1570.–1572. gadā bijis Kraķu baznīckungs, kopš 1572. gada Žemaišu kapitula kanoniķis, 1585.–1592. gadā bīskapa palīgs. Kopš 1592. gada mācītājs Betīgalā, 1609.–1610. gadā Žemaišu bīskapijas administrators.

M. Daukša bija labi izglītots, sakrājis lielu bibliotēku, kas pēc nāves nokļuva Kretingas klosterī. Prata lietuviešu, poļu, latīņu, baznīcslāvu, iespējams, arī grieķu valodu. 1595. gadā Viļņā izdeva katoļu katķismu (Katechizmas, arba Mokslas, kiekvienam krikščioniui privalus), kas ir tulkojums no Jakuba Ledesmas katķisma poļu valodā. Tā ir pirmā Lietuvas dižkunigaitijā izdotā grāmata lietuviešu valodā, kas saglabājusies. Tomēr svarīgākais viņa izdevums ir 1599. gadā Viļņā iespiestā “Katoļu postilla” (Postilla Catholicka), tulkojums no Jakuba Vujeka (Jakub Wujek) sprediķu grāmatas poļu valodā. Šī dzīvā un tēlainā valodā uzrakstīta postilla ir viens no nozīmīgākajiem 16. gs. lietuviešu valodas darbiem. Īpaši svarīgi ir viņa ievadvārdi, kuros M. Daukša aizstāvējis dzimtās lietuviešu valodas tiesības un mudinājis to sargāt. M. Daukšas darbi bija viduslietuviešu rakstu valodas varianta sākums.