Karjera un sasniegumi bobslejā 1980. gada 25. martā tika publicēta Vissavienības Fiziskās kultūras un sporta komitejas pavēle par bobsleja attīstīšanu PSRS un R. Upatnieka iecelšanu par PSRS jaunveidojamās bobsleja izlases vecāko (galveno) treneri. Centralizētajā PSRS sporta sistēmā jauna sporta veida ieviešanas galvenais mērķis bija olimpisko medaļu izcīnīšana. R. Upatnieks uzskatīja, ka, mērķtiecīgi strādājot, to iespējams izdarīt jau pirmajā olimpiskajā ciklā. Viņa pārliecība un uzstājība bija būtiski argumenti, nodrošinot bobsleja izlases finansiālo un materiālo apgādi.
R. Upatnieks stratēģiski tālredzīgi novērtēja bobsleja panākumu svarīgākos priekšnoteikumus – ātrs ieskrējiens, lai kamanām piešķirtu lielu starta ātrumu, un kvalitatīva tehnika. Viņš izstrādāja un ieviesa PSRS izlases dalībnieku atlases kritērijus, izvērtējot citos sporta veidos fiziski labi sagatavotos sportistus, kā arī izstrādāja oriģinālus treniņu plānus, lai attīstītu spēka un ātruma īpašības. Pirmajos gados bobslejistu treniņos R. Upatnieks iekļāva gan vieglatlētikai un svarcelšanai raksturīgus vingrinājumus, gan dažādus paņēmienus vestibulārā aparāta attīstīšanai – griešanos kosmonautu sagatavošanai izmantotā centrifūgā, balansēšanu uz motocikla, braukšanu sacīkšu automašīnā u. c. Darba procesā daļa vingrinājumu tika atzīti par nevajadzīgiem, tomēr stingrās prasības nodrošināja disciplīnu komandā un izaugsmi veicinošu sportisko konkurenci. Latvijas sportisti veidoja PSRS izlases lielāko daļu, taču tiesības uz vietu sastāvā viņiem regulāri bija jāpierāda ar labiem rezultātiem testos un sacensībās.
PSRS izlases pirmās kamanas tika iegādātas ārzemēs, paralēli organizējot oriģinālās tehnikas būvniecību dažādos reģionos. Latvijā par bobsleja tehniskā atbalsta centru kļuva ražošanas apvienības VEF Mašīnu remonta cehs. R. Upatnieks bobsleja kamanu būvē iesaistīja savus bijušos kolēģus ūdens motosportā Jevgeņiju Ivanovski un Jāni Akolovu. Turpmākajos gados lielu ieguldījumu deva arī Ivars Jansons, Harijs Švanks, Arvīds Miezis, Indulis Rukuts, Uldis Miglāns. Bobsleja kamanām nepieciešamās sastāvdaļas pēc R. Upatnieka iniciatīvas tika gatavotas arī Celtniecības tehnoloģijas un organizācijas projektu tehnoloģiskajā trestā (“Orgtehstroj”, vēlāk firma “Celtnieks”), kamaniņu darbnīcā Carnikavā u. c.
1980. gada rudenī PSRS izlase R. Upatnieka vadībā iesaistījās pasaules bobsleja apritē, vispirms piedaloties starptautiskajā bobslejā skolā Īglsas trasē Austrijā. R. Upatnieks pats pilotēja kamanas pirmajā braucienā un arī vēlāk sēdās pie stūres gadījumos, kad vajadzēja izmēģināt eksperimentālus bobsleja kamanu modeļus.
R. Upatnieka vadītās PSRS izlases ekipāžas jau pirmajā sezonā sasniedza ļoti labus rezultātus starta ieskrējienos, toskait labojot Īglsas trases rekordu (Jānis Skrastiņš / Rihards Kotāns). 1981. gada ziemā PSRS izlases labākais rezultāts bija Jāņa Ķipura pilotētā četrinieka 8. vieta Pasaules čempionātā Kortīnā d’Ampeco. Nākamajā sezonā starptautiskajā apritē pirmo reizi tika izmēģinātas VEF būvētas bobsleja kamanas, kurās J. Ķipurs un Aivars Šnepsts izcīnīja 6. vietu Pasaules čempionātā (arī sasniedza starta rekordu). 1983. gadā labākais rezultāts – 7. vieta Eiropas čempionātā (Vjačeslavs Ščavļevs, Вячеслав Викторович Щaвлев / Aleksandrs Paškovs, Александр Борисович Пашков).
R. Upatnieks vadīja oriģinālu bobsleja kamanu izstrādes procesu, kā arī aktīvi piedalījās bobslejam nepieciešamās infrastruktūras izveidē. 1983. gadā Rīgā, stadionā “Daugava”, tika uzbūvēta starta ieskrējiena estakāde ar mākslīgā ledus segumu. R. Upatnieks piedalījās Siguldas kamaniņu un bobsleja trases koncepcijas izstrādē.
1983. gada vasarā VEF tika uzbūvētas oriģinālas bobsleja kamanas, kuru konstrukcijas pamatā bija R. Upatnieka ideja, kā uzlabot aerodinamiskās īpašības, ievērojot noteikumos paredzētos parametrus. Novatoriskais risinājums mainīja kamanu veidolu arī vizuāli, un ārzemēs tās tika iesauktas par spārnotajām raķetēm vai sarkanajiem peršingiem (pēc angļu valodas pershing ’amerikāņu vidējas darbības ballistiskā raķete’).
1983./1984. gada sezonā, startējot ar jaunajām bobsleja kamanām, J. Ķipurs / A. Šnepsts izcīnīja Eiropas čempionu titulu, bet Zintis Ekmanis un Vladimirs Aleksandrovs (Владимир Петрович Александров) no Krievijas izcīnīja bronzas medaļas gan Eiropas čempionātā, gan ziemas olimpiskajās spēlēs Sarajevā. J. Ķipurs / A. Šnepsts Sarajevas spēlēs ieguva 4. vietu. Jaunās konstrukcijas četrinieks tika uzbūvēts īsi pirms spēlēm, ekipāža J. Ķipurs / Māris Poikāns / Ivars Bērzups / A. Šnepsts tajā izcīnīja 6. vietu.
R. Upatnieka ieguldījums bobslejā un inženiera zināšanas tika novērtētas starptautiskajā bobsleja sabiedrībā. 1984. gada jūlijā viņu ievēlēja Starptautiskās Bobsleja un tobogana federācijas (International Bobsleigh and Tobogganing Federation, FIBT; kopš 2015. gada Starptautiskā Bobsleja un skeletona federācija, International Bobsleigh and Skeleton Federation) Tehniskajā komisijā. Tomēr turpmākajos gados tehnisko jaunradi ierobežoja izmaiņas noteikumos. Pēc Sarajevas spēlēm ar “raķešu” modeļa kamanām tika atļauts braukt vēl tikai vienu sezonu. 1985. gada ziemā Z. Ekmanis ar stūmēju Nikolaju Žirovu (Николай Николаевич Жиров) šī tipa kamanās izcīnīja bronzas medaļas Pasaules čempionātā, bet ar stūmēju V. Aleksandrovu kļuva par Eiropas čempionu.
R. Upatnieks centās attīstīt nākamās oriģinālās idejas, taču “raķešu” veiksmes stāstu atkārtot neizdevās. Labu rezultātu nebija, turklāt dažas eksperimentālās konstrukcijas nebija drošas, izraisot kritienus, vairojot savainojumu risku un arī nesaskaņas starp treneri un pieredzējušajiem sportistiem.
Pēc R. Upatnieka iniciatīvas 1985. gada augustā mākslīgā ledus estakādē Rīgā, stadionā “Daugava” tika sarīkotas pirmās starptautiskās sacensības starta ieskrējienos “Dzintara bobs” (uzvarēja Māris Poikāns / Ivars Bērzups).
1986. gadā Pasaules čempionātā labākais rezultāts bija ekipāžas M. Poikāns / I. Bērzups izcīnītā 7. vieta, bet pieredzējušākie piloti J. Ķipurs un Z. Ekmanis netika pieteikti sezonas svarīgākajām sacensībām.
Saasinoties konfliktam, PSRS Valsts Fiziskās kultūras un sporta komiteja 1986. gada 24. decembrī R. Upatnieku atbrīvoja no PSRS izlases vecākā trenera amata. R. Upatnieks turpināja strādāt ar vairākiem izlases dalībniekiem kā treneris sporta biedrībā “Dinamo” un bobsleja kamanu būvētājs firmā “Celtnieks”. 1987. gada februārī M. Poikāna ekipāža, startējot R. Upatnieka konstruētā četriniekā, izcīnīja 1. vietu Pasaules kausa izcīņas posmā Kalgari trasē. Tas bija PSRS / Latvijas bobslejistu pirmais lielais panākums četrinieku sacensībās. 1988. gadā Kalgari ziemas olimpiskajās spēlēs M. Poikāns / Olafs Kļaviņš / Juris Jaudzems / I. Bērzups, startējot ar R. Upatnieka gatavotajām kamanām, izcīnīja 5. vietu.
1989. gada sezonā PSRS izlases kandidātu statuss bija astoņiem R. Upatnieka audzēkņiem. Divnieka ekipāža M. Poikāns / I. Bērzups divus gadus pēc kārtas (1988‒1989) kļuva par PSRS čempioniem. Četrinieku konkurencē 1987. gadā PSRS čempionu titulu izcīnīja O. Kļaviņš, Gatis Timma, Arvis Teteris, Juris Jaudzems, bet 1988., 1989. un 1990. gadā uzvarēja M. Poikāna ekipāža (stūmēji O. Kļaviņš, I. Bērzups, J. Jaudzems).
Par Latvijas PSR čempioniem kļuvuši R. Upatnieka audzēkņi Voldemārs Batarags / Egils Elberts (1983), M. Poikāns / I. Bērzups (1988., 1991) un O. Kļaviņš / J. Jaudzems (1989).
1989. gadā Rodžers Lodziņš un Jānis Ģērmanis kļuva par pasaules junioru vicečempioniem.
1990. gada sezonā M. Poikāns izcīnīja 3. vietu Eiropas čempionātā un kļuva par Pasaules kausa ieguvēju kopvērtējumā.
