Kārļa Skalbes memoriālais muzejs “Saulrieti” ir kultūras mantojuma institūcija, kuras galvenais uzdevums ir saglabāt un popularizēt Kārļa Skalbes un Lizetes Skalbes literāro un kultūrvēsturisko mantojumu, īpašu uzmanību pievēršot jaunās paaudzes izglītošanai. Muzejs nodrošina autentisko memoriālo ēku (vasaras māja “Saulrieti”, dzimtās mājas “Incēni”, pirtiņa un citas saimniecības ēkas) un krājuma saglabāšanu, uztur K. Skalbes, L. Skalbes un viņu meitas Ilzes Skalbes-Legzdiņas kapavietu pie muzeja Vaktskalnā, veic pētniecību un piedāvā sabiedrībai izglītojošas programmas, izstādes un kultūras pasākumus. Muzejs ir viena no nozīmīgākajām K. Skalbes dzīves un daiļrades izziņas vietām Latvijā.

Muzeja mērķis ir, apzinot Skalbju dzimtas atstāto garīgo mantojumu un popularizējot to visdažādākajās auditorijās (īpaši skolu jaunatnes vidū), akcentēt un aktualizēt K. Skalbes daiļradi. Tāpat muzeja mērķis ir saglabāt “Saulrietus” kā arhitektonisku un memoriālu vērtību. Lai īstenotu muzeja misiju, izvirzīti uzdevumi:

1. Muzeja krājuma, ko veido K. Skalbes un L. Skalbes dzīves un radošās darbības liecības, saglabāšana, uzturēšana un attīstība.

2. K. Skalbes un L. Skalbes daiļrades pētniecība, par pamatu izmantojot muzeja krājumu, kā arī citus vēstures avotus.

3. Pētniecības darba rezultātu pieejamības nodrošināšana sabiedrībai, piedāvājot ekskursijas muzejā, dažādām mērķauditorijām adresētus pasākumus, izglītojošas programmas un izstādes.

Muzejs akreditēts 13.12.2022. (līdz 12.12.2027.). Tā darbība vērsta uz autentisko ēku ‒ Skalbju vasaras mājas, K. Skalbes dzimto māju “Incēni” ‒ un to memoriālo interjeru saglabāšanu, nodrošinot kultūrvēsturiskā mantojuma aizsardzību. Muzejs veic muzeja krājuma komplektēšanu, uzskaiti, saglabāšanu un papildināšanu ar materiāliem par K. un L. Skalbēm: pēta abu personību dzīvi, literāro darbību un vietu Latvijas kultūras vēsturē, popularizē Skalbju literāro un garīgo mantojumu, organizējot izstādes, ekskursijas, literārus un kultūras pasākumus, kā arī izglītojošas programmas dažādām auditorijām. Muzejs veicina sabiedrības interesi par Piebalgas kultūrvēsturisko vidi un latviešu literatūru.

Līdz 2024. gadam K. Skalbes memoriālais muzejs kā Piebalgas muzeju apvienības “Orisāre” struktūrvienība bija Cēsu novada pašvaldības Kultūras pārvaldes pakļautībā. Līdz ar iestādes reorganizāciju no 04.04.2024. Piebalgas muzeju apvienība “Orisāre” ar tās struktūrvienībām Kārļa Skalbes memoriālo muzeju “Saulrieti”, Antona Austriņa memoriālo muzeju “Kaikaši”, Brāļu Kaudzīšu memoriālo muzeju “Kalna Kaibēni” un Emīla Dārziņa un Jāņa Sudrabkalna memoriālo muzeju “Jāņaskola” iekļauta Cēsu muzeja struktūrā.

Muzeju veido K. Skalbes vasaras māja “Saulrieti” un ēkas, kas atrodas teritorijā: pirtiņa, Andreja Legzdziņa vasaras māja jeb meža būda (kā to dēvēja pats K. Skalbes mazdēls) un K. Skalbes dzimtās mājas “Incēni”. Visas šīs ēkas ir pieejamas apmeklētājiem.

Līdz 1944. gadam “Saulrieti” piederēja K. Skalbes ģimenei. 1965. gadā māju savā īpašumā ieguva Latvijas Mākslas fonds. Līdz 1987. gadam tajā vasarās uzturējās mākslinieki.

Muzejs dibināts kā Cēsu Vēstures un mākslas muzeja filiāle. Muzejs iekārtots rakstnieka K. Skalbes vasarnīcā Vecpiebalgā, Incēnu kalnā, kur Skalbju ģimene pavadījusi 18 vasaras (1926–1944). 1987. gada 4. oktobrī muzejs tika atvērts apmeklētājiem restaurētajā vasaras mājā. Pamatekspozīcijas autore ‒ Māra Enģele, ēkas restaurāciju vadīja arhitekte Ausma Skujiņa. Mājas iekārtojuma izveidē lielu atbalstu sniedza K. Skalbes znota arhitekta Roberta Legzdiņa padomi. Viņš dzīvoja Stokholmā un rakstīja atmiņas par dzīves laiku “Saulrietos”, kā arī bija izveidojis ēku un iekārtojuma skices, savu muzeja plānu, kas noderēja, atjaunojot “Saulrietus”.

1988. gadā izveidota Cēsu muzeju apvienība, par kuras filiāli kļuva Kārļa Skalbes memoriālais muzejs “Saulrieti”. 1999. gadā Cēsu muzeju apvienība likvidēta un Kārļa Skalbes memoriālais muzejs “Saulrieti” nonāca Vecpiebalgas pagasta padomes pakļautībā. 21.06.2006. nodibināta Vecpiebalgas pagasta muzeju apvienība “Orisāre”, kurā apvienoti Vecpiebalgas memoriālie muzeji, arī Kārļa Skalbes “Saulrieti”.

2009. gada administratīvi teritoriālās reformas rezultātā izveidots Vecpiebalgas novads, kurā ietilpst arī Kārļa Skalbes memoriālais muzejs “Saulrieti”. Muzejs nonāca Vecpiebalgas novada pašvaldības pakļautībā. Savukārt pēc 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas Vecpiebalgas novads pievienots Cēsu novadam, un muzejs kļuva par Cēsu novada pašvaldības muzeju.

Kārļa Skalbes memoriālā muzeja “Saulrieti” krājuma komplektēšana sākās līdz ar muzeja dibināšanu 1987. gadā. Muzeja darbinieki presē izplatīja aicinājumu sabiedrībai dalīties ar K. Skalbes piemiņas lietām un grāmatām. Atsaucība bija liela. Kā dāvinājums muzeja krājumā nonāca gan dzejnieka mātes austa josta, gan dzejnieka tēva Bībele. Pirmās piemiņas lietas, ko muzeja krājumam dāvināja dzejnieka meita I. Skalbe-Legzdiņa, no Stokholmas uz Vecpiebalgu 1987. gadā pārveda teātra kritiķe Lilija Dzene un literatūrzinātniece Saulcerīte Viese. Tas ir K. Skalbes bēgļu gaitu koferis un L. Skalbes spogulītis. Laika gaitā K. Skalbes meita nodeva muzejam vecāku piemiņas lietas, kā arī viņu rokrakstus, tulkotājas L. Skalbes Zviedrijas laika arhīvu, kurā ietilpst sarakste ar laikabiedriem (laikabiedru un ģimenes vēstules L. Skalbei), tulkojumu manuskripti un K. Skalbes darbu katalogs. Muzeja krājumā ir gan ģimenes un laikabiedru fotogrāfiju kolekcija, gan K. Skalbes sarakstītās un L. Skalbes tulkotās grāmatas, gan Zviedrijas laika piemiņas lietas, tai skaitā apģērbs un rotaslietas. Tāpat krājumā ir vasaras mājas “Saulrieti” mēbeles un sadzīves priekšmeti, arī K. Skalbes dzimtās mājas “Incēni” iekārtojums un mākslas darbi. Lielākais krājuma vienību apjoms 2026. gadā ir korespondence (1287 vienības), dažādi iespieddarbi (672 vienības), grāmatas (417 vienības), fotogrāfijas (406 vienības). Muzeja krājumā kopā glabājas 3350 vienības.

Savai vasaras mājai K. Skalbe veltījis pasaku “Kalna gars un milzis” (1928). Tajā poētiski atspoguļota sarežģītā mājas celtniecības gaita. “Saulrieti” un Incēnu kalns ar mežu, kur māja uzcelta, kalpojuši kā iedvesmas avots arī vairākiem K. Skalbes dzejoļiem. 

No 1987. līdz 1990. gadam kā vecākā zinātniskā līdzstrādniece muzeju vadīja Dzintra Upmale. No 1.06.1990. līdz 8.11.1993. viņa bija muzeja vadītāja. No 1993. līdz 1998. gadam muzeju vadīja Dināra Klepere, kopš 1998. gada ‒ Līva Grudule.