Nosaukums vela latīņu valodā nozīmē ‘buras’. Pēc platības Buras ir vidēja lieluma zvaigznājs, to veido vidēja spožuma zvaigznes. Šajā virzienā tālu kosmosā atrodas Buru galaktiku superkopa. Agrāk Buras bija daļa no lielāka zvaigznāja – Argonautu Kuģa, kurā ietilpa arī Pūpe un Kuģa Ķīlis.

Argonautu Kuģis ir viens no 48 zvaigznājiem, kuru pie debesīm attēloja 2. gs. astronoms Klaudijs Ptolemajs (Κλαύδιος Πτολεμαῖος, Klaúdios Ptolemaîos). Sengrieķu mitoloģijā tas bija kuģis Argo (Ἀργώ, Argṓ), ar kuru Jāsons (Ἰάσων, Iásōn) un argonauti devās zelta aunādas meklējumos. 1752. gadā franču astronoms Nikolā Luijs de Lakaijs (Nicolas Louis de Lacaille) precīzāk iezīmēja Argonautu Kuģi zvaigžņu kartē un to sadalīja, izveidojot trīs zvaigznājus – Kuģa Ķīli, Buras un Pūpi.

Buras vislabāk novērojamas zemeslodes ekvatoriālajā joslā un tālāk uz dienvidiem. Pa labi uz augšu virs Burām atrodas Pūpe jeb Kuģa Gals, bet zemāk – Kuģa Ķīlis, kur meklējams arī Argonautu Kuģa priekšgals.

Buru zvaigznes veido neregulāru daudzstūri, kurā ar labu iztēli iespējams ieraudzīt kuģa buras aprises. Spožākās zvaigznes (Buru gamma, delta, lambda un kapa) atrodas zvaigznāja figūras labajā pusē. Buru gamma ir optiska dubultzvaigzne, ko var izšķirt binoklī. Tās komponentes gamma-1 un gamma-2atrodas dažādā attālumā no Zemes (840 un 1120 gaismas gadi). Gamma-1ir B2 spektra klases milzis, bet gamma-2sastāv no Volfa–Rajē (Wolf–Rayet, WR) tipa zvaigznes un O8 spektra klases milža. Buru delta jeb Alsefina, kas arābu valodā nozīmē ‘kuģis’, ir trīskārša zvaigzne.

Zvaigznājā atrodas vaļējā zvaigžņu kopa IC 2391 (attālums 490 gaismas gadi), kas saskatāma ar neapbruņotu aci, Dienvidu Gredzena planetārais miglājs (NGC 3132, attālums 2000 gaismas gadi) un lodveida zvaigžņu kopa NGC 3201 (attālums 14 800 gaismas gadi). Aptuveni 870 miljonu gaismas gadu attālumā izvietojusies Buru galaktiku superkopa, kas ir viena no lielākajām zināmajām Visuma struktūrām.

Latvijā Buru zvaigznājs nav redzams.