Nosaukums corona australe latīņu valodā nozīmē ‘dienvidu vainags’. Dienvidu Vainags ir neliels zvaigznājs, kurā nav spožu zvaigžņu. To nevajadzētu sajaukt ar Ziemeļu Vainaga zvaigznāju debess ziemeļu puslodē.

Dienvidu Vainags vislabāk redzams zemeslodes ekvatoriālajā joslā un tālāk uz dienvidiem. Uz augšu no tā atrodas Strēlnieks, bet pa labi – Skorpions.

Kaut arī Dienvidu Vainagā nav nevienas zvaigznes, kas būtu spožāka par 3. zvaigžņlielumu, tumšās debesīs redzama izteiksmīga elipsveida figūra. Lai gan zvaigznājs atrodas blakus Piena Ceļam, tajā nav spožu debess dzīļu objektu, ja neskaita lodveida zvaigžņu kopu NGC 6541, kas atrodas 24 800 gaismas gadu attālumā.

Dienvidu Vainagu pie debesīm izdalīja 2. gs. astronoms Klaudijs Ptolemajs (Κλαύδιος Πτολεμαῖος, Klaúdios Ptolemaîos). Ar zvaigznāju saistīts romiešu laikmeta mīts. Dievu valdnieks Jupiters (Iuppiter) izrādīja uzmanību princesei Stimulai (Stimula), un viņa sieva Jūnona (Iuno) kļuva greizsirdīga. Jūnona pierunāja Stimulu, lai tā lūdz Jupiteru parādīties pilnā godībā. To mirstīgā sieviete nespēja izturēt un sadega. Viņas nedzimušo bērnu Bakhu (Bacchus), kurš vēlāk kļuva par vīna dievu, Jupiters iznēsāja savā ķermenī. Bakhs, godinot savu mirušo māti, debesīs novietoja vainagu.

Latvijā Dienvidu Vainags nav redzams.