Hakatons ir laikā ierobežots pasākums, kurā dalībnieki pulcējas komandās, lai intensīvi strādātu pie kāda projekta. Sākotnēji hakatoni bija saistīti tikai ar programmatūras izstrādi, taču mūsdienās tos rīko visdažādākajās jomās – izglītībā, pilsoniskās līdzdalības veicināšanā, uzņēmumu problēmu risināšanā, veselības aprūpē, aizsardzībā un zinātnē. Pasākuma rezultāti var būt taustāmi (prototipi, projekti u. c.) vai netaustāmi (jaunas prasmes, biznesa idejas u. c.). Hakatoni kļuvuši par plaši lietotu inovācijas un mācīšanās rīku, ko izmanto gan lielākie pasaules uzņēmumi, gan augstskolas, gan publiskā sektora iestādes. Viena no jaunākajām formāta attīstības līnijām ir Latvijā izstrādātā coopetition (sadarbība ar konkurentiem / sadarbība un konkurence) pieeja, kas hakatonā mērķtiecīgi apvieno sacensību un sadarbību.

Nosaukums ir vārdu apvienojums no angļu hack – šajā gadījumā lietots ar nozīmi ’izpēte, eksperimentāla programmēšana’ – un marathon (’maratons’), kas norāda uz pasākuma ilgstošo, intensīvo raksturu. Terminu ap 1999. gadu radīja operētājsistēmas OpenBSD izstrādātāji. Par tā autoru visbiežāk min Nīlsu Provosu (Niels Provos) vai Teo de Rātu (Theo de Raadt).

Hakatonu mērķi atšķiras atkarībā no veida: inovatīvu risinājumu radīšana; inovācijas procesa paātrināšana; mācīšanās un prasmju attīstība; kopienu veidošana; sadarbības stiprināšana; pilsonisku un sociālu problēmu risināšana; jaunu produktu, biznesa modeļu vai jaunuzņēmumu (start-up) ideju izstrāde. Bieži vienā pasākumā apvienoti vairāki mērķi.

Hakatonus rīko dažādas organizācijas: tehnoloģiju uzņēmumi (piemēram, iekšējos hakatonus darbiniekiem), augstskolas un izglītības iestādes, valsts un pašvaldību iestādes, nevalstiskās organizācijas, kā arī specializētas hakatonu platformas un kopienas. Finansējumu parasti nodrošina rīkotājorganizācija, sponsori (bieži tehnoloģiju nozares uzņēmumi), publiskie fondi vai dalības maksas; pirmo OpenBSD hakatonu finansēja T. de Rāts personīgi.

Tipisks hakatons sākas ar tēmas un uzdevumu izklāstu, dažkārt arī darbnīcām, tad dalībnieki sadalās komandās un intensīvi strādā, bet noslēgumā prezentē rezultātus žūrijai. Pasākumu var rīkot klātienē, tiešsaistē vai hibrīdformātā.

Apps Challenge, kas notiek regulāri visā pasaulē, piemēram, 2025. gadā tajā piedalījās vairāk nekā 114 tūkstoši dalībnieku 551 pasākumā 167 valstīs un teritorijās, izmantojot Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas (National Aeronautics and Space Administration, NASA) un partneru atvērtos datus reālu Zemes un kosmosa problēmu risināšanai. Īpaši plašu vērienu hakatoni guva Covid-19 pandēmijas laikā: Eiropas Komisijas (European Commission, EC) un Eiropas Inovāciju padomes (European Innovation Council, EIC) vadītajā #EUvsVirus hakatonā (2020. gada 24.–26. aprīlī) vairāk nekā 20 900 dalībnieku, kas pārstāvēja 141 tautību, iesniedza pāri par 2150 risinājumiem veselības, izglītības, uzņēmējdarbības un sociālās kohēzijas jomās, bet vēl pirms tam Vācijā rīkotais #WirVsVirus kļuva par vienu no lielākajiem: 42 869 dalībnieki 48 stundu laikā izstrādāja idejas gandrīz 800 projektiem. Šie pasākumi labi ilustrē, kā hakatons no šaura programmētāju formāta (pirmie hakatoni 1999. gadā OpenBSD un Sun Microsystems vidē) ir izaudzis par globālu atvērtās inovācijas un sabiedrības līdzdalības instrumentu, kas spēj īsā laikā mobilizēt desmitiem tūkstošu cilvēku kopīgu izaicinājumu risināšanai.

Literatūrā izšķir vairākus hakatonu veidus: izglītības jeb mācību hakatoni; tematiskie jeb specializētie hakatoni; pilsoniskie, sociālie hakatoni, kas risina sabiedrības problēmas; akadēmiskās pētniecības hakatoni. 2025. gada sistemātiskajā pārskatā (autori: Klaudija Marružu-Ingunza, Claudia Marrujo-Ingunza; Meiluss Paiku-Kampušs, Meyluz Paico-Campos), kas aptver 73 zinātniskās publikācijas, izšķirti pieci galvenie hakatonu virzieni – izglītības, iekļaujošie, veselības aprūpes, sadarbības un inovācijas hakatoni. Nozīmīgākie vēsturiskie notikumi ir pirmais OpenBSD hakatons 1999. gada jūnijā Kalgari (Kanādā), kur 10 izstrādātāji darbojās ar kriptogrāfijas risinājumiem, un aptuveni tajā pašā laikā uzņēmuma Sun Microsystems rīkotais pasākums JavaOne konferencē, kurā Džons Geidžs (John Gage) izaicināja dalībniekus radīt programmu Palm V ierīcei. 21. gs. formāts izplatījās visā pasaulē. Latvijā nozīmīgākie pasākumu piemēri ir Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Dizaina fabrikas rīkotā coopetition sērija: Neste Coopetition (sadarbībā ar “Neste Latvija”), RNP Coopetition (sadarbībā ar “Rīgas namu pārvaldnieks”) un starptautiskais RTU LG Coopetition (sadarbībā ar LG Electronics). Šis hakatona tips ir kļuvis par eksporta produktu, ko iegādājas universitātes no Korejas, Singapūras, Dominikānas, Indijas un citām valstīm. Latvijā plašu pieredzi hakatonu rīkošanā uzkrājusi Igaunijā dibinātā Garage48, kas kopš 2010. gada organizē 48 stundu attīstības pasākumus, kuros komandas ideju īsā laikā pārvērš prototipā; Latvijā tā sadarbībā ar RTU Dizaina fabriku un citiem partneriem aizvadījusi vairākus nozaru hakatonus, piemēram, Garage48 Hardware & Arts, Garage48 Wood un SpaceTech Riga Challenge. Tikpat nozīmīgs vietējais rīkotājs ir inovāciju vadības uzņēmums “Helve”, kas hakatonus izmanto kā atvērtās inovācijas instrumentu un ir organizējis tādus pasākumus kā Hack for the Future, Future of Food, CodeX/HackCodex, Rimi Retail Hackathon un Rail Baltica Baltijas mēroga tiešsaistes hakatonu.

Hakatonu sabiedriskā nozīme aug. Tie kļuvuši par inovācijas rīku, kas ļauj organizācijām ātri radīt jaunus produktus, biznesa modeļus un atvasinātus uzņēmumus. Pilsoniskie hakatoni veicina sabiedrības līdzdalību, atvērto datu izmantošanu un sadarbību starp iedzīvotājiem, pašvaldībām un tehnoloģiju izstrādātājiem. Izglītības hakatoni kalpo kā pieredzē balstīta mācīšanās metode. Vienlaikus pētnieki norāda uz problēmu – hakatonos radīto risinājumu ilgtspēja un ilgtermiņa ietekme bieži netiek pietiekami novērtēta.

Viena no būtiskākajām pēdējo gadu attīstības līnijām ir centieni pārvarēt tradicionālā “uzvarētājs paņem visu” hakatona trūkumus – komandu izolēšanos un ideju slēpšanu, ierobežotu zināšanu apmaiņu, komandu atbirumu un to, ka daudzas idejas paliek koncepta līmenī un netiek attīstītas tālāk.

Šajā kontekstā nozīmīga ir Latvijā izstrādātā coopetition pieeja, ko 2024. gadā ieviesa Rīgas Tehniskās universitātes Dizaina fabrikas vadītāja Elīna Miķelsone. Nosaukums atvasināts no angļu cooperation (’sadarbība’) un competition (’sacensība’), un pieejas pamatā ir abu apzināta apvienošana: komandas sacenšas par labāko risinājumu, vienlaikus visa pasākuma gaitā atklāti sadarbojoties. No tradicionālā hakatona to atšķir četri savstarpēji saistīti dizaina elementi: divējāda vērtēšana (balvas tiek piešķirtas gan par labāko risinājumu pēc sacensības kritērijiem, gan par sadarbību); rotējoša mentorēšana “ātro randiņu” formātā (mentori regulāri mainās starp komandām, nodrošinot visām vienlīdzīgu piekļuvi ekspertīzei, un notiek arī komandu savstarpēja mentorēšana); laikā dalīts pasākuma formāts ar vairākām sesijām; kā arī kopīgas digitālās darba tāfeles, kas ļauj atklāti dalīties ar idejām starp komandām. Formāts paredz, ka idejas tiek attīstītas vismaz līdz funkcionējoša prototipa stadijai. Pētījumā, kurā trīs coopetition pasākumi Latvijā (kopā 274 dalībnieki, 36 komandas, vairāk nekā 40 mentoru) salīdzināti ar trim tradicionāliem hakatoniem, konstatēts, ka coopetition formātā mazāk komandu pārtrauca dalību un komandas pabeidza augstāka līmeņa funkcionējošu prototipu, kamēr tradicionālajos hakatonos komandu atbirums un nepabeigtu prototipu īpatsvars bija ievērojams; coopetition pasākumos bija arī izteikta plašāka starpkomandu zināšanu apmaiņa. RTU Dizaina fabrika īstenojusi vairākus coopetition pasākumus sadarbībā ar tautsaimniecībai nozīmīgiem uzņēmumiem – Neste Coopetition (ar “Neste Latvija”), RNP Coopetition (ar “Rīgas namu pārvaldnieks”) un starptautisko RTU LG Coopetition (ar LG Electronics). Pieeja tikusi atzinīgi novērtēta vairākos starptautiskos forumos: 2025. gadā E. Miķelsone par coopetition koncepta ieviešanu saņēma “Pasaules atvērtās inovācijas konferences” (World Open Innovation Conference) balvu Best Practice 2025, un fonds Falling Walls 2025. gadā projektu Breaking the Wall of Hackathons through Coopetition iekļāva pasaules 30 daudzsološāko projektu vidū sociālo un humanitāro zinātņu kategorijā.

Mūsdienās hakatonu organizēšanā ir raksturīgi arī: hibrīdā un pilnībā tiešsaistes formāta nostiprināšanās pēc Covid-19 pandēmijas; specializētu hakatonu izplatīšanās jaunās jomās, piemēram, aizsardzībā un drošībā (Latvijā 2025. gadā pirmo reizi notika EUDIS (EU Defence Innovation Scheme) starptautiskais aizsardzības inovāciju hakatons EUDIS Defence, bet pirmais aizsardzības jomas hakatons tika aizvadīts jau 2020. gadā); pieaugošs uzsvars uz reģionālo iesaisti un pasākumu rīkošanu ārpus galvaspilsētām; mākslīgā intelekta rīku integrācija gan kā risinājumu izstrādes tēma, gan kā darba instruments. Plašāku skatu uz formāta attīstību sniedz 2025. gada sistemātiskais pārskats, kas apstiprina hakatonu pārtapšanu no programmēšanas pasākumiem par stratēģiskām atvērtās inovācijas platformām, norāda uz pētniecības ģeogrāfisko koncentrāciju tehnoloģiski attīstītās valstīs un uzsver, ka joprojām trūkst ilglaicīgu pētījumu par hakatonu ilgtermiņa ietekmi un ilgtspēju.