Darbs apraksta Bajas Liusu (白流苏, Bai Liusu) un Faņa Liujuaņa (范柳原, Fan Liuyuan) mīlasstāstu Klusā okeāna kara laikā (1941–1945), kas norisinās kā Šanhajā, tā Honkongā. Galvenie darba motīvi ir individuālisms, novecojušo tradīciju laušana un cilvēka pozīcija svarīgu vēsturisko notikumu epicentrā.

Darbs ir daļēji balstīts uz patiesu stāstu par pāri, ko rakstniecei izstāstīja viņas māte, 1941. gadā apmeklējot Honkongu. Stāsts ir par pāri, kurš Klusā okeāna kara laikā palika Honkongā, kamēr visi pārējie rakstnieces mātes draugi aizbēga uz Singapūru vai Vjetnamu.

Darbs sākas ar galvenās varones Bajas Liusu ģimenes un dzimtās mājas aprakstu Šanhajā 20. gs. 30. gadu beigās. Bajas Liusu ģimene agrāk piederēja pie buržuāzijas slāņa, taču viņas tēvs un ceturtais brālis bija bēdīgi slaveni ar nodošanos azartspēlēm, kas bija par iemeslu ģimenes pakāpeniskai ieslīgšanai nabadzībā. Ģimene tiek raksturota kā ļoti tradicionāla, pat feodāla, kurā vienkopus dzīvo vairāki desmiti ģimenes locekļi un starp tiem pastāv savstarpēja sāncensība, kur Baja Liusu parasti tiek vainota citu neveiksmēs. 28 gadus vecā Baja Liusu jau vairākus gadus ir atraitne pēc nemīlamas laulības ar vīru, kuram bija vairākas konkubīnes. Neilgi pēc tam saprecinātāja Sjuja (徐太, Xu Taitai) Bajas Liusu māsai Bajai Baolu (白寶絡/白宝络, Bai Baolu) atrod potenciālo līgavaini vārdā Faņs Liujuaņs, kurš tiek raksturots kā bagāts pavedējs. Vienlaicīgi Baju ģimene vēlējās izprecināt Liusu bagātam un jau precētam muitas ierēdnim Dzjanam (姜, Jiang).

Pēc Bajas Baolu satikšanās ar Faņu Liujuaņu, viņa jutās ļoti vīlusies, jo viņš par meiteni neizrādīja nekādu interesi, taču pret Liusu gan. Šis notikums bija vēl viens iemesls, kādēļ pasliktinājās savstarpējās attiecības.

Pēc kāda laika savedēja Sjuja un Liusu māte izlemj Liusu sūtīt uz Honkongu, lai viņai atrastu līgavaini, taču abas sagaida Liujuaņs. Liujuaņs un Liusu Honkongā nodzīvoja vienu mēnesi, kur šajā laikā abi satuvinājās, taču nebija pietiekami droši, lai viens otram teiktu jāvārdu. Šajā laikā Liujuaņs arī ir redzams pavadot laiku ar trimdā izsūtīto indiešu princesi Saheijini (Saheiyini). Liusu oktobrī atgriežas Šanhajā pie ģimenes, jo uzskata, ka viņa ir bijusi tikai kārtējā Liujuaņa aizraušanās. Taču dziļi sirdī joprojām nespēja viņu aizmirst.

Novembra beigās meitene saņem telegrammu no Liujuaņa ar lūgumu atkal atgriezties Honkongā, kur viņš Liusu noīrē māju, pirms pats dodas uz Angliju. Taču 1941. gada 7. decembrī sākas japāņu iebrukums Honkongā un pilsēta piedzīvo uzlidojumus. Pēc dienas atgriežas Liujuaņs un nogādā Liusu drošībā. Neilgi pēc tam abi saprot, ka mīl viens otru un vietējā avīzē ievieto kāzu sludinājumu.

Baja Liusu ir 28 gadus veca atraitne, kura dzīvo kopā ar savu ģimeni un tajā ieņem viszemāko pozīciju. Lai arī iepriekšējā Bajas Liusu laulība bija nelaimīga, viņa joprojām ticēja, ka laulība ar cilvēku, kuru pati var izvēlēties, var būt laimīga. Darba sākumā pēc dejas ar Liujuaņu abi sāk patiesi iemīlēties, taču, kad viņai tiek paziņots par piespiedu laulībām ar muitas ierēdni Dzjanu, Liusu pēkšņi saprot, ka nākotne ir viņas pašas rokās un viņa darīs visu, lai izlemtu to pati.

32 gadus vecais Faņs Liujuaņs bija viņa tēva un viņa mīļākās ārlaulības dēls. Pēc tēva nāves Liujuaņs ieguva visus tēva īpašumus, taču Faņu ģimene viņu neatzina. Viņš tiek raksturots kā bagāts uzdzīvotājs, kā rezultātā daudzas sievietes vēlējās ar viņu apprecēties, taču Liujuaņs viņas uzskatīja par īslaicīgu aizraušanos. Kad Liujuaņs pavada laiku kopā ar Baju Liusu viņš tiek raksturots kā atturīgs džentlmenis, taču esot sabiedrībā kā pašpārliecināts dendijs.

Princese Saheijini ir prinča Krišnas Karumpas (Krishna Karumpa) meita, taču pēc viņa nāves Saheijini un viņas māte bija spiestas bēgt un dzīvot trimdā Honkongā. Romāna sākumā viņa tiek aprakstīta kā nedaudz augstprātīga aristokrāte, taču darba beigās, kad Saheijini iebrukuma laikā satiek Liusu un Liujuaņu, viņa ir nobijusies, izbadējusies un dzīvo kopā ar indiešu policistu un viņa ģimeni. Šīs varones prototips iespējams ir Fatima Mohidīna (Fatima Mohideen), kas bija rakstnieces labākā draudzene un studiju biedrene Honkongas universitātē.

Sjujas kundze ir savedēja, kura jau ilgi ir pazīstama ar Baju ģimeni. No sākuma viņa palīdz Bajai Baolu nooraginzēt tikšanos ar Liujuaņu, taču vēlāk dodas līdzi Liusu uz Honkongu.

Rakstot darbu, Džana Ailina centās pārādīt Honkongu no Šanhajieša perspektīvas. Autore dod priekšroku kontrastējošam rakstības stilam, jo tas ir tuvāks patiesībai. Darbā tas tiek parādīts ar Baju ģimenes dzīves pretnostatījumu tālaika notikumiem Šanhajā un Honkongā. Darbs sākas ar Baju ģimenes dzimto māju aprakstu un pielīdzināšanu pasaku zemei, kur viena diena šeit tiek pielīdzināta tūkstoš gadiem ārpasaulē. Baju ģimene piekopa novecojušas tradīcijas un etiķeti. Mājās bija pat cita laika skaitīšanas sistēma: “Mēs skaitām laiku pēc vecās sistēmas. Pulkstens desmit šeit bija vienpadsmit citur.” Šeit tas tiek pretnostatīts 20. gs. 30. gadu kosmopolītiskajai Šanhajai – kinoteātriem, balles deju zālēm un ar neonu izgaismotām reklāmu izkārtnēm.

Darba otrajā daļā, kad Liusu pamet mājas, viņa dodas uz Honkongu, kur piedzīvo karu, kas izmaina abu darba varoņu personības un saved viņus kopā. Liusu, kas nāca no ļoti tradicionālas ģimenes, iemācījās uzticēties Liujuaņam un bagātais Liujuaņs izvēlējās vienkāršāku dzīvi kopā ar Liusu. Honkongas krišana kalpo kā kulminācija Liusu un Liujuaņa mīlestībai: “Honkongas sakāve bija nesusi Liusu uzvaru. Bet šajā absurdajā pasaulē, kurš var atšķirt cēloni no sekām?” Džanas Ailinas darbos dominē viņas impresionistiskais skatījums uz mūsdienu vēsturi, kas izceļ krāsas, skaņas, formas un noskaņas.

Darbs pirmo reizi tika izdots sērijās žurnālā “Ziluolan” (紫羅蘭/紫罗兰, Dziluolaņ) 1943. gadā, kā arī 1944. gadā iekļauts darbu krājumā “Romances” (傳奇/传奇, Chuanqi).

Džanas Ailinas daiļrade 70. gados bija par pamatu Džanas Ailinas literatūras skolai. Kopš 90. gadiem akadēmiskajās aprindās parādījās milzīga interese par Šanhajas vēsturi pirms komunisma laika. Arī mūsdienās autores darbi tiek no jauna pārskatīti un pārrakstīti, lai tos pielāgotu jaunajai lasītāju paaudzei, jo tajos ir daudzi specifiski vārdi un frazeoloģismi. Darbs arī ir populārs ārzemju lasītāju vidū, un sociālajā platformā Instagram ir vairākas mirkļbirkas ar autores vārdu un viņas darbu nosaukumiem.

Džanās Ailinas “Mīlestība kritušajā pilsētā” ekranizācijas un teātra uzvedumiem ir liela loma darba popularizēšanai ārzemju lasītāju vidū. 1984. gadā režisore Sjuja Aņhua (許鞍華/许鞍华, Xu Anhua) uzņēma godalgotu filmu ar tādu pašu nosaukumu, kā arī 2009. gadā uzņemtais seriāls bija balstīts šajā pašā darbā. “Mīlestība kritušajā pilsētā” ne tikai ir nozīmīgs darbs kino pasaulē, bet tas joprojām tiek augstu vērtēts teātra aprindās. Jau 1944. gadā Džana Ailina darbu pārveidoja par scenāriju un tas veiksmīgi tika iestudēts Šanhajā. 1987., 2002. un 2005. gadā Honkongas Repertuāra teātris (Hong Kong Repertory Theatre, 香港話劇團, Xiānggǎng Huàjùtuán) iestudēja vairākas teātra izrādes, tajās iekļaujot balles dejas un dziesmas. 2006. gadā teātris devās viesizrādēs uz Šanhaju, Toronto, Ņujorku un Pekinu. No 1987. līdz 2006. gadam Honkongas Repertuāra teātris iestudēja šī darba jaunu interpretāciju ar nosaukumu “Jauna mīlestība kritušajā pilsētā” (新傾城之戀/新倾城之恋, Xin qingcheng zhi lian).