Platknābis ir vidēji liela pīle. Sugai ir holarktisks ligzdošanas areāls, kas ietver lielāko daļu Eirāzijas un Ziemeļamerikas. Ziemošanas areāls ietver Ziemeļamerikas dienvidu un Dienvidamerikas ziemeļu daļu, Vidusjūras reģionu, Nīlas ieleju un Sāhela zonu, Āzijas dienvidu un dienvidaustrumu daļu. Latvijā sastopams galvenokārt no marta līdz oktobrim, bet retumis novērots arī ziemā. Ligzdo atklātos lielu ezeru krastos un salās, dīķos un upju piekrastes pļavās. Pārtiek no ūdens bezmugurkaulniekiem un augu sēklām.

Karls Linnejs (Carl Linnaeus) 1758. gadā sugai deva zinātnisko nosaukumu Anas clypeata, taču mūsdienās platknābja zinātniskais nosaukums ir Spatula clypeata. Ģints nosaukums spatula latīņu valodā nozīmē ‘karote’. Savukārt sugas apzīmējums atvasināts no latīņu valodas vārda clypeus ‘vairogs’.

Sugai netiek izdalītas pasugas.

Ķermeņa garums ir 44–52 cm, svars – 400–800 g. Vidēji liela pīle ar īsu kaklu, bet uzkrītoši garu un platu knābi. Tēviņam riesta tērpā zaļa galva, baltas krūtis, kastaņbrūns vēders un sāni. Priekšspārna virspuse gaišzila. Mātīte brūnganpelēki raiba. Priekšspārna virspuse blāvi pelēkzaļa.

Tēviņa sauciens ir divzilbīgs, nazāls “tak-tak...tak-tak...”. Mātītes sauciens ir sēcošs “kerr-ee”, arī īsa, aizsmakusi pēkšķēšana.

Platknābis ir gājputns. Latvijā sastopams galvenokārt no marta līdz oktobrim, bet retumis novērots arī ziemā.

Ligzdo atklātos lielu ezeru krastos un salās, dīķos un upju piekrastes pļavās. Caurceļošanas laikā novērojams galvenokārt lielos, aizaugušos ezeros un zivju dīķos.

Pārtiek no ūdens bezmugurkaulniekiem (piemēram, kladocerām, trīsuļodu kāpuriem un kūniņām, airētājblaktīm) un augu sēklām.

Ligzda uz zemes, labi apslēpta. Tā ir bedrīte, izklāta ar augiem un spalvām.

Olas ir krēmīgi dzeltenbrūnas vai ar olīvzaļu nokrāsu, to izmērs vidēji ir 52x37,2 mm. Latvijā dējumos parasti 8–11, retāk 5–13 olas, taču citur reģistrēti dējumi līdz 14 olām. Gadā viens perējums. Mātīte perē viena pati. Perēšanas ilgums – 26 dienas.

Mazuļi ir ligzdbēgļi, tos vadā tikai mātīte. Lidspēju mazuļi iegūst 40–45 dienu vecumā.

Sugai ir holarktisks ligzdošanas areāls, kas ietver lielāko daļu Eirāzijas un Ziemeļamerikas. Ziemošanas areāls ietver Ziemeļamerikas dienvidu un Dienvidamerikas ziemeļu daļu, Vidusjūras reģionu, Nīlas ieleju un Sāhela zonu, Āzijas dienvidu un dienvidaustrumu daļu. Pasaules populācija sarūk.

Kopš 20. gs. 80. gadiem ligzdošanas izplatība Eiropā palielinājusies, it īpaši Pireneju pussalā. Tomēr pēdējās desmitgadēs Eiropas populācija sarūk.

Latvijā 20. gs. sākumā platknābis Latvijā bija samērā bieži sastopams ligzdotājs. 70. gados vērtēts, ka Latvijā ligzdo 200–400 pāru platknābju, turklāt norādīts, ka populācija ir samazinājusies. 90. gadu sākumā ligzdojošā populācija vērtēta kā 400–800 pāru liela, tomēr norādīts uz populācijas stabilitāti. 21. gs. sākumā lēsts, ka Latvijā ligzdo 200–400 platknābju pāru, un norādīts uz ievērojamu populācijas sarukumu. 2024. gadā ligzdojošā populācija bija 80–150 pāru, taču ticami, ka šķietamās pārmaiņas lielā mērā noteikušas metodiskas atšķirības populāciju lielumu aplēsēs, tāpēc patiesās populācijas pārmaiņas nav iespējams novērtēt.

Ligzdošanas izplatība starp 1980.–1984. un 2000.–2004. gadu samazinājusies un turpinājusi samazināties arī starp 2000.–2004. un 2013.–2017. gadu. Izplatības samazinājums turpinājies arī līdz 2020.–2024. gadam. Mūsdienās sastopams visā Latvijā, taču reti.

Dati par caurceļojošo putnu skaita pārmaiņām nav pietiekami, lai novērtētu šī skaita pārmaiņas pēdējās desmitgadēs.

Ne pasaulē, ne Eiropā platknābis nav atzīts par apdraudētu sugu. Latvijā ligzdojošā populācija ir kritiski apdraudēta, bet par caurceļojošo populāciju trūkst datu.

Latvijā sugu apdraud ligzdošanas dzīvotņu zudums, t. sk. piemērotu zālāju aizaugšana ar krūmiem un blīviem niedrājiem zemes apsaimniekošanas pārmaiņu dēļ, turklāt negatīva ietekme bijusi pastiprinātam plēsonības spiedienam no Amerikas ūdeles (Neogale vison) un jenotsuņa (Nyctereutes procyonoides). Eiropā kopumā, runājot par draudiem, norādīts, ka suga ir jutīga pret putnu gripu un botulismu, tāpēc to var apdraudēt šo slimību uzliesmojumi. Putni cieš no saindēšanās ar svinu. Suga Eiropā tiek arī medīta.

Platknābis Latvijā iekļauts medījamo sugu sarakstā, un katru gadu tiek nomedīts aptuveni 100–300 putnu. Suga tiek medīta arī citviet Eiropā.

Platknābis iekļauts Bernes konvencijas III pielikumā un Bonnas konvencijas II pielikumā.