezis. Bobsleja kamanu tapšanā no pirmssākumiem iesaistījās H. Švanks, kurš to turpina darīt BTC ražotnē. 21. gs. jaunu kamanu izgatavošanā BTC ražotnē idejas attīsta J. Skrastiņš.

1984. gadā kinorežisors Ansis Epners uzņēma dokumentālo filmu “Aiziet!” par bobsleja pirmssākumiem 20. gs. 80. gados.

1993. gadā tika uzņemta Džona Tērteltoba (Jon Turteltaub) filma “Karstgalvji” (Cool Runnings) par Jamaikas bobslejistu debiju 1988. gada ziemas olimpiskajās spēlēs Kalgari.

2024. gada 17. februārī Liepājas teātrī notika pirmizrāde režisora Regnāra Vaivara iestudējumam “Latviešu raķetes”, kurā stāstīts par Latvijā ražotajām bobsleja kamanām, ar kurām tika izcīnīta olimpiskā medaļa.