Sarkanas rozes, šokolāde, hēlija baloni un citas dāvanas sirds formā ir Svētā Valentīna dienas komercializētā un publiskajā telpā redzamā puse. Svētku diena cēlusies no seno romiešu pagāniskajiem svētkiem, cieši saistīta ar mīlestības apvītām leģendām par Svēto Valentīnu. Daļā sabiedrības pieņemta un daļā – neatzīta, Valentīndiena ik gadu 14. februārī iesaista tās norisēs, pat ja tas ir tikai anonīms klasesbiedram nosūtīts apsveikums, kas nedroši iemests skolas Valentīndienas pasta kastē, aplīmētā ar sarkanām papīra sirdīm. Tomēr šiem svētkiem ne vienmēr ir romantiska noskaņa – visu mīlētāju dienai ir arī savi negatīvie aspekti.

Ziņas par Valentīndienas rašanās vēsturi, tās sākotnējiem svētku rituāliem un pašu Svēto Valentīnu ir dažādas un neprecīzas. Viena no leģendām šīs dienas izcelsmi skaidro ar seno romiešu Luperkāliju (Lupercalia) festivālu, ar kuru februāra vidū atzīmēja pavasara tuvošanos, veicot dažādus rituālus auglības veicināšanai. Viena no svētku tradīcijām bija vīriešu un sieviešu salikšana pa pāriem ar loterijas palīdzību. Romas jaunavas uz zīmītes uzrakstīja savu vārdu un iemeta lielā urnā. Pilsētas neprecētie vīrieši izvilka pa zīmītei, tādējādi iegūstot sev pāri nākamajam gadam. Daļa no nejauši saliktajiem pāriem vēlāk arī apprecējušies. Pāvests Gelasijs I (Gelasius I) paziņoja, ka šāds rituāls ir pretrunā kristietībai, un to aizliedza. Lai cilvēkus atradinātu no pagāniskā festivāla svinēšanas, pāvests 498. gadā 14. februāri pasludināja par Svētā Valentīna dienu. Līdz 1969. gadam tie bija katoļu baznīcas atzīti svētki, taču pāvests Pāvils VI (Paulus PP VI) izsvītroja tos no liturģiskā kalendāra un Svēto Valentīnu – no svēto saraksta, jo par Svētā Valentīna dzīves gaitām trūka ticamu un pierādāmu liecību.

Cita leģenda Valentīndienas izcelsmi saista ar priestera Valentīna nāvi. Lai gan ir ziņas par vairākiem kristiešiem – mocekļiem Valentīniem, pastāv uzskats, ka šī diena nosaukumu aizguvusi no priestera un ārsta, kurš kļuva par mocekli kristiešu vajāšanas laikā ap 270. gadu imperatora Klaudija II (Claudius II Gothicus) valdīšanas laikā. Atrazdamies apcietinājumā, priesteris Valentīns iemīlējās jaunavā, kas esot bijusi cietumsarga meita, kurai, pēc dažām liecībām, izārstēja smagu acu slimību. Naktī pirms nāvessoda priesteris atklāja savas jūtas jaunavai un parakstīja vēstuli “no Tava Valentīna”. Līdz pat mūsdienām šī frāze tiek lietota Valentīndienas apsveikumu kartītēs.

Vēl kāda leģenda vēsta par priesteri Valentīnu, kurš pārkāpis imperatora pavēles un slepeni salaulājis pārus, lai izglābtu vīriešus no došanās karā. Tieši šī iemesla dēļ svētku diena esot asociēta ar mīlestību. Imperators Klaudijs secinājis, ka neprecēti vīrieši ir labāki karotāji nekā tie, kuriem ir ģimene, tāpēc aizliedza jauniem vīriešiem precēties. Kad imperators atklāja priestera pārkāpumu, to sodīja ar nāvessodu, kas ticis izpildīts 270. gada 14. februārī.

Pastāv arī versija, ka diena nosaukta par godu citam moceklim – Svētajam Valentīnam no Ternas Itālijā. Iespējams, šie priesteri ir bijusi viena un tā pati persona, par kuras dzīvesstāstu laika gaitā izveidojušās vairākas leģendas.

Vairākus gadsimtus sena ir tradīcija 14. februārī mīļotos cilvēkus iepriecināt ar apsveikuma kartītēm. 16. gs. Eiropā parādījās “valentīni” jeb īpašas svētku kartītes ar vēstījumiem. Sākumā tos rakstīja ar roku, un 18. gs. beigās Valentīndienas kartītes sāka iespiest tipogrāfijās ar jau gatavu nodrukātu vēlējumu vai dzejas rindām. Dažkārt kartītes tika sūtītas arī anonīmi – slepeni iemīlētiem cilvēkiem. To greznošanai tika izmantotas papīra un auduma mežģīnes un lentes. Parasti uz atklātnītēm atainoja romiešu mīlestības dievu Kupidonu, sirdis un arī putnus, jo uzskatīja, ka putnu pārošanās sezona sākas februāra vidū. Putni kļuva par romantiskās dienas simbolu. Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV) ar roku gatavotas un drīz vien arī tipogrāfijā iespiestas atklātnītes parādījās 19. gs. vidū. Eiropā drukātās kartītes sevišķi populāras kļuva 19. gs. Piemēram, Anglijā apmaiņu ar Valentīndienas kartītēm veicināja pasta tarifu samazinājums. Valentīndienas atklātnīšu ražošanas apjoms arvien palielinājās. Rakstnieks Čārlzs Dikenss (Charles Dickens) to esot nodēvējis par “Kupidona manufaktūru”.

Mūsdienās saskaņā ar atklātnīšu ražotāja Hallmark datiem 85 % Valentīna dienas kartīšu iegādājas sievietes. Kartīšu noiets (apmēram 145 miljoni kartīšu visā industrijā kopumā) padara Valentīndienu par otru nozīmīgāko dienu gadā aiz Ziemassvētkiem. Mūsdienās Valentīndienas nozīme ir paplašinājusies, izrādot mīlestību arī radiniekiem un draugiem, un pat mīļdzīvniekiem. Skolās tiek organizēts Valentīndienas pasts, ar kura starpniecību apsveikumus sūta un saņem gan paši skolēni, gan skolotāji.

20. gs. otrajā pusē atklātnīšu dāvināšanas tradīciju papildināja dāvanu pasniegšana, un mūsdienās par tradicionālām tiek uzskatītas sarkanas rozes, šokolādes konfektes sirdsveida kastēs un dārglietas. Savā uzņēmumā pirmo kastīti ar šokolādēm dāvināšanai Valentīndienā 19. gs. beigās radīja slavenais kakao un šokolādes rūpnieks Ričards Kedberijs (Richard Cadbury). Mūsdienās ASV šokolāde veido 75 % no visa Valentīndienā pārdoto saldumu apjoma.

Svētā Valentīna diena ir populāra ASV, Lielbritānijā, Kanādā, Austrālijā, bet tā tiek atzīmēta arī citās valstīs, piemēram, Argentīnā, Francijā, Vācijā, Meksikā, Dienvidkorejā un citur. Filipīnās, piemēram, tā ir populāra kāzu diena, kad siržu savienību jaunlaulātie noslēdz īpašā ceremonijā vienlaicīgi ar simtiem citu pāru.

Šī diena ir īpaša Veronā (Itālijā), kas zināma kā Romeo un Džuljetas traģiskā mīlasstāsta norises vieta. Valentīndienas nedēļa Veronā tiek saukta par Verona in love, ko var tulkot dažādi – arī ‘iemīlējusies Verona’. Ielas tiek rotātas ar izgaismotām sirdīm. Milzīga sarkana sirds tiek uzzīmēta uz centrālā laukuma bruģa. Pāri var apmeklēt Džuljetas māju un citus muzejus Veronā, pērkot tikai vienu biļeti. Katru gadu par godu Valentīndienai Džuljetas kluba pārstāves un brīvprātīgās, kas atbild uz Džuljetai rakstītajām vēstulēm, izvēlas vienu skaistāko apbalvošanai ar Cara Giulietta (“Dārgā Džuljeta”) balvu. Labākās vēstules Valentīndienā tiek publiski nolasītas no Džuljetas balkoniņa.

Daudzviet pasaulē šajā dienā tiek plānotas rekordu pārspēšanas norises un skūpstīšanās konkursi. Piemēram, ilgākais viena pāra skūpsts, lielākais skaits pāru, kas skūpstās vienlaicīgi, un tamlīdzīgi.

Šī diena, līdzīgi kā Ziemassvētki, ir kļuvusi par mārketinga vadītu dāvanu iepirkšanas laiku un ir ienesīga ražotājiem, kas ir ieinteresēti uzturēt Valentīndienu par īpašu dienu, kad izrādīt mīlestību, draudzību un rūpes saviem tuvajiem. Piemēram, reklāmas saukļi aicina izteikt jūtas caur puķēm. Kā liecina CNN ziņas, cilvēki, vismaz ASV, lai iegādātos dāvanas jūtu apliecināšanai, naudu netaupa. 2018. gadā ASV patērētāji bija gatavi par Valentīndienas dāvanām izdot vidēji 143,56 ASV dolārus. Apmēram 4,7 miljardi ASV dolāru tiek izdoti par rotaslietām. Vidēji viens iedzīvotājs izdod apmēram 5,50 ASV dolārus par dāvanām mīļdzīvniekiem.

Aprēķināts, ka pasaulē ik gadu Valentīndienā tiek izteikti vidēji 220 000 bildinājumu, kas veido 1/10 daļu no visiem bildinājumiem, kas izskanējuši gada laikā. Šim datumam netrūkst ar erotiskas nokrāsas – 2017. gadā 32 % no amerikāņiem, kurus aptaujāja tiešsaistes pētījumu veikšanas uzņēmums Statista, apgalvoja, ka viņiem Valentīndienā, iespējams, būs sekss.

Rekordus Valentīndiena sagādā populārajai iepazīšanās lietotnei Tinder – 2015. gadā šajā datumā ASV tās kopējais lietojums pieauga par 7,6 %, tāpat pieauga lietotāju veikto izvēļu (patīk vai nepatīk) skaits, kas rezultējās augstākā pāru saderības skaitā un nosūtīto ziņu skaitā.

Valentīndienai ir arī traģisks un asiņains konteksts. Viens no iemesliem ir daudzās kultūratsaucēs minētais Svētā Valentīna dienas slaktiņš (The Saint Valentine’s Day Massacre), kas notika 1929. gada 14. februārī Čikāgā. Lai gan Ala Kapones (Al Capone) iesaistīšanās oficiāli netika pierādīta, tiek uzskatīts, ka tieši viņa vadītās bandas pārstāvji, ģērbušies kā policisti un vīri kaklasaitēs, ielauzās kādā garāžā un aukstasinīgi nošāva septiņus cita grupējuma pārstāvjus. Šis noziegums, ko plaši atspoguļoja arī plašsaziņas līdzekļi visā pasaulē, raksturo cīņu par organizētās noziedzības kontroli Čikāgā 20. gs. 20. gados.

Frāzi “mīlestība, līdz nāve mūs šķirs” tiešā veidā ir sapratuši pāri, kuri šajā datumā ir nogalinājuši savu partneri vai viens otru. Viens no publiski plašāk izskanējušajiem gadījumiem ir Dienvidāfrikas Republikas olimpiskā un paraolimpiskā skrējēja Oskara Pistoriusa (Oscar Pistorius) pastrādātā draudzenes slepkavība. 14. februārī daļai vientuļo cilvēku pasliktinās emocionālais stāvoklis, tāpēc varētu šķist, ka šajā datumā pieaug pašnāvību un slepkavību skaits, bet pētījums (veikts no 1972. līdz 1987. gadam) apstiprina, ka Valentīndienā, salīdzinot ar 7. un 21. februāri, pašnāvību un slepkavību skaits būtiski neatšķiras.

Cerībā piesaistīt skatītājus, kas vēlas izjust šīs dienas sentimentu un noskaņojumu, tiek rīkoti koncerti un uzņemtas filmas. Piemēram, 2010. gadā pirmizrāde bija romantiskai komēdijai “Valentīna diena” (Valentine’s Day). 2018. gadā Brēmenes mākslas muzeja izstāde What is love? piedāvāja aplūkot 40 dažāda laika darbus par mīlestību: Kupidona figūru, mitoloģisko pāru atveidojumu gleznās, narcisisma, erotiskas mīlestības atainojumu un arī video par mūsdienu cilvēku iepazīšanos tiešsaistē. Tomēr izstādē Valentīndiena netika pieminēta tiešā veidā.

Daudzos reliģiskas tematikas mākslas darbos attēlota Svētā Valentīna dzīve, piemēram, 1575. gada Jakopo Basāno (Jacopo Bassano) eļļas gleznā “Svētais Valentīns kristī Svēto Lucillu” (San Valentino battezza santa Lucilla) vai Bartolomeja Ceitbloma (Bartholomäus Zeitblom) gleznā “Svētais Valentīns ārstē epilepsijas slimniekus” (Die Heilung des Fallsüchtigen, nedaudz pēc 1500. gada).

Rietumu pasaulē Valentīndienas atainojumam tika veltīti žurnālu vāki, piemēram, Harija Hintermeistera (Harry Hintermeister) uzgleznotā aina pie Valentīndienas pasta žurnālā The Country Gentleman (1938), Etila Franklina Beta (Ethyl Franklin Betts) gleznotais žurnāla The Saturday Evening Post vāks ar nosaukumu Lady Buying Valentine Card (1904).

Īrijā, Dublinā, Karmelītu baznīcā glabājas Svētā Valentīna atliekas, kas tur pārvestas ar pāvesta Gregorija XVI (Gregorius XVI) lēmumu 19. gs. 30. gados. Baznīcā izvietota Svētā Valentīna statuja.

Atsauces uz Svētā Valentīna dienu ir atrodamas arī pasaules literatūras klasikā. Piemēram, Viljama Šekspīra (William Shakespeare) darbos “Sapnis vasaras naktī” (A Midsummer Night’s Dream, 1595) un “Hamlets” (Hamlet, 1601), kurā Ofēlijas tēls atgādina par ticējumu, ka pirmais vīrietis, ko sieviete redz Svētā Valentīna dienā, viņu apprecēs gada laikā.

Līdz ar Padomju Sociālistisko Republiku Savienības (PSRS) sabrukumu un Rietumu tradīciju ienākšanu Latvijā arī Svētā Valentīna diena ieguvusi piekritējus; tiek organizēti mārketinga pasākumi – izdekorēti veikali un īpaši svētku piedāvājumi viesnīcās, restorānos, parfimērijas stendos un citur. Uzņēmumi mēdz organizēt arī īpašus pasākumus – 2013. gada 14. februārī pazīstamu mūziķu pāris kādā no tirdzniecības centriem bija uzaicināts atvērt mākslinieces Evijas Ķirsones veidoto divus metrus augsto stikla sirds instalāciju, kas bija pildīta ar 60 kg konfekšu, ar kurām tika cienāti tirdzniecības centra apmeklētāji.

Pagaidām nav izveidojušās tikai Latvijai raksturīgas 14. februāra svinēšanas tradīcijas – pamatā tās aizgūtas no Rietumeiropas. Diena ir bagāta ar dažādām iespējām apmeklēt muzikālus pasākumus, piemēram, vairākus gadus šajā datumā tiek rīkoti tādu mūziķu kā Lindas Leen un Dona koncerti. Diena ir iedvesmojusi arī citas kultūras norises, piemēram, mīlas dzejas lasījumus. 2013. gadā Latvijas Universitātes Botāniskais dārzs aicināja uz izstādi “Kā sagrozīt galvu?!”, kas piedāvāja apkopojumu par augiem, receptēm un padomiem, kas veicina erotiskas noskaņas vai rada liktenīgu pievilcību.

Precīzu ziņu par to, cik daudz Latvijas iedzīvotāju mūsdienās svin Valentīndienu, nav. 2012. gadā toreizējā uzņēmuma “TNS Latvija” (tagad "Kantar TNS") un LNT raidījuma “900 sekundes” aptauja rāda, ka Valentīndienu svinēja 39 % Latvijas iedzīvotāju. 50 % norādīja, ka Valentīndienu nesvin. Savukārt 11 % aptaujāto nebija viedokļa šajā jautājumā. 65 % aptaujas dalībnieku pauduši atbalstu Valentīndienas svinēšanai Latvijā, bet pretējās domās bija 25 % aptaujāto.

Ferratum Bank veiktajā aptaujā secināts, ka 2014. gadā, lai iegādātos ideālo dāvanu savam mīļotajam, 30 % sieviešu būtu gatavas tērēt no 10 līdz 50 eiro, tikpat daudz vīriešu savukārt – no 101 līdz 200 eiro.

Daudzās skolās joprojām tiek rīkots Valentīndienas pasts. Televīzijas programmas piedāvā Valentīndienas noskaņai atbilstošas filmas un raidījumus.